Mobilā versija
Brīdinājums +1.6°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
18. septembris, 2013
Drukāt

ASV īpašais sūtnis vēlreiz mēģinās risināt jautājumu par ebreju īpašumu restitūciju

LETALETA

No šodienas līdz piektdienai trešajā vizītē Latvijā ieradies ASV īpašais sūtnis holokausta jautājumos Duglass Deividsons, informēja ASV vēstniecības Preses un kultūras nodaļa.

 

Īpašais sūtnis Latvijā ieradies, lai apspriestu holokausta laikā atsavinātā ebreju kopienas un bezmantinieku īpašuma atdošanu. Vizītes laikā Deividsons tiksies ar Saeimas deputātiem, vietējo pašvaldību un diplomātiskā korpusa pārstāvjiem, kā arī Latvijas Ebreju kopienas biedriem.

Jautājums par ebreju kopienas īpašumu restitūciju Latvijā pēdējo gadu laikā ir ticis aktualizēts vairākkārt, taču allaž nav pavirzījies uz priekšu, jo politiķi ir vairījušies to risināt. Ebreju īpašumu atgūšanas jautājuma aktualizēšana politiskā līmenī pirms gada beidzās ar iepriekšējā tieslietu ministra Gaida Bērziņa (VL-TB/LNNK) demisiju.

Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes pārstāvji arhīvos tika apzinājuši, ka līdz 1940.gada 17.jūnijam ebreju sabiedriskajām organizācijām visā Latvijā piederēja aptuveni 270 nekustamie īpašumi. Ebreju kopiena šos īpašumus vēlas atgūt vai saņemt par tiem kompensāciju. “Ja bija šaubas par kāda objekta īpašumtiesībām, tas netika iekļauts šo īpašumu sarakstā. Jau 2006.gadā nekustamo īpašumu saraksts bija iesniegts Saeimā un ir publiski pieejams, tiesa, tolaik tajā bija aptuveni 300 īpašumi, jo bija iekļauti arī fizisko personu īpašumi, kas tagad ir izņemti ārā, ņemot vērā starptautisko praksi, ka bezmantinieka īpašums pieder valstij,” iepriekš stāstīja Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes izpilddirektore Gita Umanovska.

Deividsons runāt par šo jautājumu Latvijā bija ieradies arī šovasar, taču nekāds progress sarunās nebija vērojams. Umanovska tolaik prognozēja, ka diskusijas par ebreju nekustamā īpašuma restitūcijas jautājumu varētu aktualizēt septembrī, kad ir paredzētas sarunas ar Saeimas deputātiem.

“Pērn diskusijas ar frakcijām jau notika, un tagad sāksies otrais aplis,” izteicās Umanovska. Jautāta, vai tagad ebreju kopiena cer uz aktīvāku deputātu iesaisti un veiksmīgāku jautājuma risinājumu, viņa skaidroja, ka to vēl ir grūti noteikt, jo diskusijas turpinās, nav arī bijusi kāda pretestība un negācijas no deputātu puses. Umanovska sacīja, ka diskusijas notiek korekti un deputāti pauduši interesi. “Mēs redzam, ka tā nav juridiska rakstura problēma, bet ir vajadzīga politiska griba izdarīt to, kas ir taisnīgi,” uzsvēra Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes izpilddirektore.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+