ASV drošina Baltijas valstis 1
ASV viceprezidents Džo Baidens pēdējās divās dienās apmeklējis gan Poliju, gan Lietuvu. Šo vizīšu mērķis ir laikā, kad Krievija izvērš agresiju Ukrainā, apliecināt Vašingtonas apņēmību aizsargāt Baltijas valstis un Austrumeiropu no iespējamiem militāriem draudiem. Savā pirmajā pieturas vietā Varšavā viņš tikās gan ar Polijas prezidentu Broņislavu Komorovski un premjerministru Donaldu Tusku, gan Igaunijas valsts galvu Tomasu Ilvesu. Vakar Viļņā Baidenam bija sarunas ar Lietuvas prezidenti Daļu Grībauskaiti un Latvijas prezidentu Andri Bērziņu. “ASV atbildēs jebkāda veida agresijai pret NATO dalībvalsti,” Lietuvas galvaspilsētā apstiprināja Savienoto Valstu viceprezidents, uzsverot, ka ASV ļoti nopietni vērtē NATO 5. paragrāfu, kas nosaka, ka uzbrukums vienai valstij ir uzbrukums visai aliansei.
Pastiprinās militāro klātbūtni Baltijā
Ņemot vērā to, ka Krievijas agresijas dēļ pret Ukrainu situācija Austrumeiropā saasinājusies, ASV armija, lai sniegtu papildus garantijas pret Krievijas draudiem, Baltijas apgabalā varētu pastiprināt militāro klātbūtni sauszemes un jūras manevru veikšanai. Ar šādiem plāniem Baidens iepazīstināja Varšavā pēc tikšanās ar Igaunijas valsts galvu Ilvesu. Iepriekš ASV, apstiprinot savu gatavību palīdzēt Baltijas valstīm rūpēties par drošību, uz Šauļu militāro lidlauku nosūtīja papildus četrus iznīcinātājus patrulēšanai Latvijas, Lietuvas un Igaunijas gaisa telpā. “Mēs apsveram vairākas iespējas, lai palielinātu mūsu militārās sadarbības mērogu un vērienu, tostarp rotējošu ASV spēku izvietošanu Baltijas apgabalā,” paziņoja Savienoto Valstu viceprezidents. Ziņu aģentūra “Reuters”, atsaucoties uz kādu amerikāņu amatpersonu, ziņo, ka sīkāka informācija par militārās sadarbības palielināšanu varētu tikt izklāstīta “tuvākajās dienās”.
Varšavā Baidens arī sacīja, ka “ASV strādās pie tā, lai mazinātu austrumeiropiešu atkarību no Krievijas enerģētikas resursiem”, ko Kremlis izmanto kā instrumentu politiskās ietekmes vairošanai. Uz Eiropas pārlieko atkarību no Krievijas naftas un gāzes savā runā pirms dažām dienām Kanādā notikušajā biznesa forumā norādīja arī ASV bijusī valsts sekretāre Hilarija Klintone.
Krimā nošauj karavīrus
Krievijas prezidenta Vladimira Putina noslēgtajam līgumam ar Krimas pašpasludinātajiem līderiem par apgabala iekļaušanu Krievijas sastāvā sekojis spriedzes uzliesmojums Ukrainai piederošajā, bet tagad Krievijas okupētajā pussalā. Krievijas karavīri un vietējās “pašaizsardzības grupējumi” ieņēmuši Krimā esošo Ukrainas jūras spēku bāzi. Tiek ziņots, ka sadursmju laikā nogalināts viens ukraiņu un viens krievu karavīrs. Pēc incidenta Ukrainas premjerministrs Arsēnijs Jaceņuks paziņoja, ka konflikts pārgājis “militārajā stadijā”. Vakar uz Krimu tika sūtīti Ukrainas aizsardzības ministrs Ihors Teņuhs un vicepremjers Vitālijs Jarema, taču viņus apgabalā neielaida. Krievijas Valsts domes deputāts un Krievijas Melnās jūras flotes bijušais komandieris Vladimirs Komojedovs paziņojis, ka Krievija nolēmusi piesavināties pusi no Ukrainas jūras spēku flotē līdz šim esošajiem 40 kaujas kuģiem, palīgkuģiem un kuteriem.
Krievijas agresijas dēļ ASV bijusī valsts sekretāre Hilarija Klintone apsūdzējusi Kremļa saimnieku robežu pārveidošanā. Klintone norādīja, ka “Putina izmantotais pamatojums Krimā par etniskajiem krieviem, krieviski runājošajiem un Krimu kā Krievijas daļu var tikt attiecināts ne tikai uz citām Ukrainas daļām, bet arī uz Igaunijas, Lietuvas, Latvijas un Piedņestras daļām”. “Ja viņš tiks cauri nesodīts, domāju, ka daudzām valstīm nāksies saskarties ar Krievijas tiešu agresiju vai agresiju, kas radīta, balstoties uz to politiskajām sistēmām, lai tādējādi šīs valstis kļūtu tik iebiedētas, ka pārtaptu vasaļvalstīs, nevis suverēnās demokrātijās,” uzsvēra Klintone.
Nebūt primitīviem biznesmeņiem
Šobrīd daudz tiek runāts par iespējamiem soda mēriem pret Krieviju, kas būtu gan politiskās, gan ekonomiskās sankcijas. Francijas ārlietu ministrs Lorāns Fabiuss paziņojis, ka Parīze varētu atteikties no 1,2 miljardu eiro vērtā līguma par divu moderno karakuģu “Mistral” pārdošanu Krievijai. “Ja Putins turpinās darīt to, ko viņš dara, mēs apsvērsim iespēju atcelt šo darījumu. Taču lūgsim arī sankciju noteikšanā iesaistīties citas valstis. Es domāju tieši britus, kuriem būtu līdzīgi jārīkojas ar krievu oligarhu kontiem Londonā. Sankciju nasta jāuzņemas visiem,” uzsvēra Fabiuss.
Eiropas Savienības amatpersonas norāda, ka iespējamās sankcijas pret Krieviju varētu atstāt negatīvu ietekmi arī uz bloka uzņēmējiem, tostarp Baltijas valstīs. Par spīti tam Lietuvas Seima priekšsēdētāja Loreta Graužiene intervijā radio stacijai “Žiniu radijas” norādījusi, ka “mēs vairs nedrīkstam cilvēkiem un politiķiem nesacīt, ka stāvoklis ir nopietns un šādā situācijā mums jāsaliedējas, jāpatur prātā, kādai valstij esam devuši zvērestu, kādi ir šā zvēresta vārdi, un stingri tie jāievēro”.
