Mobilā versija
Brīdinājums +0.7°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
25. oktobris, 2013
Drukāt

ASV izspiegoja Merkeli? Vācija šādu rīcību uzskata par nepieņemamu

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Pēdējās dienās pastiprinājušies starptautiskās sabiedrības ASV virzienā raidītie pārmetumi par amerikāņu izlūkdienestu darbības metodēm. Vispirms Francija pauda neapmierinātību, ka ASV izlūkdienesti noklausījušies 70 miljonu franču telefonsarunas, bet nedēļas beigās sašutumu radījusi Vācijas žurnāla “Der Spiegel” publikācija, kurā paziņots, ka amerikāņi pieslēgušies arī Vācijas kancleres Angelas Merkeles mobilajam tālrunim.

Pēc tam, kad ASV bijušais izlūkdienestu darbinieks Edvards Snoudens publiskoja lērumu ar līdz tam slepenībā turētu dokumentu par amerikāņu izlūkdienestu darbību, Vašingtonai nācies taisnoties daudzu sev svarīgu sabiedroto acīs. Izrādās, amerikāņi spiegojuši kā Eiropas valstīs, tā Brazīlijā un Saūda Arābijā. Taču Vācijai šis jautājums ir īpaši jūtīgs. Runa ir par iespējamu valsts augstākās amatpersonas telefonsarunu noklausīšanos. Merkele trešdienas vakarā zvanīja uz Balto namu, lai saņemtu paskaidrojumus personiski no ASV prezidenta Baraka Obamas. Viņš Merkelei galvojis, ka ASV neizspiego un neizspiegos kancleres telefonsarunas. Līdzīgi aizokeāna presei taisnojās arī Baltā nama pārstāvis Džejs Kārnijs. Taču vācu mediji piebilst, ka ne Obamas apgalvojumā, ne Kārnija paziņojumā nav teikts, vai Merkele tikusi izspiegota iepriekš. Taujāts par to, vai Merkeles sarunas noklausītas pagātnē, Kārnijs atbildēja: “Neesmu tādā amatā, lai komentētu katru izlūkdienestiem piedēvētu aktivitāti.” Lai noskaidrotu sīkāku informāciju par to, vai Merkele tikusi izspiegota, Vācijas ārlietu ministrs Gvido Vestervelle vakar uz tikšanos izsauca ASV vēstnieku Berlīnē Džonu Emersonu. “Šāds solis nav ierasts tuvu sabiedroto attiecībās,” norāda raidsabiedrība BBC.

Asu nosodījumu Savienotajām Valstīm ar mediju starpniecību izteica kancleres preses sekretārs Štefans Zīberts. “Kanclere zvanīja prezidentam Obamam un lika viņam skaidri saprast, ka neatbalsta šādu praksi un uzskata to par pilnīgi nepieņemamu,” Vācijas raidsabiedrībai “Deutsche Welle” pauda kancleres runasvīrs. “Ja tiks apstiprinātas ziņas, ka šāda spiegošana notikusi, tas nozīmētu, ka starp tuviem sabiedrotajiem valda liela neuzticība.”

Domājams, ASV izlūkdienestu darbības un apsūdzības par privātuma pārkāpumiem dominēs Eiropas Savienības virsotņu apspriedē, kas Briselē sākās vakar un turpināsies šodien. Sanāksmē sākotnēji bija plānots galveno uzmanību pievērst bloka sociālajām un ekonomiskajām problēmām. Taču tagad tajā, visticamākais, tiks meklēti veidi, kā reaģēt uz gaismā nākušajām ASV izlūkdienestu darbībām, kas vērstas arī pret vieniem no tās tuvākajiem sabiedrotajiem – Franciju un Vāciju.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+