Mobilā versija
+0.5°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
18. marts, 2013
Drukāt

ASV maina aizsardzības plānus

Foto - RIA Novosti/ImageForumFoto - RIA Novosti/ImageForum

Paziņojis, ka Vašingtonas apņēmība parūpēties par drošību Eiropā ir “dzelžaina”, ASV aizsardzības ministrs Čaks Heigels tomēr lēmis atlikt iepriekš plānoto pārtvērējraķešu “SM-3 IIB” izvietošanu Polijā.

 

Jāpiebilst, ka pret šāda tipa raķešu izvietošanu Polijā iebilda Krievija, kas vairākkārt apgalvojusi, ka raķešu izvietošana tik tuvu tās robežām apdraudēs valsts nacionālo drošību.

ASV aizsardzības ministrs izmaiņas Eiropas pretraķešu aizsardzības sistēmas izveides plānos skaidrojis ar pieaugošajiem Ziemeļkorejas draudiem, ziņo Savienoto Valstu raidsabiedrība “ABC News”. “Pēdējā laikā Phenjana īstenojusi virkni bezatbildīgu un neapdomīgu provokāciju,” sacīja ASV aizsardzības ministrs. Tāpēc, lai atbildētu uz šiem draudiem, ASV valdība lēmusi papildus nodrošināt valsts rietumu piekrasti, vienlaikus iesaldējot Eiropas pretraķešu aizsardzības sistēmas izveidi. Heigels informēja, ka jaunā iecere paredz līdz 2017. gadam Aļaskā papildus tur jau esošajām 30 pārtvērējraķetēm izvietot vēl 14, un tas izmaksās aptuveni vienu miljardu dolāru.

Vienlaikus ASV amatpersonas mierina Eiropas partnerus, sakot, ka Heigela nule prezentētie plāni nenozīmē to, ka Vašingtona atteiksies no Eiropas aizsardzības. Kā Polijā, tā Rumānijā joprojām tiks uzturētas tur jau izvietotās “Patriot” raķešu baterijas. Sarunā ar Polijas radio Pentagona pārstāvis Džeimss Millers skaidrojis, ka Eiropas pretraķešu aizsardzības sistēmas izveides plāns sastāv no četrām daļām. “Plāna trešā daļa paredz pārtvērējraķešu izvietošanu Polijā. Pagaidām atliekam plāna ceturto fāzi, kas paredz “SM-3 IIB” raķešu tipa izvietošanu,” skaidroja Millers.

Izmaiņas pretraķešu aizsardzības sistēmas plānos likušas vairākiem ASV politiskajiem komentētājiem norādīt uz pirms gada ASV prezidenta Baraka Obamas un Krievijas toreizējā prezidenta Dmitrija Medvedeva nejauši dzirdēto privāto vārdu apmaiņu.

Tajā Baltā nama saimnieks savam Maskavas kolēģim apstiprināja, ka pēc pārvēlēšanas prezidenta amatā viņš varēs būt “elastīgāks” sarunās par Krievijai netīkamajiem pretraķešu vairoga elementiem Eiropā.

Pentagona pārstāvji laikrakstam “The New York Times” gan skaidrojuši, ka izmaiņām Eiropas pretraķešu vairogā nav nekāda sakara ar Krievijas iebildēm, bet gan “tehnoloģiskajiem un finansiālajiem apsvērumiem”.

Tieši Eiropā veidoto pretraķešu vairogu Krievija nodēvējusi par lielāko šķērsli sadarbībai ar NATO un ASV virknē jautājumu. “Vašingtonā daudzas amatpersonas uzskata, ka Krievijas patiesās iebildes saistāmas nevis ar pretraķešu vairoga spējām, bet stratēģisku opozīciju ASV militārajai klātbūtnei Austrumeiropā. Tāpēc, iespējams, Krievijas noraidošā nostāja nemainīsies,” secina “The New York Times”.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+