Pasaulē

Sākusies balsošana ASV prezidenta vēlēšanās 16

Gata Šļūkas zīmējums

Ar balsošanu vairākos austrumkrasta štatos otrdien sākušās ASV prezidenta vēlēšanas, kurās uz Baltā namu no Demokrātu partijas pretendē Hilarija Klintone, bet no Republikāņu partijas – Donalds Tramps.

Šogad – visnetīrākā kampaņa

Šodien amerikāņi izrauga 45. prezidentu, lai gan viņu bijuši tikai 44, jo savulaik Grovers Klīvlends bija vienīgais prezidents, kura abi pilnvaru laiki nesekoja viens otram, tāpēc viņa prezidentūras iegājušas vēsturē ar 22. un 24. numuru. Viņa pirmā prezidentūra ilga no 1885. līdz 1889. gadam, bet otrā – no 1893. līdz 1897. gadam. 2016. gada prezidenta vēlēšanu kampaņu par pretīgāko ASV vēsturē atzinuši 8 no 10 aptaujātajiem amerikāņiem.

Sīvākā vēlēšanu cīņa – 1800. un 2000. gadā

1800. gadā prezidenta vēlēšanās vienādu skaitu elektoru balsu ieguva Tomass Džefersons un Ārons Bērs. Kongresa Pārstāvju palāta atrisināja konfliktu, par prezidentu ievēlot Džefersonu, bet par viceprezidentu – Bēru. Emocijas bija tā uzkarsušas, ka Bērs vēlāk divkaujā nogalināja politisko sāncensi Aleksandru Hamiltonu. Pirmais prezidents, kas 1800. gadā apmetās britu karaspēka nodedzinātajā un pēc tam atjaunotajā Baltajā namā, bija Džons Adamss. Prezidenta rezidenci par Balto namu esot nosaucis Teodors Rūzvelts 1901. gadā. 2000. gada vēlēšanas nebija pirmā reize, kad viens no kandidātiem ieguva visvairāk vēlētāju balsu, bet nekļuva par prezidentu. Tā noticis četras reizes ASV vēsturē. 1824. gadā Endrū Džeksons savāca visvairāk vēlētāju balsu, taču ieguva mazāk nekā pusi no elektoru kolēģijas balsīm. Par prezidentu kļuva Džons Kvinsijs Adamss, kuru izraudzīja Kongresa Pārstāvju palāta. 1876. gadā Semjuels Tildens uzvarēja vispārējā balsojumā, bet zaudēja Raterfordam Heisam, kurš ieguva vienu elektora balsi vairāk – 185 pret 184. 1888. gadā Grovers Klīvlends uzvarēja vispārējā balsojumā, bet elektoru kolēģijā zaudēja Bendžaminam Harisonam – 233 pret 168. Sīvākajā vēlēšanu cīņā ASV mūsdienu vēsturē 2000. gadā Als Gors vispārējā balsojumā pieveica Džordžu Bušu jaunāko. Strīdus par balsojuma norisi Floridas štatā apturēja ASV Augstākās tiesas lēmums, par uzvarētāju Floridas štatā pasludinot Bušu, kurš ieguva štata 25 elektoru balsis un kļuva par prezidentu ar minimālu pārsvaru elektoru kolēģijā – 271 pret 255. Tikai 12 prezidenti tikuši ievēlēti uz otro termiņu un aizvadījuši to līdz galam. Pirms Konstitūcijas 22. labojuma pieņemšanas 1947. gadā Franklins Rūzvelts bija vienīgais prezidents, kurš tika ievēlēts četras reizes.

Jaunākais prezidents – Kenedijs, vecākais – Reigans

Džons Kenedijs bija jaunākais ievēlētais prezidents, kuram amatā stāšanās laikā 1961. gada janvārī bija 43 gadi. Teodors Rūzvelts bija 42 gadus vecs, kad 1901. gadā pārņēma prezidentūru no noslepkavotā Viljama Makinlija. Vecākais ievēlētais prezidents bija Ronalds Reigans, kuram, sākot otro prezidentūru, bija 73 gadi. Vienīgais prezidents un viceprezidents, kurš nekad nav bijis ievēlēts amatā, bija Džeralds Fords, kurš kļuva viceprezidents, kad 1973. gadā atkāpās Spiro Agnjū, un kļuva prezidents, kad pēc gada atkāpās Ričards Niksons.

Vienīgais prezidents, kurš apprecējās prezidentūras laikā, bija Grovers Klīvlends, kurš 1886. gadā salaulājās ar Frānsisu Folsomu. Vienīgais vecpuisis, kas 1857. gadā tika ievēlēts par prezidentu, bija Džeimss Bjūkenens. Vienīgais šķirtenis, kas bijis ievēlēts par prezidentu, ir Ronalds Reigans. Otrā prezidenta Džona Adamsa dēls Džons Kvinsijs Adamss kļuva par ASV sesto prezidentu. 41. prezidenta Džordža Buša dēls Džordžs Vokers Bušs kļuva par 43. prezidentu. Pirmā sieviete, kas 1872. gadā kandidēja uz ASV prezidenta amatu, bija Viktorija Vudhala. Tas bija gandrīz pusgadsimtu, pirms 1920. gadā tika pieņemts Konstitūcijas 19. labojums, atļaujot sievietēm balsot prezidenta vēlēšanās. Astoņi prezidenti ir miruši prezidentūras laikā: Viljams Harisons (plaušu karsonis), Zekarijs Teilors (gastroenterīts), Abrahams Linkolns (noslepkavots), Džeimss Gārfīlds (noslepkavots), Viljams Makinlijs (noslepkavots), Vorens Hārdings (sirdstrieka), Franklins Rūzvelts (asinsizplūdums smadzenēs), Džons Kenedijs (noslepkavots).

Ietekmīgākais prezidents – Franklins Rūzvelts

Saistītie raksti

Laika gaitā bijis daudz strīdu par to, kurš ir bijis ietekmīgākais ASV prezidents. Ņemot vērā sešus galvenos kritērijus: pieņemto lēmumu skaitu, gadus amatā, parakstīto līgumu skaitu ar ārvalstīm, prezidentūru kara laikā, iecelto Augstākās tiesas tiesnešu skaitu un ietekmi pēc prezidentūras atstāšanas, par ietekmīgāko prezidentu atzīts Franklins Rūzvelts, pārliecinoši apsteidzot ASV pirmo prezidentu Džordžu Vašingtonu.

Lorem ipsum
FOTO: Leta
LA.lv