Mobilā versija
+6.1°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
31. decembris, 2012
Drukāt

ASV likumdevēji cer izmantot pēdējo iespēju “fiskālās klints” apiešanai

Foto-LETA/AFPFoto-LETA/AFP

ASV likumdevēji pirmo reizi pēdējo 40 gadu laikā pirmdien, 31.decembrī, turpinās savu darbu līdz pat pašam Jaungada priekšvakaram, cenšoties izmantot pēdējo iespēju, lai vienotos par pasākumiem tā dēvētās “fiskālās klints” apiešanai.

Divas dienas ilgušās politisko līderu sarunas par iespējamo kompromisu, lai izvairītos no 1.janvārī gaidāmā vienlaicīgā nodokļu straujā pieauguma un valdības izdevumu samazinājuma, svētdien beidzās bez panākumiem.

“Fiskālā klints”, draud ASV tautsaimniecību atkal ievilkt lejupslīdes fāzē, kā arī satricināt visas pasaules ekonomiku.

“Joprojām vēl ir atlicis laiks vienošanās panākšanai, un mēs gatavojamies turpināt sarunas,” paziņoja Senāta vairākuma līderis Harijs Rīds, sasaucot kārtējo Kongresa augšpalātas sēdi, kurai jāsākas pirmdien plkst.11 (plkst. 18 pēc Latvijas laika).

Vienlaikus Rīds, kurš pārstāv demokrātus, atzina, ka “joprojām pastāv ievērojama distance starp abām pusēm”.

Pēc divas stundas ilgušās demokrātu frakcijas sanāksmes Senāta vairākuma līderis pavēstīja, ka viņa partijas biedri joprojām nav gatavi piekrist sociālo programmu apcirpšanai.

Arī Senāta mazākuma līderis Mičs Makonels atzina, ka, neskatoties uz visu nakti ilgušajām sarunām, līdz iespējamajam kompromisam ejams vēl tāls ceļš.

Sarunā ar aģentūru AFP Makonels norādīja, ka republikāņi tā arī nav saņēmuši nekādu demokrātu atbildi un savu “labās gribas piedāvājumu”, lai gan viņš divas stundas pavadījis telefonsarunā ar savu draugu viceprezidentu Džo Baidenu, cenšoties rast izeju no strupceļa.

Tikmēr prezidents Baraks Obama gadījumā, ja partiju līderiem tā arī neizdosies vienoties, pieprasījis balsojumu par savu sākotnējo piedāvājumu saglabāt nodokļu atlaides tiem amerikāņiem, kas pelna mazāk par 250 000 dolāru gadā, kā arī pagarināt bezdarbnieka pabalstu izmaksu diviem miljoniem cilvēku.

Arī republikāņi atzinuši, ka šāda iespēja pirmdienas gaitā varētu aktualizēties.

Svētdien Obama bezizejas situācijas radīšanā apsūdzēja republikāņus, kuri atsakoties nākt pretī demokrātu “patiesajiem kompromisa priekšlikumiem”.

Uz to republikāņi reaģēja apsūdzot pašu Obamu iecirtībā.

Piemēram, senators Lindsijs Greiems izteicies: “Nu nezinu, vai tad tieši prezidents nesaka 250 [tūkstoši] dolāru, vai ejiet pie velna?”

Sestdien ierakstītajā intervijā televīzijas kanāla NBC raidījumam “Meet the Press” prezidents norādīja, ka republikāņi nav gatavi pieņemt nelielu nodokļu pieaugumu bagātākajiem amerikāņiem.

Tikmēr demokrātu senators Diks Dērbins pavēstīja, ka republikāņi ienākumu griestus tiem amerikāņiem, kuriem paredzēts saglabāt Džordža Buša jaunākā prezidentūras laikā noteiktās nodokļu atlaides, vēlas paaugstināt līdz 500 000 un ka demokrāti būtu gatavi piedāvāt to paaugstināšanu līdz 450 000, kas ir ievērojami vairāk nekā ceturtdaļmiljons, uz ko uzstāj Obama.

Taču Rīds brīdinājis, ka viņš nav gatavs piekrist piedāvājumam, kas “aizsargā bagātos, nevis vidusšķiru”.

Vienošanos jāapstiprina gan Senātam, gan Pārstāvju palātai, kurā republikāņu konservatīvo spārna pozīcijas ir tik stipras, ka nav skaidrs, vai vispār Kongresa apakšpalātai iespējams dabūt cauri jebkuru kompromisu, ko atbalstītu arī Obama.

Ja vienošanās netiks panākta, ar 1.janvāri visiem amerikāņiem vairs netiks piemērotas Buša ieviestās nodokļu atlaides, bet ekonomika saņems triecienu, kuru radīs automātiskā valdības izdevumu samazināšana.

Obama novembrī tika pārvēlēts uz atkārtotu prezidentūras termiņu, daļēji pateicoties solījumiem paaugstināt nodokļus bagātajiem. Taču republikāņi, kas kontrolē Pārstāvju palātu, principā iebilst pret nodokļu paaugstināšanu un apgalvo, ka Baltā nama saimnieks kļuvis atkarīgs no nepārtrauktas izdevumu un budžeta deficīta palielināšanas.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+