Pasaulē
Citur

ASV Pārstāvju palāta atzīst armēņu genocīdu0

Foto: SCANPIX/AP/LETA

ASV Kongresa apakšpalāta Pārstāvju palāta otrdien spēra vēsturisku soli, pieņemot rezolūciju par armēņu genocīda oficiālu atzīšanu.

Sašutumu par šo lēmumu pauda Turcija, kuras attiecības ar ASV jau ir saspīlētas saistībā ar Turcijas iebrukumu Sīrijā.

Pārstāvju palāta ar 405 balsīm par un 11 balsīm pret pieņēma rezolūciju, kas “apstiprina Savienoto Valstu atzinumu par armēņu genocīdu”.

Pārstāvju palātā arī iepriekš bija izteikti priekšlikumi par armēņu genocīda atzīšanu, bet tie līdz šim nebija nonākuši līdz balsošanai.

Palātas spīkere Nensija Pelosi sacīja, ka ir pagodināta pievienoties saviem kolēģiem, “svinīgi pieminot vienu no 20.gadsimta lielākajām zvērībām: vairāk nekā 1,5 miljonu armēņu vīriešu, sieviešu un bērnu sistemātisko noslepkavošanu, ko izdarīja Osmaņu impērija”.

Armēnija un armēņu diasporas pārstāvji uzstāj, ka Osmaņu impērijas īstenotajā mērķtiecīgajā armēņu iznīdēšanas kampaņā Anatolijā, kas mūsdienās ir Turcijas austrumi, no 1915. līdz 1917.gadam tika nogalināti 1,5 miljoni viņu priekšteču.

Turcijas uzskats ir krasi atšķirīgs – tā apgalvo, ka simtiem tūkstošu turku un armēņu gāja bojā Osmaņu impērijas un Krievijas impērijas cīņā par kontroli Anatolijas austrumos Pirmā pasaules kara laikā.

Armēnija vēlas, lai Turcija atzīst notikušo par genocīdu, bet Ankara kategoriski atsakās to darīt, kā arī turas pie uzskata, ka armēņu upuru skaits mērāms ap pusmiljonu.

Armēņu slaktiņu par genocīdu līdz šim ir atzinušas apmēram 30 valstis. Turcija stingri noraida savai priekštecei Osmaņu impērijai izteikto apsūdzību genocīdā.

Turcija reaģēja uz ASV Pārstāvju palātas lēmumu, nosaucot to par “bezjēdzīgu politisku soli” un brīdinot, ka tas var kaitēt abu valstu attiecībām “ārkārtīgi trauslā laikā” starptautiskajai un reģionālajai drošībai.

“Mēs ticam, ka Turcijas amerikāņu draugi, kas atbalsta alianses un draudzīgu attiecību turpināšanos, apstrīdēs šo smago kļūdu, un par to atbildīgos tiesās amerikāņu tautas sirdsapziņa,” paziņoja Turcijas Ārlietu ministrija.

ASV prezidents Donalds Tramps 2017.gadā drīz pēc savas inaugurācijas kritizēja minētos armēņu slaktiņus kā “vienu no 20.gadsimta briesmīgākajām masu zvērībām”. Pielāgojoties ilggadīgai ASV praksei, viņš tomēr nelietoja vārdu “genocīds”.

Iepriekšējais ASV prezidents Baraks Obama pirms savas ievēlēšanas 2008.gadā bija solījis atzīt armēņu genocīdu, tomēr abu savas prezidentūras termiņu laikā to neizdarīja.

Pārstāvju palātas rezolūcija tika pieņemta dienā, kad Turcijā ir valsts svētki – Republikas diena, un trīs nedēļas pēc Turcijas iebrukuma Sīrijas ziemeļaustrumos.

Armēnija paudusi gandarījumu par ASV Pārstāvju palātas lēmumu.

Kā norādīja Armēnijas premjerministrs Nikols Pašinjans, šis lēmums ir “svarīgs solis virzienā uz [armēņu] genocīda starptautisku atzīšanu un genocīdu globālu novēršanu”.

“No visas sirds apsveicu armēņu tautiešus visā pasaulē,” tviterī apliecināja premjers.

Viņš pauda “apbrīnu Amerikas armēņu paaudzēm, kuru nesavtīgās aktivitātes un uzstājība bijis dzinējspēks un iedvesma šodienas vēsturiskajam balsojumam”.

Atbilstoši dažādām aplēsēm ASV mīt no 500 000 līdz 1,5 miljoniem armēņu izcelsmes amerikāņu.

“Šai rezolūcijai ir milzīga nozīme, jo ar to tiek nolemts pieminēt armēņu genocīdu oficiālas atzīšanas un pieminēšanas ceļā,” teikts Armēnijas Ārlietu ministrijas paziņojumā.

Ministrija pateicās ASV likumdevējiem par viņu “milzīgo uzticību patiesībai, taisnīgumam, cilvēcībai, solidaritātei un cilvēktiesību vispārējām vērtībām”.

Savukārt Turcijas Ārlietu ministrija trešdien izsaukusi ASV vēstnieku Ankarā Deividu Saterfīldu sakarā ar “rezolūciju, kurai trūkst vēsturiska vai juridiska pamatojuma”.

LA.lv