ASV kodolieroči tomēr netiks izvesti no Vācijas 0
ASV kodolieroči tomēr netiks izvesti no Vācijas, neraugoties uz to, ka tas ilgus gadus bijis Vācijas valdības mērķis.
Lai gan ārlietu ministrs Gvido Vestervelle par vienu no ārpolitikas prioritātēm izvirzījis ASV kodolgalviņu aizvākšanu, pirms diviem gadiem jau bija nojaušams, ka šo mērķi nebūs iespējams tik viegli sasniegt. Kā trešdien vēsta laikraksts “Frankfurter Rundschau”, Berlīne tomēr ir piekāpusies NATO plāniem, kas paredz ne vien atomieroču turpmāku uzglabāšanu Vācijā, bet arī to modernizāciju.
Atombumbu modernizācijā tiks ieguldīti aptuveni četri miljardi dolāru (2,22 miljardi latu), bet Bundesvērs plāno novirzīt ap 250 miljoniem eiro (175,70 miljonus latu), lai gādātu, ka iznīcinātāji “Tornado”, kas varētu tikt izmantoti ASV atombumbu nomešanai, var tikt pielietoti līdz pat 2024. gadam. Kā norāda “Frankfurter Rundschau”, šāda politikas kursa maiņa ir īpaši sāpīga Vestervellem, kurš ASV atombumbu izvešanu iekļāva 2009. gada koalīcijas līgumā. Saskaņā ar oficiālajiem datiem Bīheles bāzē atrodas desmit līdz 20 atombumbu.
Lai gan daudzi nesaskata jēgu atomieroču uzglabāšanai Vācijā, izdevuma rīcībā esošā informācija liecina, ka to paturēšanu Vācijā vēlas Francija, Turcija un Austrumeiropas valstis. Savukārt citas valstis uzstāj, ka Krievijai pirmajai būtu jāsamazina savs taktisko atomieroču arsenāls. Kā, atsaucoties uz vārdā neminētām militārpersonām, vēsta laikraksts “Berliner Zeitung”, Berlīne no savas nostājas atkāpusies šā gada maijā Čikāgā aizvadītajā NATO samitā.
Lai gan Ārlietu ministrija joprojām uzsver, ka NATO strādā pie atbruņošanās un kontroles, Romā esošās NATO Aizsardzības koledžas pētījumu direktors Karls Heins Kamps skaidro, ka ir vairāki iemesli, kāpēc Berlīnei nācās piekāpties. “Vispārējā eiforija par kodolatbruņošanos ir noplakusi,” norāda eksperts. “Un Krievijas un ASV attiecībās atkal iestājas atsalums. Ņemot vērā šo politisko kontekstu, Vestervelle neatviegloja sarunas NATO.”
