×
Mobilā versija
Brīdinājums +21°C
Ritma, Ramona
Ceturtdiena, 19. jūlijs, 2018
7. februāris, 2018
Drukāt

ASV pārskata kodolpolitiku (1)

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija paziņojusi, ka pamatā turpinās Baraka Obamas prezidentūras politiku kodolieroču jomā, taču ieņems agresīvāku nostāju pret Krieviju, lai pārliecinātu Kremli par “nepieņemami smagu maksu”, ja tas draudētu pat ar ierobežotu kodoluzbrukumu Eiropā.

 

Kodolzinātnieki kritizē Trampu

ASV kodolpolitikas būtiska pārskatīšana nenozīmē stratēģiskā kodolarsenāla palielināšanu, atzīmē aģentūra AP. Baltā nama ziņojumā kā “skaidrs un nopietns” apdraudējums ASV un tās sabiedrotajiem nosaukta Ziemeļkoreja. Ķīna nodēvēta par “potenciālu kodolpretinieku”, atzīmējot, ka ASV arsenāls ir veidots tā, lai atturētu Pekinu no kļūdaina secinājuma, ka tā var iegūt priekšrocības, lietojot kodolieročus Āzijā, vai ka jebkāda kodolieroču lietošana, lai cik ierobežota, ir pieņemama.

Tramps paziņojis, ka ASV jaunās stratēģijas mērķis ir padarīt kodolieroču izmantošanu mazāk iespējamu. Atsaucoties uz varbūtēja katastrofāla kiberuzbrukuma draudu, Tramps piebilda, ka ASV grib stiprināt atturēšanu no uzbrukumiem ASV un tās sabiedrotajiem, tajā skaitā tādiem, kas “var nenotikt kodolieroču veidā”. Trampa administrācijas ziņojumu par ASV kodolpolitikas pārskatīšanu asi kritizējušas ieroču kontroles organizācijas. “Prezidents Tramps ir stājies uz pārdroša ceļa, kas mazinās ASV drošību kā šobrīd, tā ilgtermiņā,” uzskata Lizbete Gronlunda, Norūpējušos zinātnieku savienības pētniece. Viņasprāt, Trampa administrācija padara neskaidru robežu starp kodolkaru un karu, lietojot parasto bruņojumu.

 

Ievēro bruņojuma kontroles līgumus

Trampa administrācija nolēmusi pamatā turpināt iepriekšējā prezidenta plānu kodolarsenāla modernizācijai, būvējot jaunus bumbvedējus, zemūdenes un no stacionārām iekārtām palaižamas raķetes. Plāns paredz ievērot pastāvošos bruņošanās kontroles līgumus, tajā skaitā jauno START līgumu, kas nosaka, ka ASV un Krievijai var būt ne vairāk kā 1550 stratēģiskās kodolgalviņas uz ne vairāk kā 700 izvietotām nesējraķetēm. Līgums tika sagatavots Baraka Obamas prezidentūras laikā un stājās spēkā 2011. gada 5. februārī, paredzot, ka līgumā noteiktie ierobežojumi jāīsteno līdz 2018. gada 5. februārim. ASV apgalvo, ka ievērojot līgumā noteiktos ierobežojumus kopš pagājušā gada augusta, paužot cerību, ka arī Krievija ievēros līguma noteikumus. Pagājušā gada 1. septembrī, kad ir pēdējie oficiālie dati, Krievijai bija nedaudz mazāk nesējraķešu par atļauto skaitu, bet kodolgalviņu skaits (1561) nedaudz pārsniedza līgumā noteikto limitu (1550). “Maskava ir atkārtoti apliecinājusi savu nodomu ievērot līguma ierobežojumus, un mums nav iemesla uzskatīt, ka tā nenotiks,” paziņojusi ASV Valsts departamenta pārstāve.

 

Pārrēķināšanās augstā cena

Pentagona ziņojumā secināts – lai gan bruņojuma kontrole var būt ASV interesēs, “tālāku progresu ir grūti paredzēt”, ņemot vērā Krievijas agresiju Ukrainā un pastāvošo bruņojuma līgumu pārkāpumus. Trampa kodoldoktrīna pārtrauc Obamas laikā veikto kodolbruņojuma lomas mazināšanu ASV aizsardzības politikā. Tāpat kā Obama, Tramps apsvērtu kodolieroču lietošanu tikai “ārkārtējos apstākļos”, taču saglabājot zināmu neskaidrību, ko tas nozīmē. Trampa ieskatā, kodolieročiem jābūt plašākai nozīmei kā atturētājiem, kas vērojams plānā par jaunu spēju veidošanu pretstāvē Krievijai Eiropā. Pentagons uzskata, ka Krievijas politika un darbības ir saistītas ar iespējamu pārrēķināšanos, kas var novest pie nekontrolētas konflikta eskalācijas Eiropā. Tas īpaši attiecas uz Krievijas doktrīnu “eskalēt, lai de-eskalētu”, kad Maskava lietotu vai draudētu lietot mazas jaudas kodolieročus ierobežotā konvencionālā konfliktā Eiropā, uzskatot, ka tā varētu piespiest ASV un NATO piekāpties. “Nesenie Krievijas paziņojumi par tās kodolieroču doktrīnu liecina, ka varētu tikt pazemināts slieksnis, kad Maskava būtu gatava pirmā lietot kodolieročus,” teikts Pentagona ziņojumā.

Kā atbildi Trampa administrācija paredz aprīkot nelielu skaitu jau esošo tālās sniedzamības ballistisko raķešu, kas izvietotas zemūdenēs “Trident”, ar mazākas jaudas kodolgalviņām. Ilgtermiņā paredzēts izveidot ar kodolgalviņu aprīkotu spārnoto raķeti, kas būtu izvietota uz karakuģiem. Šāda raķete bija aukstā kara laikā, bet tika izņemta no arsenāla Obamas prezidentūras laikā 2011. gadā.

 

Kodolpolitika_Graphic_News_8

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+