Pasaulē
Citur

ASV parāds sasniedz rekordsummu0


ASV prezidents Donalds Tramps asi kritizējis Federālās rezerves par noguldījumu procenta likmju regulāru paaugstināšanu, nodēvējot Centrālo banku par “traku”.
ASV prezidents Donalds Tramps asi kritizējis Federālās rezerves par noguldījumu procenta likmju regulāru paaugstināšanu, nodēvējot Centrālo banku par “traku”.
Foto: RS MPI Capital pictures/SCANPIX/LETA

ASV nacionālais parāds pēdējos desmit gados ir pieaudzis divkārt, pārsniedzot 22 triljonus dolāru, kas ir vairāk nekā valsts iekšzemes kopprodukts.

ASV nacionālais parāds īpaši strauji pieaudzis prezidenta Donalda Trampa administrācijas darbības divos gados, pateicoties uzņēmumu ienākuma nodokļa samazinājumam, ko Kongress apstiprināja 2017. gadā. ASV Federālo rezervju (Centrālā banka) direktors Džeroms Pauels paziņojis, ka valdībai jāreformē finanšu sistēma, jo tā nav ilgtspējīga. Lai gan valsts parāds Trampa prezidentūras laikā pirmo reizi kopš Otrā pasaules kara pārsniedzis iekšzemes kopproduktu, kas 2017. gadā bija 19,4 triljoni dolāru, republikāņu likumdevēji, kuri tradicionāli ceļ trauksmi, ja aug valsts parāds un budžeta iztrūkums, cieš klusu, atzīmē aģentūra AFP. “Ja mums nav spēcīgu bruņoto spēku, nav jāraizējas par valsts parādu, jo ir lielākas problēmas,” paziņojis Tramps. Viņa administrācijas ierēdņi turpina apgalvot, ka nodokļu samazinājums, kas palielinās budžeta iztrūkumu par 1,5 triljoniem dolāru desmit gados, atmaksāsies, veicinot ekonomisko augsmi un nodokļu ieņēmumus.

Prezidenta Bila Klintona prezidentūras pirmajos četros gados (1992.–1996.) ASV budžetā bija pārpalikums, bet iebrukums Afganistānā un Irākā prezidenta Džordža Buša jaunākā laikā atkal izveidoja robu federālajā budžetā. Demokrātu prezidentam Barakam Obamam bija jātiek galā ar 2008. gada globālās finanšu krīzes sekām, kas iedragāja federālo budžetu. Finanšu satricinājumi veicināja tā dēvētās Tējas partijas, populistiskas kustības, izveidošanos, kam bija sava loma Trampa nākšanā pie varas.

Finanšu eksperti atzīmē, ka hronisko iztrūkumu ASV budžetā veicina gados veco iedzīvotāju skaita pieaugums, kas saistīts ar veselības aprūpes un pensiju izdevumu palielināšanos.

Saistītie raksti

Federālajām rezervēm palielinot noguldījumu procenta likmi, kas noticis deviņas reizes pēdējos četros gados, ir ievērojami augušas valsts parāda apkalpošanas izmaksas. Tas saniknojis prezidentu Trampu, kurš nodēvējis Centrālo banku par “traku” un paziņojis, ka tā esot lielāks ekonomiskais drauds nekā Ķīna. Valsts parāda apkalpošanas maksa pērn decembrī bija par 13 miljardiem dolāru lielāka nekā pirms gada. Analītiķi atzīmē, ka pasaulē ASV federālo parādu, pateicoties augstajam dolāra kursam, turpina uzskatīt par drošu ieguldījumu. Citādi ir ar firmu aizņēmumiem, kas desmit gados pieauguši gandrīz divkārt, sasniedzot deviņus triljonus dolāru. Federālo rezervju vadība to uzskata par “makroekonomisku risku”. ASV mājsaimniecību kopējais parāds sasniedzis 13,5 triljonus dolāru, krietni pārsniedzot augstāko punktu pirms 2008. gada krīzes un liekot bažīties finanšu ekspertiem.

 

January 11, 2019, The U.S. national debt soared from $.29 trillion at the start of the financial crisis to almost $22 trillion at the beginning of 2019, more than $2 trillion higher than when President Donald Trump took office. Graphic shows U.S. national debt from January 2008 to January 2019.

LA.lv