Mobilā versija
Brīdinājums +7.2°C
Otīlija, Iveta
Otrdiena, 12. decembris, 2017
8. novembris, 2016
Drukāt

Sākusies balsošana ASV prezidenta vēlēšanās (1)

Gata Šļūkas zīmējumsGata Šļūkas zīmējums

Ar balsošanu vairākos austrumkrasta štatos otrdien sākušās ASV prezidenta vēlēšanas, kurās uz Baltā namu no Demokrātu partijas pretendē Hilarija Klintone, bet no Republikāņu partijas – Donalds Tramps.

Šogad – visnetīrākā kampaņa

Šodien amerikāņi izrauga 45. prezidentu, lai gan viņu bijuši tikai 44, jo savulaik Grovers Klīvlends bija vienīgais prezidents, kura abi pilnvaru laiki nesekoja viens otram, tāpēc viņa prezidentūras iegājušas vēsturē ar 22. un 24. numuru. Viņa pirmā prezidentūra ilga no 1885. līdz 1889. gadam, bet otrā – no 1893. līdz 1897. gadam. 2016. gada prezidenta vēlēšanu kampaņu par pretīgāko ASV vēsturē atzinuši 8 no 10 aptaujātajiem amerikāņiem.

Sīvākā vēlēšanu cīņa – 1800. un 2000. gadā

1800. gadā prezidenta vēlēšanās vienādu skaitu elektoru balsu ieguva Tomass Džefersons un Ārons Bērs. Kongresa Pārstāvju palāta atrisināja konfliktu, par prezidentu ievēlot Džefersonu, bet par viceprezidentu – Bēru. Emocijas bija tā uzkarsušas, ka Bērs vēlāk divkaujā nogalināja politisko sāncensi Aleksandru Hamiltonu. Pirmais prezidents, kas 1800. gadā apmetās britu karaspēka nodedzinātajā un pēc tam atjaunotajā Baltajā namā, bija Džons Adamss. Prezidenta rezidenci par Balto namu esot nosaucis Teodors Rūzvelts 1901. gadā. 2000. gada vēlēšanas nebija pirmā reize, kad viens no kandidātiem ieguva visvairāk vēlētāju balsu, bet nekļuva par prezidentu. Tā noticis četras reizes ASV vēsturē. 1824. gadā Endrū Džeksons savāca visvairāk vēlētāju balsu, taču ieguva mazāk nekā pusi no elektoru kolēģijas balsīm. Par prezidentu kļuva Džons Kvinsijs Adamss, kuru izraudzīja Kongresa Pārstāvju palāta. 1876. gadā Semjuels Tildens uzvarēja vispārējā balsojumā, bet zaudēja Raterfordam Heisam, kurš ieguva vienu elektora balsi vairāk – 185 pret 184. 1888. gadā Grovers Klīvlends uzvarēja vispārējā balsojumā, bet elektoru kolēģijā zaudēja Bendžaminam Harisonam – 233 pret 168. Sīvākajā vēlēšanu cīņā ASV mūsdienu vēsturē 2000. gadā Als Gors vispārējā balsojumā pieveica Džordžu Bušu jaunāko. Strīdus par balsojuma norisi Floridas štatā apturēja ASV Augstākās tiesas lēmums, par uzvarētāju Floridas štatā pasludinot Bušu, kurš ieguva štata 25 elektoru balsis un kļuva par prezidentu ar minimālu pārsvaru elektoru kolēģijā – 271 pret 255. Tikai 12 prezidenti tikuši ievēlēti uz otro termiņu un aizvadījuši to līdz galam. Pirms Konstitūcijas 22. labojuma pieņemšanas 1947. gadā Franklins Rūzvelts bija vienīgais prezidents, kurš tika ievēlēts četras reizes.

Jaunākais prezidents – Kenedijs, vecākais – Reigans

Džons Kenedijs bija jaunākais ievēlētais prezidents, kuram amatā stāšanās laikā 1961. gada janvārī bija 43 gadi. Teodors Rūzvelts bija 42 gadus vecs, kad 1901. gadā pārņēma prezidentūru no noslepkavotā Viljama Makinlija. Vecākais ievēlētais prezidents bija Ronalds Reigans, kuram, sākot otro prezidentūru, bija 73 gadi. Vienīgais prezidents un viceprezidents, kurš nekad nav bijis ievēlēts amatā, bija Džeralds Fords, kurš kļuva viceprezidents, kad 1973. gadā atkāpās Spiro Agnjū, un kļuva prezidents, kad pēc gada atkāpās Ričards Niksons.

Vienīgais prezidents, kurš apprecējās prezidentūras laikā, bija Grovers Klīvlends, kurš 1886. gadā salaulājās ar Frānsisu Folsomu. Vienīgais vecpuisis, kas 1857. gadā tika ievēlēts par prezidentu, bija Džeimss Bjūkenens. Vienīgais šķirtenis, kas bijis ievēlēts par prezidentu, ir Ronalds Reigans. Otrā prezidenta Džona Adamsa dēls Džons Kvinsijs Adamss kļuva par ASV sesto prezidentu. 41. prezidenta Džordža Buša dēls Džordžs Vokers Bušs kļuva par 43. prezidentu. Pirmā sieviete, kas 1872. gadā kandidēja uz ASV prezidenta amatu, bija Viktorija Vudhala. Tas bija gandrīz pusgadsimtu, pirms 1920. gadā tika pieņemts Konstitūcijas 19. labojums, atļaujot sievietēm balsot prezidenta vēlēšanās. Astoņi prezidenti ir miruši prezidentūras laikā: Viljams Harisons (plaušu karsonis), Zekarijs Teilors (gastroenterīts), Abrahams Linkolns (noslepkavots), Džeimss Gārfīlds (noslepkavots), Viljams Makinlijs (noslepkavots), Vorens Hārdings (sirdstrieka), Franklins Rūzvelts (asinsizplūdums smadzenēs), Džons Kenedijs (noslepkavots).

Ietekmīgākais prezidents – Franklins Rūzvelts

Laika gaitā bijis daudz strīdu par to, kurš ir bijis ietekmīgākais ASV prezidents. Ņemot vērā sešus galvenos kritērijus: pieņemto lēmumu skaitu, gadus amatā, parakstīto līgumu skaitu ar ārvalstīm, prezidentūru kara laikā, iecelto Augstākās tiesas tiesnešu skaitu un ietekmi pēc prezidentūras atstāšanas, par ietekmīgāko prezidentu atzīts Franklins Rūzvelts, pārliecinoši apsteidzot ASV pirmo prezidentu Džordžu Vašingtonu.

Lai uzvarētu, kandidātam jāsavāc vismaz 270 elektoru balsis. Kandidāts, kas iegūst vēlētāju balsu vairākumu štatā, iegūst arī visas tā elektoru balsis. Avots: 270towin.comLai uzvarētu, kandidātam jāsavāc vismaz 270 elektoru balsis. Kandidāts, kas iegūst vēlētāju balsu vairākumu štatā, iegūst arī visas tā elektoru balsis. Avots: 270towin.com

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Tā kā ASV prezidenta vēlēšanu kampaņa tuvojas noslēgumam un gan nozīmīga daļa amerikāņu vēlētāju, gan visu līmeņu ASV varas pārstāvji rāda ļoti satraucošu spriestspējas trūkumu, atbalstot Hilariju Klintoni, tad zemāk ir apkopots īss kopsavilums no publiski paustās informācijas par iespējams nākamo ASV prezidenti.

    1. Ar Hilariju Klintoni visā viņas karjeras laikā tādā vai citādā veidā ir saistīti apmēram 100 cilvēku mīklainas nāves gadījumi, kas izrādījās izdevīgi Hilarijai Klintonei, tai skaitā arī pēdējās prezidenta vēlēšanu kampaņas laikā, kad mīklainos apstākļos mira cilvēki, kuri bija informēti par viņas veselības stāvokli, advokāts, kurš iesūdzēja tiesā Demokrātu partiju par nelikumīgām manipulācijām priekšvēlēšanu laikā, cilvēki, kuri liecināja pret Klintoni e-pastu skandālā. Citiem vārdiem sakot vai nu pati Hilarija Klintone ir slepkava (tas ir – slepkavību pasūtītāja) vai arī tāds ir Klintones vistuvāko paziņu lokā.

    2. Hilarija Klintone, būdama jauna juriste, mainot formulējumus, palīdzēja pieķertam pedofīlam izvairīties no barga soda. Šai sakarā jāatgādina, ka tieši ASV Demokrātu partija visaktīvāk pasaulē ievieš visa veida izvirtības (homoseksuālisma normalizācija, t.s.”viendzimuma laulību” legalizācija, homoseksuāla dzīvesveida propaganda, bērnu maitāšana, bērnu “apmācība” izvirtībās jau kopš bērnudārza, genderizācija, augsnes sagatavošana pedofilijas legalizācijai utt.). Šis visdrīzāk bija pagrieziena punkts Klintones un viņas vīra karjerā, jo noteikti spēki pārliecinājās, ka viņa ir pilnībā “savs cilvēks”.

    3. Pietiekami plaši tiek runāts arī par Klintones homoseksualitāti, lai gan kaut cik pieņemama pierādošā argumentācija tam nav uzrādīta. Te jāpiebilst, ka šis apstāklis labi izskaidro Klintones uzvedību un neadekvātumu, kā arī viņas vīra vētraino ārpuslaulības dzīvi.

    4. Hilarijai Klintonei ir lielas problēmas ar pašsavaldīšanos un viņai ir raksturīgas dusmu lēkmes, kuras ir salīdzināmas ar Hitlera un Nerona dusmu lēkmēm. Publiskajā telpā parādījās aculiecinieka videoliecība par to, ka šo lēkmju laikā Klintone sita savu vīru, kad tas bija ASV prezidents, un tobrīdējai ASV prezidenta administrācijai bija jārisina problēma, kā noslēpt no sabiedrības Bilam Klintonam šādi uzsisto zilo aci.

    5. Hilarijas Klintones vīra Bila Klintona maucīgais dzīvesveids ir fakts, ko dēļ “Monikas Levinskas skandāla” zin visa pasaule, bet mazāk zināms ir apstāklis, ka šādu dzīvesveidu viņš turpināja piekopt līdz pat pēdējam laikam (Donalda Trampa priekšvēlēšanu štābs ir atradis vienu iespējamo Klintona ārlaulības dēlu no melnādainas prostitūtas un četras sievietes, kuras apsūdz Klintonu izvarošanā). Tas nebūtu nekas, ja ne apstāklis, ka viens no būtiskākajiem apvainojumiem Klintones konkurenta Trampa virzienā ir uzmākšanās sievietēm, par ko liecina divas večiņas. Tur ir jābūt īpaši ar prātiņu apdalītiem, lai no vienas puses uz šādu liecību pamata vienu cilvēku nosodītu par labu personai, kuras vīram ir plaši zināma attiecīga slava. Diemžēl prakse parādīja, ka vismaz daļa ASV vēlētāju patiešām ir tik stulbi.

    6. Hilarija Klintone ir tieši atbildīga par visām pēdējā laika ASV ārpolitiskajām neveiksmēm – t.s.”arābu pavasari”, Lībijas izpostīšanu, necilvēcīgu Muamāra Kadafi nogalināšanu, karu Sīrijā (tas viss izraisīja bēgļu straumes ES virzienā), sabiedroto zaudēšanu, attiecību saasināšanos ar Krieviju utt.. Pie tam, Klintone nevis atdzīst savas kļūdas, bet grasās tās tikai padziļināt, kas garantēti beigsies ar pilnīgu ASV katastrofu un kas pie noteiktiem nosacījumiem var arī izraisīt šīs civilizācijas galu.

    7. Hilarija Klintone caur “Klintonu fondu” ņēma liela apjoma kukuļus, tai skaitā arī no Saūdu Arābijas valdošajām aprindām, kuru uzskati ir pilnībā tieši pretēji Klintones un visas Demokrātu partijas deklarētajiem uzskatiem. Šis apstāklis liecina ne tikai par Klintones korumpētību, bet arī par viņas un Demokrātu partijas vadības pilnīgu un galīgu bezprincipialitāti.

    8. Hilarija Klintone, būdama ASV Valsts sekretāre, pilnībā neievēroja nosacījumus darbam ar informāciju, kas satur ASV valsts noslēpumu. Plaši zināms ir t.s. “e-pastu skandāls”, kurā tika konstatēts, ka Klintone darbam ar valsts noslēpumu izmantoja savu personisko e-pastu. Tāpat ir zināms, ka Klintone vienā no savām vizītēm Maskavā viesnīcā aizmirsa portfeli ar dokumentiem, kas satur valsts noslēpumu. Portfeli atrada un atgrieza īpašniecei amerikāņu dienests, kurš uzkopj viesnīcas, kurās apmetas augstākās valsts amatpersonas. Publiski ir izskanējusi informācija, ka Klintones pārkāpumi darbā ar valsts noslēpumu bija tik nopietni, ka liela daļa izmeklēšanas materiālu bija jānoslepeno. Lai līdz galam saprastu šī pārkāpuma mērogu, viens šai sakarā izskanējis ilustratīvs piemērs: ASV atomzemūdenes ierindnieks, kurš nofotografēja sevi zemūdenē un izlika šo fotogrāfiju sociālajos tīkos, tika notiesāts par valsts noslēpuma izpaušanu un saņēma reālu cietumsodu. Attiecīgi visa pasaule nu zin amerikāņi, ka ierindniekus, kuri netīšām pa sīkumiem izpauž valsts noslēpumu liek cietumā, bet ASV valsts augstākās amatpersonas to darīt drīkst, un tām ne tikai par to nekas nav, bet viņas pat aktīvi pēc tam virza prezidenta amatam. Un atkal, cik gan plānprātīgiem ir jābūt visiem Klintones atbalstītājiem, lai nesaprastu tik vienkāršu un elementāru lietu, ka šādas personas vieta ir cietumā, nevis Baltajā namā.

    9. Hilarija Klintone vēl 2013.gadā personiskās e-sarakstēs ir ļoti pozitīvi izteikusies par Vladimiru Putinu un paudusi viedokli, ka ir jāuztur labas attiecības ar Krieviju. Šo informāciju publiskoja WikiLeaks. Pirmkārt, šādi uzskati ir pilnīgi pretēji pašreiz publiski paustajiem Klintones uzskatiem, kas ir viens no daudzajiem viņas bezprincipialitātes apliecinājumiem. Otrkārt, ņemot vērā augstāk minēto (jo īpaši Klintones darba stilu ar slepeno informāciju), var pamatoti paust aizdomas, ka Klintone strādā kādu ASV naidīgu ārvalstu specdienestu labā. Donalds Tramps, aizstāvoties no apgalvojumiem, ka viņš strādājot Krievijas labā, pauda, ka tas ir absurds apvainojums un ka tad jau drīzāk to var teikt par Hilariju Klintoni. Patiesībā gan šī publikācija, gan viss par Klintoni zināmais liecina, ka tā mazākā mērā strādā Krievijas labā, cik pret ASV un ka, ja var runāt par Klintones apzinātu pretvalstisko darbību, tad drīzāk Saūdu Arābijas, Lielbritānijas vai kādas citas vienlaicīgi antiamerikāniskas un antikrieviskas valsts labā.

    10. Visbeidzot, Hilarija Klintone ir smagi slima un fiziski nav spējīga pildīt prezidenta pienākumus. Klintone jau vairāk kā gadu nedod publiskas preses konferences. Publiski parādās tikai iepriekš plānotos un iestudētos pasākumos uz kuriem speciāli tiek sagatavota un momentāni pazūd pēc to beigām. Tika fiksēts Klintoni pavadošs miesassargs ar sagatavotu šļirci. Tika fiksēta viena epizode ar neapšaubāmu Klintones neadekvātu uzvedību un vairākas citas epizodes, kuras nav tik izteiktas, bet tai līdzinās. Veselības stāvokļa dēļ Klintone pat uz vairākām dienām pārtrauca savu priekšvēlēšanu kampaņu, oficiālais iemesls – plaušu karsonis. Speciālisti, spriežot pēc publiski pieejamās informācijas, min, ka Klintonei iespējams ir epilepsija vai alcheimera slimība. Jebkurā gadījumā Klintone kategoriski atteicās iziet publisku veselības pārbaudi.

    ***

    Padomju sistēmas nīdējiem, tai skaitā arī amerikāņiem, kā viens no paņirgāšanās par PSRS veidiem ir norāde uz bijušā Padomju Savienības vadītāja Leonīda Brežņeva acīmredzamajām veselības problēmām. Brežņevs tik tiešām bija slims, bet viņa slimība progresēja jau esot PSRS vadītājam, viņš nebija agresīvs un ar spriestspēju Brežņevam viss bija kārtībā, zudusi bija tikai rīcībspēja.

    Bet ko tagad dara amerikāņi? Viņi ne tikai grasās ievēlēt par prezidentu agresīvu un pilnībā amorālu personu, bet arī nepieskaitāmu un rīcībnespējīgu. Un kā lai šai ziņā nosauc amerikāņus – gan ierindas vēlētājus, gan visus tos elitāros “gudriniekus”, kuri ar putām uz lūpām stāv par Klintones kļūšanu par prezidenti?! Muļķis šai gadījumā ir pats maigākais vārds šo indivīdu apzīmēšanai. Un, ja tā, tad kāds liktenis sagaida Amerikas Savienotās Valstis šādu pamuļķu vadībā un ar tik lielu stulbeņu īpatsvaru? Strauja lejupslīde! Tāpēc, kamēr vēl ir laiks, arī Latvijai vajadzētu sākt domāt kā “atkabināties” no amerikāņu sastāva, kuru tās mašīnisti, spiežot gāzi grīdā, stūrē bezdibeņa virzienā.

    ***

    Vēl pie visa augstākminētā ir jāatzīmē pilnīgs uzticības zudums amerikāņu vēlēšanu sistēmai gan ārvalstīs, gan pašā ASV. Par godīgām un demokrātiskām ASV vēlēšanu sistēmu joprojām sauc vien pilnīgi profāni, idioti, liekuļi un nelieši. Neviens saprātīgs cilvēks šīm pasaciņām vairs netic un to visai pasaulei pilnā mērā parāda arī šī priekšvēlēšanu kampaņa.

    Galvenais, visiem zināmais ASV nedemokrātiskuma fakts ir tās netiešā divpartiju vēlēšanu sistēma ar tās Vēlētāju kolēģijas institūtu, kurš pieļauj no klasiskas demokrātijas viedokļa absurdu situāciju, kad par ASV prezidentu var tikt ievēlēts cilvēks, kurš ir saņēmis mazāku vēlētāju balsu par savu oponentu. Tāda situācija ASV vēsturē ne reizi vien jau ir bijusi. Bet nu labi, amerikāņiem patīk šāds demokrātijas modelis, tad lai ir tāds. Tāpat kā ierasts, amerikāņi, kuri citām valstīm pēc nepieciešamības kategoriski pieprasīja pielaist starptautiskos novērotājus savu vēlēšanu novērošanai, paši savām velēšanām nekādus novērotājus no malas nepielaiž. Arī nozīmīgs apstāklis, bet arī – lai jau…

    Tālāk šajās vēlēšanās visa pasaule novēroja klasisku, pilnīgu un var pat teikt ka primitīvu administratīvā resursa izmantošanu no ASV Demokrātu partijas puses, kad ASV Valsts departaments, militāristi un pat aizejošais ASV prezidents nekautrējās atklāti un tieši iejaukties priekšvēlēšanu kampaņā, atklāti un tieši aģitējot par vienu kandidātu (Klintoni) un pret otru (Trampu). Tā ir viena no izteiktām banānu republiku “demokrātiju” pazīmēm, kura nu krāšņi uzplauka “visdemokrātiskākajā pasaules valstī”.

    Vēl šīs vēlēšanas visai pasaulei uzskatāmi uzrādīja pilnīgu ASV mēdiju un žurnālistu bezprincipialitāti, pērkamību un primitīvu vadāmību no ierēdņu puses. Tika konstatēts ka šķietami autoratīvu izdevumu autoratīvi žurnālisti kā kaut kādi iesācēji – praktikanti sūtīja savus rakstus Demokrātu partijas priekšvēlēšanu štābam saskaņošanai un koriģēšanai. Tika konstatēts kā Demokrātu partijas štābs pat diktē šādiem izdevumiem un žurnālistiem atslēgvārdus, kurus tie nedrīkst lietot savos rakstos ar Klintones pieminēšanu. Tika konstatēts ka populārs un šķietami “objektīvs” TV politiskais apskatnieks tiek slavēts no Demokrātu partijas štāba puses, kad viņš, runājot par viņiem sāpīgām tēmām, tās “pēc būtības neskar”, tai pat laikā “visu pēc būtības noliedz”. Tāpat, protams, tika konstatēti arī primitīvi pasūtījuma mēdīju materiāli, kuri vienkārši nobāl uz vispārējā objektivitātes falsifikāciju fona.

    Šai ziņā galvenais apstāklis, kurš liecina par ASV mēdiju drausmīgo degradāciju, kas jau ir kļuvis par acīmredzamu faktu daudziem ierindas pilsoņiem visā pasaulē (tai skaitā arī ASV), ir to pretīgi tendenciozais un melīgais mēdiju saturs. Tas patiesībā arī bija un ir viens no galvenajiem Donalda Trampa panākumu iemesliem.

    Pie mēdiju sfēras pieder arī internets un arī tur Demokrātu partijas cenzūra nostrādāja pilnā mērā – tika konstatēts, ka Google labo meklēšanas rezultātus par Hilariju Klintoni, pirmos uzrādot Klintoni slavinošus materiālus un slēpjot vai slāpējot kritiskos. Lūk, jums interneta brīvība amerikāņu izpildījumā.

    Visbeidzot jau ir konstatēts, ka ASV Demokrātu partija mēģinās viltot vēlēšanu rezultātus. Pēc būtības tas nav nekas īpašs ASV praktiskajā politikā un tas ne reizi jau ir veikts (Džordža Buša (jaunākā) “ievēlēšana” jau vien ir ko vērta), bet šoreiz pārkāpumi ir tik nopietni, ka par to pirms vēlēšanām pasaka viens no kandidātiem. Trampa priekšvēlēšanu štābs ir konstatējis, ka starp vēlētājiem ir reģistrēti 2 miljoni mirušu personu. Pie tam, vēlēšanas notiek jau ilgi pirms to oficiālā sākuma un balsot tajās var brīvi kurš katrs bez īpašas kontroles (pat neuzrādot dokumentus), kas vēlēšanu falsifikāciju padara tikai par tehnikas jautājumu. Tā visa rezultātā Tramps jau ir paziņojis, ka viņš iespējams neatzīs vēlēšanu rezultātus. Tiem, kuri nezin – apstāklis, ka jaunievēlētā (jeb precīzāk – jaunieceltā) prezidenta konkurents publiski atzīst vēlēšanu godīgumu ir ļoti nozīmīgs amerikāņu “demokrātijas” juridisks, organizatorisks, strukturāls, propogandisks balsts, kurš visa cita starpā atkal konsolidē vēlēšanu laikā sašķelto sabiedrību.

    Ja zaudējušais kandidāts neatzīst sava pretinieka uzvaru un apšauba vēlēšanu godīgumu, tad sliktākajā gadījumā tas var pat novest līdz pilsoņu karam, bet labākajā gadījumā tas var beigties ar to, ka pret ASV sausi juridiski (tā kā anglo-amerikāņu juristiem patīk) pilnā saskaņā ar starptautisko tiesību normām pret ASV sāk izmantot visus tos pašus paņēmienus, ko paši amerikāņi gadu desmitiem izmantoja pret visu pārējo pasauli. Bet šī ceļa sākums jau pietiekami pārskatāmā nākotnē var beigties pat ar atsevišķu amerikāņu politiķu, ierēdņu un militāristu nokļūšanu uz apsūdzēto sola par noziegumiem pret cilvēci, kuriem nav noilguma. Amerikāņi šai ziņā ir sastrādājuši pietiekami daudz necilvēcību, lai būtu par ko viņus tiesāt, un sariebuši un pazemojuši tik daudzus, lai atrastos tie, kuri gribētu to darīt un lai šāds solis pasaulē tiktu uztverts ar ovācijām. Pasaule ļoti grib un ir noilgojusies, lai beidzot tiktu tiesāti arī amerikāņu kara noziedznieki, tai skaitā arī no visaugstāko amatpersonu un politiķu vidus.

    Rezumējot, amerikāņi rupji pārkāpj paši savus pamatprincipus, kas nozīmē, ka viņi kā valsts un kā sabiedrība ir kļuvuši par to, ko apzīmē ar krievu vārdu “padaļ” un ko Tildes datorvārdnīca tulko kā “maita”, “sprāgonis”. Tad, zinot to, varbūt arī Latvijai beidzot pietiks klausīt un klanīties pussprāgušām maitām?!

    Informācijas aģentūra
    /25.10.2016/

Draugiem Facebook Twitter Google+