ASV atombombardēšanas mērķos 1959. gadā Latvijas nebija 4
ASV Nacionālais arhīvs pirmo reizi vēsturē nodevis atklātībai detalizētu aukstā kara laika atombombardēšanas mērķu sarakstu PSRS, Austrumeiropas un Ķīnas teritorijā, vēsta “The New York Times”. Tie ir objekti, kuri kara gadījumā bija jāsasniedz un jāiznīcina amerikāņu bumbvedējiem. Saraksts datēts ar 1959. gadu, kad ASV kodolarsenāls vēl bija desmitreiz lielāks nekā PSRS.
Daudzi mērķi – rūpnīcas, infrastruktūra, valdības būves un tamlīdzīgi – atradās lielajās pilsētās. Piemēram, Maskavā bija 179 mērķi, Ļeņingradā (Sanktpēterburga) – 145, Austrumberlīnē – 91. Katrai pilsētai pie mērķiem ierakstīts arī “iedzīvotāji”. Sarakstu ar oficiālo nosaukumu “Atomic Weapons Requirements Study for 1959” (“Pētījums par atomieroču izmantošanu 1959. gadam”) sagatavoja ASV stratēģiskās aviācijas pavēlniecība, apkopojot informāciju par vietām, kuras, pēc amerikāņu militāristu domām, bija jāiznīcina ar kodolieroču palīdzību. Latvijas un Lietuvas teritorijā atombumbas nomest nebija paredzēts, taču Igaunijā gan. Tur par atombombardēšanas mērķi bija noteikta padomju aviācijas bāze pie Tartu.
Konkrētas objektu adreses 800 lappušu biezajā sarakstā ir aizstātas tikai ar kodu numuriem. Kas slēpjas aiz katras kombinācijas joprojām skaitās slepena informācija. Tā ierakstīta tā sauktajā “Bombardēšanas enciklopēdijā”, kura vēl tikai gaida atslepenošanu.
Jāatgādina, ka 50. gadu beigās vēl nebija stratēģisko raķešu ar kodolgalviņām, un aviācija bija vienīgais veids, kā nogādāt atombumbas noteiktajās vietās. Tieši padomju bloka aviācijas bāzes un lidlauki toreiz skaitījās mērķi “nr. 1” un tādu sarakstā ir ap 1100. To iznīcināšana skaitījās prioritāra, lai samazinātu prettrieciena iespējas. Komandpunkti un rūpniecība skaitījās otrās šķiras mērķi. Vairums padomju militāro bāžu atradās apdzīvotās vietās vai pie tām, kas atombombardēšanas gadījumā nozīmēja milzīgus civiliedzīvotāju upurus.
Lai arī dokuments attiecas uz periodu, ko pieskaita aukstā kara laika augstākajam punktam, kodolieroču atturošās lomas viens no pamatiem joprojām ir draudi iznīcināt pretinieka pilsētu iedzīvotājus, laikrakstam norādījis nevalstiskās vides aizsardzības organizācijas “Natural Resources Defense Council” kodoljautājumu eksperts Metjū Makkinzijs.
