Mobilā versija
Brīdinājums +1.8°C
Johanna, Hanna, Jana
Piektdiena, 15. decembris, 2017
26. jūlijs, 2017
Drukāt

ASV Pārstāvju palāta pieņem sankcijas pret Krieviju (2)

Foto-ShutterstockFoto-Shutterstock

ASV Pārstāvju palāta otrdien pieņēma likumprojektu par jaunu sankciju noteikšanu pret Krieviju, Irānu un Ziemeļkoreju. Domājams, ka ar šīm sankcijām būs neapmierināts Kremlis, kā arī Eiropas valstis, kas baidās no to ekonomiskām sekām.

Likumprojekts Kongresa apakšpalātā tika pieņemts ar 419 balsīm par un trim pret. Tas ietver sankciju paketi, kas “piegriež skrūves mūsu bīstamākajiem pretiniekiem, lai saglabātu amerikāņu drošību”, pēc balsojuma norādīja Pārstāvju palātas spīkers Pols Raiens.

Tagad likumprojekts tiks nodots Senātam, kurā pastāv atbalsts sankcijām, bet tiek debatēts, vai šajā likumprojektā būtu jāietver arī sankcijas pret Ziemeļkoreju. Pēc abu Kongresa palātu vienošanās par likumprojekta galīgo versiju tas tiks nodots ASV prezidentam Donaldam Trampam parakstīšanai.

“Vladimira Putina vadībā Krievija iebruka savā kaimiņvalstī Ukrainā, sagrābjot tās teritoriju un destabilizējot tās valdību,” aplausiem skanot, paziņoja Pārstāvju palātas Ārlietu komitejas priekšsēdētājs Eds Roiss. “Ja Krievija netiks apturēta, tā noteikti turpinās agresiju.”

Šo sankciju piemērošanas gadījumā varētu tiks sodītas arī Eiropas kompānijas, kas iesaistījušās Krievijas enerģētikas sektora attīstībā.

Senāts jūnijā pieņēma likumprojektu par sankcijām pret Krieviju, lai to sodītu par intervenci Ukrainā un Sīrijā, kā arī par iejaukšanos ASV prezidenta vēlēšanās pērn.

Tramps ir izrādījis gatavību sadarboties ar Krieviju un apšaubījis Maskavas iejaukšanos ASV prezidenta vēlēšanās, un viņa nostāja izraisījusi kongresmeņu bažas, ka prezidents varētu vienpusēji mīkstināt sankcijas.

Tāpēc sankcijas pret Irānu un Ziemeļkoreju iekļautas vienā likumprojektā ar sankcijām pret Krieviju, lai Trampam būtu grūtāk uzlikt veto šim likumprojektam un mīkstināt sankcijas pret Krieviju. Likumprojekts aizliedz prezidentam mīkstināt sankcijas bez Kongresa piekrišanas.
Tramps sākotnēji iestājās pret šīm sankcijām, tomēr pēc demokrātu un republikāņu likumdevēju gandrīz vienbalsīga atbalsta tām Baltais nams mīkstināja savu pozīciju, gan tieši nepasakot, vai Tramps likumu parakstīs.

“Lai arī prezidents atbalsta bargākas sankcijas pret Ziemeļkoreju, Irānu un Krieviju, Baltais nams izskata Pārstāvju palātas likumprojektu un gaida galīgo likumprojektu paketi uz prezidenta galda,” pavēstīja Baltā nama preses sekretāre Sāra Hakabija Sandersa.

Pat Trampa veto gadījumā Kongress droši vien spētu pieņemt sankcijas ar divu trešdaļu balsu vairāku.

Tikmēr Kremlis paziņojis, ka jaunās sankcijas negatīvi ietekmēs abas puses.

“Mēs uzskatām, ka šādas sankciju retorikas turpināšana ir kontrproduktīva un kaitīga abu valstu interesēm,” sacīja Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs.

Arī tādās Rietumeiropas valstīs kā Vācija un Francija jaunās sankcijas tiek uzskatītas par vienpusēju Vašingtonas soli, kas grauj rūpīgi izveidoto kārtību. Līdz šim sankcijas pret Maskavu tika izstrādātas, ASV un Eiropai koordinējot rīcību, lai saglabātu vienotu fronti.
Gaidāms, ka Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis trešdien pārspriedīs šo jautājumu.

Eiropas Komisija (EK) bažījas, ka jaunās ASV sankcijas var skart Eiropas enerģētikas uzņēmumus, kas ir iesaistīti tādos projektos ar Krieviju kā dabasgāzes cauruļvads “Nord Stream 2” no Krievijas uz Vāciju.

Līdz šim Vašingtona un Brisele bija spējušas vienoties, ka sankcijas neietekmēs gāzes piegādes Eiropai.

Acīmredzami reaģējot uz Eiropas bažām, Pārstāvju palāta grozīja nosacījumus, lai sankciju likumprojekts vērstos tikai pret cauruļvadiem, kuru sākums ir Krievijā, bet ne tiem projektiem, kuri Krieviju izmanto tikai kā tranzītvalsti, piemēram, cauruļvadu, pa kuru Eiropai nafta tiek piegādāta no Kazahstānas.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Pa to laiku Latvija iefiltretas kremla oligarhu bankas atmazga vatlande nozagto naudu …

Draugiem Facebook Twitter Google+