ASV prezidenta Bila Klintona vizītes Rīgā centrālais pasākums bija uzruna pie Brīvības pieminekļa.
ASV prezidenta Bila Klintona vizītes Rīgā centrālais pasākums bija uzruna pie Brīvības pieminekļa.
Foto – Valdis Semjonovs

ASV prezidents beidzot Rīgā. 30 svarīgākie notikumi Latvijai 1

Savā 30 gadu jubilejā “Latvijas Avīze” atskatās uz aizvadītajiem gadu desmitiem un notikumiem, procesiem, kuri bijuši īpaši svarīgi mums un Latvijai.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
TESTS. Jūsu īkšķu novietojums, sakrustojot pirkstus, atklāj daudz par jūsu personību 12
Veselam
7 produkti, kas visiem šķiet veselīgi, taču patiesībā tādi nav 16
“Pasažieriem bez sejas maskas var tikt atteikta iekāpšana transportlīdzeklī!” Paziņojums autobusa salonā samulsina braucēju 55
Lasīt citas ziņas

Vēsturiska vizīte – 1994. gada 6. jūlijā Rīgā viesojās ASV prezidents Bils Klintons. Rīgas pilī viņš pusdienoja ar Baltijas valstu prezidentiem – Latvijas prezidentu Gunti Ulmani, Igaunijas prezidentu Lennartu Meri, Lietuvas prezidentu Aļģirdu Brazausku (ēdienkartē vēžu kājiņas medījuma putna pildījumā, kaviāra asorti un citi gardumi), bet Biržas namā tikās ar 300 īpaši izraudzītiem sabiedrības pārstāvjiem. Tomēr vizītes centrālais pasākums neapšaubāmi bija uzruna pie Brīvības pieminekļa. “Lauku Avīze” dienu pirms vēsturiskā notikuma aicināja tur doties, sākot no plkst. 10.45, un sniedza instrukcijas: “… visiem, kas dosies pie Brīvības pieminekļa, jāatceras, ka nevajag turēt kabatās daudz atslēgu, kabatasnažus vai citus metāliskus priekšmetus, nest līdzi saiņus, maisus, mobilos telefonus, kā arī plakātus un lozungus koka kātos. Tas, pēc vizītes organizatoru domām, var radīt liekus pārpratumus”. Klintona uzrunu varēja skatīties arī televīzijas tiešraidē. Kopumā ASV prezidents Rīgā pavadīja septiņas stundas, lai tālāk dotos uz Poliju.

Par to, ka Klintons gatavs apmeklēt Latviju, kļuva zināms jūnija vidū, tātad daudz laika organizēšanai nebija – 16. jūnijā ar valdības lēmumu tika izveidota īpaša komisija, kuru vadīja tā laika premjers Māris Gailis, un darbojās vēl 23 personas. Tajā skaitā žurnālists Kārlis Streips, kurš atceras: “Biju pasākuma orgkomitejā, vienlaikus strādāju NTV5, un tur man piezvanīja no ASV vēstniecības ar jautājumu – prezidenta kungs gribētu zināt, vai nākamajā nedēļā, kad viņš būs Latvijā, jūs būtu ar mieru tulkot viņa runu. Atbildēju – jā, droši, lai brauc. Nākamais jautājums: prezidenta kungs arī vēlētos zināt, vai pirms tam jūs varētu atbraukt uz Vašingtonu un izmēģināt viņa uzrunu. Atbildēju – svētdien no rīta man jāvada dievkalpojums baznīcā, varu doties ceļā pēc tam. Tā tas arī bija. Svētdien aizlidoju uz Ņujorku, pirmdien no rīta uz Vašingtonu, otrdien vakarā lidojām atpakaļ uz Latviju, šoreiz ASV prezidenta lidmašīnā, kura bija ļoti smalka. Gribējās kaut ko paņemt kā suvenīru, bet baidījos, ka mani izmetīs no lidmašīnas. Klintona runa bija pie Brīvības pieminekļa, viņš bija uz paaugstinājuma, es tur apakšā, un man tieši priekšā stāvēja kundze, kura, kolīdz prezidents uzkāpa uz skatuves, sāka histēriski raudāt un tā turpināja visas runas garumā. Vēl atceros, man to runu atsūtīja, es to pārtulkoju, bet neviens nepārbaudīja, ko es biju tulkojis. Ja būtu gribējis, es būtu varējis prezidentu citēt, sakām – jūs, latvieši, visi esat aitu bars. Bet tā, protams, es nedarīju.”

CITI ŠOBRĪD LASA

Kāpēc 1994. gadā gods uzņemt ASV prezidentu no trim Baltijas valstīm tika tieši Latvijai? Iespējams, ir vairāki apstākļi, taču tolaik presē minēts arī viens tehnisks iemesls – Tallinas lidostas skrejceļš bijis par mazu, lai tur varētu nolaisties ASV prezidenta lidmašīna. Jebkurā gadījumā Klintona vēstījums bija domāts visām Baltijas valstīm. Pirms vizītes paziņojumā no Baltā nama tika uzsvērts – vēsturē pirmā ASV prezidenta vizīte Baltijā izmantota, lai paustu atbalstu Baltijas valstu neatkarībai, kā arī uzsvērtu to sasniegumus demokrātiskajās un ekonomiskajās reformās. Savukārt “LA” tolaik vērtē: “Ir pilnīgi skaidrs, ka ASV prezidenta vizīte būs svarīgākais politiskais notikums Latvijā ne tikai šogad. Tas parāda pasaules spēcīgākās lielvalsts attieksmi pret mazo valsti pie Baltijas jūras.” Avīzē vizītei veltīta fotoreportāža.

Klintona tālākā politiskā karjera nebija vienkārša – viens no visu laiku skaļākajiem seksa skandāliem politikā, publiski meli, impīčmenta procedūra, kas tomēr nebeidzās ar atstādināšanu. Vai tas maina tās emocijas, ko baltieši pārdzīvoja 1994. gada 6. jūnijā?

K. Streips: “Levinskas skandāls manās acīs Klintona tēlu neiedragāja nemaz. Kam negadās…” Viņaprāt, mums ir liela iespēja sagaidīt Rīgā vēl kādu ASV prezidentu: “Pilnīgi iespējams, ka kādreiz atkal kāds ASV prezidents atbrauks uz Latviju. Kopš neatkarības atjaunošanas tas jau noticis trīs reizes – Klintons bija vienreiz, Bušs divreiz, tāpēc, visticamāk, nākamā vizīte būs kāda plašāka pasākuma, piemēram, NATO samita, kontekstā.”