Mobilā versija
-0.8°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
31. oktobris, 2013
Drukāt

ASV nākas taisnoties

Foto - AFP/ImageForumFoto - AFP/ImageForum

ASV izlūkdienestu bijušā darbinieka Edvarda Snoudena lēmums publiskot informāciju par Savienoto Valstu izvērsto spiegošanu ietekmējis ne tikai ASV izlūkdienestu darbu, bet atstājis savu nospiedumu arī Savienoto Valstu ārpolitikā. Aizvien vairāk valstu paudušas neapmierinātību ar ASV spiegošanas metodēm, kas izmantotas kā pret miljoniem citu valstu ierindas pilsoņu, tā arī šo valstu līderiem. Pēdējās nedēļās spiegošana kļuvusi par centrālo tēmu ASV un citu valstu līderu savstarpējās sarunās.

Visi izspiego visus


Plašais spiegu skandāls aizsākās, kad Snoudens presei sāka nopludināt informāciju par to, kā strādā amerikāņu spiegi. Vispirms viņš atklāja, ka ASV izlūkdienesti ievāc informāciju par miljoniem Francijas, Spānijas un Itālijas iedzīvotāju telefonsarunām. Taču lielāko sašutumu izraisīja pagājušās nedēļas žurnāla “Der Spiegel” publikācija, kurā apgalvots, ka amerikāņu spiegu tīklos līdz ar 35 citu valstu līderiem nonākusi Vācijas kancelere Angela Merkele. Viņas telefonsarunas ASV izlūkdienesti esot noklausījušies jau kopš 2002. gada, bet šī prakse, domājams, izbeigta vien šogad. Saprotams, ka šādas publikācijas ASV nostādīja nepatīkamā situācijā. Un Vašingtonas izvairīgā attieksme pret lūgumiem komentēt izlūkdienestu darba metodes Eiropā tikai vairojusi dusmas. Spānijas ģenerālprokuratūra pat sākusi izmeklēšanu, lai noskaidrotu, vai ASV izlūkdienestu darba metodes uzskatāmas par noziegumu.

Atbildot eiropiešu sašutumam, nedēļas sākumā virkne ASV likumdevēju paziņoja, ka izlūkdienestu darba metodes ir nepieļaujamas, un tāpēc tās jāierobežo. Arī Senāta ietekmīgās Izlūkošanas komitejas priekšsēdētāja Diāna Feinšteina sacījās pārvērtēt ASV spiegošanas programmas. Viņasprāt, izlūkdatu iegūšana par ASV sabiedrotajām – Vāciju, Franciju, Meksiku un Spāniju – ir nepieņemama, informē ziņu aģentūra AFP.

Lai uzzinātu vairāk par spiegošanas metodēm, ASV likumdevēji uz noklaušināšanu izsauca ASV Nacionālās izlūkošanas direktoru Džeimsu Kleperu. Viņš savā aizstāvības runā skaidroja, ka visas valstis nodarbojas ar citu, tostarp savu sabiedroto, izspiegošanu. Klepers, atsaucoties uz savu 50 gadu pieredzi izlūkošanas darbā, skaidroja, ka “citu valstu valdību nolūki allaž bijuši mūsu vāktās un analizētās informācijas pamatprincips”. “Mums ir ārkārtīgi svarīgi zināt, pēc kādiem uzskatiem valstis vadās, kāda ir to politika un kā tas ietekmēs mūs,” skaidroja Klepers. Taujāts, vai arī Vašingtonas sabiedrotie izvērš līdzīgas spiegošanas metodes pret ASV, Klepers atbildēja: “Neapšaubāmi.” Turklāt, kā piebilda ASV Nacionālās drošības aģentūras direktors Kīts Aleksanders, informācija par desmitiem miljonu eiropiešu telefonsarunām patiesībā iegūta sadarbībā ar Eiropas valstu valdībām. Tāpēc, viņaprāt, apgalvojumi, ka ASV izlūkdienesti vākuši datus par eiropiešu telefonsarunām, ir “pilnīgi nepareizi”. “Informāciju par Eiropas valstu pilsoņiem mēs ieguvām kopā ar NATO sabiedrotajiem, lai aizsargātu mūsu valstis un atbalstītu militārās operācijas,” paziņoja Aleksanders.

Spiegu skandāli pārmetas uz Maskavu


Kamēr ASV mēģina taisnoties par savu izlūkdienestu darba metodēm, pasaules prese pievērsusies jau citam spiegu skandālam. Proti, Itālijas laikraksti “La Stampa” un “Corriere della Sera” paziņojuši, ka Krievija septembra sākumā Sanktpēterburgā notikušā G20 valstu samita dalībniekiem izsniegusi USB datu nesējus un mobilo telefonu lādētājus, kas bijuši aprīkoti ar izspiegošanas ierīcēm. Saskaņā ar itāliešu laikrakstu ziņām pirmais trauksmes cēlējs bija Eiropas Savienības Padomes priekšsēdētājs Hermans van Rompejs. Viņš ar Krievijā notikušās sanāksmes laikā saņemtajiem suvenīriem devies pie Beļģijas un Vācijas izlūkdienestiem, kuri van Rompeja aizdomas apstiprinājuši. “Vācijas drošības dienests atklāja, ka valstu delegācijām izsniegtās ierīces ir spējīgas nolasīt informāciju no datoriem un mobilajiem telefoniem, un šo informāciju nosūtīt uz Maskavu,” rakstīja Itālijas prese. Arī britu laikraksts “The Daily Mail” vakar ziņoja, ka Britānijas izlūkdienests brīdinājis premjera Deivida Kemerona biroja darbiniekus neizmantot krievu dāvātos datu nesējus un mobilo telefonu lādētājus. Pats Kemerons gan pie šādiem dāvinājumiem neesot ticis.

Krievijas prezidenta Vladimira Putina pārstāvis Dmitrijs Peskovs apsūdzības kategoriski noraidījis. Sarunā ar britu laikrakstu “The Guardian” viņš sacīja, ka Itālijas medijos pausto ziņu nolūks ir maldināt. “Tas ir skaidrs mēģinājums novērst uzmanību no jau esošajām problēmām – ASV izlūkdienestu darba metodēm, kas šobrīd ir karstākais diskusiju temats starp Vašingtonu un Eiropas galvaspilsētām,” paziņoja Peskovs.

“The Guardian” atzīmē, ka arī iepriekš G20 sanāksmju rīkotājvalstis centušās izspiegot savus viesus. Tā 2009. gadā, kad G20 līderi pulcējās uz saietu Londonā, darījuši arī britu izlūkdienesta darbinieki, kuri divās līderu sanāksmēs ieguvuši informāciju no saieta dalībnieku datoriem un pārtvēruši līderu telefonzvanus.

Pievienot komentāru

EK rosina veidot Eiropas aizsardzības fonduPlāno ietaupīt līdz 100 miljardiem eiro gadā bruņojuma iegādē
Ceļā uz SKS pazudis Krievijas kravas kuģis (1)Īsi pēc pacelšanās ceturtdien pazudis Krievijas bezpilota kravas kuģis, kam bija jānogādā Starptautiskajā Kosmosa stacijā (SKS) 2,5 tonnas liela krava, tostarp pārtika
Draugiem Facebook Twitter Google+