Foto – AFP/LETA

ASV maina militāro stratēģiju
 0

Desmit gadus karojušas Afganistānā un Irākā, ASV grasās pamatīgi pārskatīt savu drošības politiku un turpmāko desmit gadu laikā veikt simtiem miljardu dolāru lielus samazinājumus militārajā budžetā.

Reklāma
Reklāma

 

Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
TV24
Šoreiz “šefs” ir pielaidis kolosālu kļūdu. Vai Krievijas elite patiesībā gaida Putina nāvi? 41
Jau rīt Krievijas raķetes var lidot uz jebkuru valsti. Zelenskis par iespējamiem draudiem Eiropai 188
Lasīt citas ziņas

Tādējādi, visticamāk, tiks pielikts punkts ASV militārajai politikai, kas balstīta uz pārliecību, ka valsts vienlaikus var iesaistīties divos karos, ziņo Savienoto Valstu mediji. Baltā nama pārstāvis Džejs Kārnijs gaidāmās pārmaiņas aizsardzības nozarē nodēvējis par “ķirurģiskām”.

 

Samazinās tēriņus 
un armiju

Ar jauno ieceri aizvadītajā naktī (pēc Latvijas laika) Pentagonā iepazīstināja ASV aizsardzības ministrs Leons Paneta un prezidents Baraks Obama. Abas amatpersonas iecerējušas ASV militāro budžetu turpmāko desmit gadu laikā samazināt par astoņiem procentiem jeb 500 miljardiem dolāru, informē ziņu aģentūra “Reu-
ters”. Neskartas nepaliktu arī Pentagona administrācijas izmaksas – samazinātas tikšot ierēdņu algas un dāsnie pabalsti atvaļinātajām militārpersonām. “Ja mēs turpināsim pašreizējo politiku, Aizsardzības ministriju pārvērtīsim pabalstu kompānijā, kas ik pa laikam nogalina teroristus,” sarunā ar “The New York Times” sacīja ministrijas tēriņu konsultants Arnolds Punaro.

 

CITI ŠOBRĪD LASA

Pašreiz Pentagons algām, pabalstiem un pensijām tērē aptuveni 181 miljardu dolāru gadā. Tēriņu taupīšanas nolūkos par 10 līdz 15 procentiem paredzēts samazināt arī karavīru skaitu. Tādējādi nākamo desmit gadu laikā ASV armijā dienēs 490 tūkstoši karavīru. Vienlaikus Paneta negrasoties atteikties ne no viena no jūras spēkos ietilpstošajiem 11 aviācijas bāzes kuģiem.

 

Pagaidām piekrišanu šādiem plāniem devuši ne tikai demokrāti, bet arī daļa republikāņu, raksta avīze “NY Times”. Tiesa, ļoti iespējams, meklējot veidus, kā samazināt valsts tēriņus, Kongresa budžeta komiteja varētu uzstāt, lai militārais budžets, sākot ar 2013. gadu, tiktu samazināts vēl par 500 miljardiem dolāru. “New York Times” norāda, ka militāro tēriņu apcirpšana par kopā vienu triljonu dolāru būtu pamatīgs trieciens nacionālajai drošībai. Vienlaikus liela daļa demokrātu un daži republikāņi esot atzinuši, ka arī šādi samazinājumi, kaut ļoti sāpīgi, tomēr būtu paveicami.

 

Par Eiropu neaizmirsīšot

Līdz ar budžeta apcirpšanu un karavīru skaita samazināšanu ilgtermiņa pārmaiņas gaidāmas arī ASV militārajā stratēģijā. Jau pērnajā rudenī Paneta atklāja, ka Savienoto Valstu drošības politikā galveno lomu ieņems Klusā okeāna apgabals, kur aizvien pieaug Ķīnas ietekme. Tāpēc Savienotās Valstis Āzijā tuvākajos gados stiprinās savus gaisa un jūras spēkus.

Lielāku uzmanību pievēršot Āzijai, krietni tikšot samazināts ASV karavīru skaits militārajās bāzēs Vācijā, Britānijā, Spānijā, Itālijā un citviet Eiropā. Vecajā kontinentā dienēja ap 80 tūkstošiem amerikāņu karavīru, no kuriem lielākā daļa tagad izvietoti Afganistānā, skaidro ASV bruņoto spēku laikraksts “Stars and Stripes”. Tas arī uzsver, ka ievērojams amerikāņu karavīru skaita samazinājums Eiropā un ASV militārās klātbūtnes palielināšana Klusajā okeānā eiropiešos varētu radīt bažas par Vašingtonas aizvien sarūkošo ieinteresētību Eiropas lietās.

 

Britu militārais apskatnieks Maikls Fokss sarunā ar “Stars and Stripes” gan norāda, ka satraukumam nav pamata un ASV karavīru atrašanās Eiropā jebkurā gadījumā ir tikai simbolisks solidaritātes apliecinājums. “Fakts ir tāds, ka, atrodoties tikai Eiropā, ASV spēki to nevar pasargāt,” uzsver analītiķis.

Reklāma
Reklāma

 

Tikmēr ASV gaisa spēku ģenerālis, 1991. gada Persijas līča kara gaisa uzbrukuma kampaņas autors Deivs Deptula uzskata, ka briestošās pārmaiņas Savienoto Valstu militārajā stratēģijā nesīs tikai zaudējumus. “Atteikšanās no pārliecības, ka mēs varam iesaistīties divos karos vienlaikus, ir recepte katastrofai,” sarunā ar ASV medijiem sacījis Deptula, piebilstot, ka tādējādi Vašingtona demonstrēs savu vājumu, iedrošinot tās ienaidniekus. Tikmēr politiskais novērotājs Stīvens Jangs sarunā ar “NY Times” spriedis, ka pašreizējos apstākļos “ASV sevi labāk var aizsargāt ar krietni mazāku bruņojumu”.