Foto – AFP/LETA

ASV izraugās prezidentu
 0

Pēdējās dienas pirms vēlēšanām ASV prezidenta amata kandidāti – demokrāts Baraks Obama un republikānis Mits Romnijs – aizvadīja priekšvēlēšanu pasākumos tā dēvētajās svārstīgajās pavalstīs.


Reklāma
Reklāma

 

“Zaļais kurss jau tepat pie sliekšņa.” Vai varētu aizliegt malkas, brikešu un granulu apkuri? 400
TV24
Uzņēmējs nosauc visbirokrātiskākās valsts iestādes, kuras būtu likvidējamas: Šādi es, protams, varu sev audzēt ienaidniekus 88
“Meita raudāja, zvanīja, nesaprotot, kur atrodas!” Šoferis Ogrē vienaldzīgi izsēdina 10 gadus vecu meitenīti nepareizā pieturā 84
Lasīt citas ziņas

Mēģinot pārliecināt vēl neizlēmušos amerikāņus, Obama un Romnijs vēlēšanu priekšvakarā ar uzrunām uzstājās virknē štatu. Tiek rēķināts, ka pēdējo dienu reklāmām vien abi kopā iztērējuši aptuveni vienu miljonu dolāru. Kopā šīs vēlēšanas kļuvušas par dārgākajām ASV vēsturē – to kopējās izmaksas pārsniegs sešus miljardus dolāru.

Sabiedriskās domas aptaujas sola ārkārtīgi sīvu cīkstēšanos. Dienu pirms amerikāņu došanās pie vēlēšanu urnām abiem kandidātiem ir teju identisks atbalsts – procenta vai pusprocenta pārsvars tomēr tiek atvēlēts pašreizējam ASV prezidentam Obamam. Arī bukmeikeri vēlēšanās, kas ASV notiks šonakt pēc Latvijas laika, panākumus atvēl demokrātu kandidātam. Kompānija “Betsafe.com” Obamas izredzes uz pārvēlēšanu vērtē ar 75 procentu iespējamību, kamēr Romnija uzvarai tiek atvēlētas 25 procentu lielas iespējas. Turklāt Obamam panākumu bukmeikeri atvēl arī svārstīgajās Ohaio un Floridas pavalstīs. Pēdējā gan ar nedaudz mazāku pārsvaru.

CITI ŠOBRĪD LASA

Priekšvēlēšanu kampaņas centrālais jautājums bija ekonomika un bezdarba līmenis valstī.

Sevi nodēvējot par “pārmaiņu aģentu”, Romnijs kritizējis Obamu par nespēju nodrošināt pienācīgu ekonomikas atveseļošana. Viņš sola miljoniem jaunu darba vietu, nodokļu pazemināšanu, kā arī aktivizēt ASV esošos naftas un gāzes iegulu izmantošanu. Tikmēr pašreizējais prezidents aizstāvas, skaidrojot, ka izglābis ASV autorūpniecību.

Viņš apņēmies samazināt budžeta iztrūkumu un ieviest tā dēvēto Bafeta likumu, kas paredz cilvēkiem, kuru gada ienākumi pārsniedz miljons dolāru, noteikt 30 procentu nodokļu likmi. Arī Obama sola turpmāko četru gadu laikā rūpniecībā ieviest miljoniem jaunu darbavietu.

Jāatzīmē, ka ASV pastāv netiešā vēlēšanu sistēma, kas paredz, ka visvairāk balsu ieguvušais kandidāts vēl jāapstiprina elektoru kolēģijai, kas sastāv no 538 cilvēkiem. Katrai pavalstij ir dots atšķirīgs skaits balsu elektorātu kolēģijā, tas atkarīgs no iedzīvotāju skaita. Tas nozīmē, ka daži štati balsu iegūšanai ir būtiskāki par citiem. Piemēram, Kalifornijai ar 37,7 miljoniem iedzīvotāju ir 55 balsis, kamēr Montanai, kur dzīvo vien miljons cilvēku, – tikai trīs. Tas kandidāts, kurš uzvar štatā, saņem visas pavalsts elektorāta kolēģijas balsis. Formāli elektori var balsot par jebkuru kandidātu, taču praksē viņiem jābalso par to, kuram viņi publiski apņēmušies izteikt atbalstu. Lai kandidāts kļūtu par prezidentu, viņam jāiegūst vismaz 270 kolēģijas balsu. Teorētiski, ja elektorāta balsis sadalītos 269 pret 269, nākamais prezidents būtu jānosauc kongresa apakšnamam – pārstāvju palātai, kuru šobrīd kontrolē republikāņi.

Reklāma
Reklāma

 

 

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.