Mobilā versija
+5.2°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
12. septembris, 2012
Drukāt

ASV piesedza PSRS vainu Katiņas asinspirtī

ASV Nacionālā arhīva šonedēļ atslepenotie dokumenti apliecina, ka Vašingtona zināja, ka Katiņas asinspirti pastrādāja Padomju Savienība, nevis nacistiskā Vācija, kura šajā noziegumā tika vainota līdz pat deviņdesmitajiem gadiem.


 

1940. gadā padomijas slepenpolicija ar šāvieniem galvā Katiņas mežā nogalināja aptuveni 22 tūkstošus poļu. Asinspirts mērķis bija iznīcināt Polijas militāro eliti un inteliģenci, lai tai neļautu pretoties Padomju Savienības diktātam. Noslepkavoto vidū bija gan Polijas armijas virsnieki, gan civiliedzīvotāji – ārsti, juristi, skolotāji un citu nozaru profesionāļi. Līdz pat deviņdesmito gadu sākumam Maskava vainu šajā šaušalīgajā noziegumā novēla uz nacistiskās Vācijas pleciem. Tas mainījās 1990. gada aprīlī, kad Mihails Gorbačovs atzina – par poļu inteliģences slepkavībām Katiņas mežā atbildīgs ir PSRS Iekšlietu tautas komisariāts.

Piecdesmit gadus padomijai izdevās noslēpt savu vainu, un, izrādās, Maskavu piesedza arī toreizējais ASV prezidents Franklins Rūzvelts, jo nevēlējās bojāt attiecības ar savu karalaika sabiedroto Josifu Staļinu, raksta ziņu aģentūra “Associated Press”. Vairāk nekā tūkstoš nule atslepenotajos dokumentos parādās divu amerikāņu karagūstekņu – kapteiņa Donalda Stjuarta un pulkvežleitnanta Džona van Vliē – kodēts ziņojums ASV armijas izlūkštābam. 1943. gadā sūtītajā ziņojumā nacistu sagūstītie amerikāņi raksta, ka viņi tika aizvesti uz Katiņas mežu apskatīt tur esošos līķus.

 

“Redzot cilvēku mirstīgās atliekas un to, ka tās jau ir pamatīgi satrūdējušas, sagūstītie amerikāņi secināja, ka slepkavības pastrādājuši padomju karavīri, nevis nacisti, kuri Katiņas meža teritorijā ieradās tikai 1941. gadā,” raksta ziņu aģentūra “AP”.

 

“Pēc maniem un van Vliē uzskatiem, vāciešu apgalvojumi saistībā ar Katiņu ir pilnīgi pareizi,” teikts kapteiņa Stjuarta ziņojumā. Atslepenotie dokumenti arī pierāda, ka 1950. gadā Stjuartam tika pavēlēts par šo slepeno ziņu vairs nekad nerunāt. Vēl viens pierādījums tam, ka Rūzvelts jau 1943. gadā zināja patiesību par Katiņas asinspirti, ir toreizējā Britānijas premjerministra Vinstona Čērčila viņam sūtītais plašais un detalizētais ziņojums. To sagatavoja britu vēstnieks Polijas trimdas valdībā Ovens O’Malejs, un arī tajā norādīts uz Padomju Savienības vainu.

Jau pirmajos pēckara gados ASV Kongress izveidoja īpašu komiteju Katiņas asinspirts izmeklēšanai. Un tās galaziņojumā 1952. gadā secināts, ka asinspirts “neapšaubāmi ir padomijas vaina”. Turklāt Katiņā pastrādāto komiteja nodēvēja par “vienu no barbariskākajiem starptautiskajiem noziegumiem pasaules vēsturē”. Par spīti komitejas atklājumiem, Baltais nams patiesību par Katiņu neizpauda vairākus gadu desmitus. Tas ticis skaidrots ar “militāru nepieciešamību” un nevēlēšanos vēl vairāk pasliktināt aukstā kara gados jau tā saspringtās Vašingtonas un Maskavas attiecības. Jāpiebilst, ka komiteja arī aicināja Balto namu sūdzēt Padomju Savienību starptautiskajā kara tribunālā. Taču tas tā arī nekad nenotika.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+