Mobilā versija
-2.8°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
7. decembris, 2012
Drukāt

ASV Senāts apstiprina “Magņitska likumu”

Foto - AFPFoto - AFP

ASV parlamenta augšpalāta apstiprināja tā dēvēto Magņitska likumu, bet Krievija nosauca to par “izrādi absurda teātrī”, solot, ka tam sekos atbildes reakcija.

Senāts apstiprināja parlamenta apakšpalātas iepriekš apstiprināto likumu, kas paredz normalizēt tirdzniecības attiecības ar Krieviju, atceļot kopš Aukstā kara laika spēkā esošus ierobežojumus, bet vienlaikus apstiprinot  “Magņitska likumu”, kas paredz iebraukšanas un finanšu sankcijas pret Krievijas ierēdņiem, kas, Vašingtonas vērtējumā, saistītas ar advokāta Sergeja Magņitska nāvi cietumā 2009. gadā. Par likumprojektu balsoja vairāk nekā 90 senatoru, bet tikai četri ASV parlamenta augšpalātas deputātu bija pret to. Likumā teikts, ka ASV centīsies attīstīt “abpusēji izdevīgas attiecības ar Krievijas Federāciju, kas balstītas uz cilvēktiesībām un tiesiskumu, un centīsies atbalstīt Krievijas tautu tās centienos realizēt visu savu ekonomisko potenciālu”.

Krievijas Ārlietu ministrija pēc balsojuma paziņoja, ka “vai nu Vašingtonā aizmirsa, kāds pašlaik ir gads, un domā, ka Aukstais karš nav beidzies, vai senatori tik ļoti ir aizrāvušies ar savu spalvu spodrināšanu, ka ignorē acīmredzami: katra valsts tāpat var aizliegt iebrūk savā teritorijā ikvienam, kam uzskata to par nepieciešamu, tam nav nepieciešami nekādi īpaši likumdošanas akti”. Krievijas Ārlietu ministrija paziņojumā norādīja, ka “ir dīvaini, ka pret mums ar pretenzijām par cilvēktiesībām vēršas politiķi no valsts, kurā vēl 21. gadsimtā oficiāli bija atļauta spīdzināšana un cilvēku nolaupīšana visā pasaulē”.

“Krievijas pusei būs jāatbild,” uzsvērts Krievijas Ārlietu ministrijas paziņojumā. “Mēs nevēlamies atteikties no pozitīvā mūsu divpusējās attiecībās, kas ne bez grūtībām, bet tika sasniegts pēdējos gados. Tomēr mums ir jāapzinās, ka Senāta apstiprinātais likums ļoti negatīvi ietekmēs divpusējās sadarbības perspektīvas. Atbildība par to, protams, pilnībā gulstas uz ASV.”

Krievijas parlamenta apakšpalātas Valsts domes Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Aleksejs Puškovs paziņoja, ka ir divi iespējamie varianti, kā Krievija reaģēs: noteiks iebraukšanas ierobežojumus ārvalstu, tostarp ASV, pilsoņiem, kas saistāmi ar cilvēktiesību pārkāpumiem, vai noteikt iebraukšanas vai finanšu sankcijas pret ASV pilsoņiem, kas piedalījušies masu cilvēktiesību pārkāpumos Afganistānā, Irākā, Lībijā un citās valstīs.

ASV pieņemtais likums paredz, ka ne vēlāk kā 120 dienas pēc tam, kad likumu ir parakstījis ASV prezidents, ir Kongresa komitejai ir jāizveido atklāts saraksts ar to personu vārdiem, kas ir uzskatāmas par saistītam ar Magņitska aizturēšanu, spīdzināšanu un nāvi, kas mēģinājušas slēpt notikušo, guva finansiālu labumu vai piedalījās noziedzīgajās darbībās, kuras atklāja Magņitskis. Tāpat “Magņitska sarakstā” plānots iekļaut personas, kas ir atbildīgas par ārpustiesas slepkavībām, spīdzināšanām un citiem cilvēktiesību pārkāpumiem, kas izdarīti pret personām, kas centušās atklāt nelegālas Krievijas ierēdņu darbības, iegūt vai aizstāvēt taisnīguma brīvību, vārda brīvību, pulcēšanās brīvību vai brīvību uz taisnīgu tiesu un demokrātiskām vēlēšanām.

Magņitskis  bija Britānijas investīciju fonda “Hermitage Capital” jurists   Krievijā, kurš tika apsūdzēts lietā par fonda izvairīšanos no nodokļiem. Cilvēktiesību aktīvisti norāda, ka Magņitiskis centies atmaskot korupciju, ar kuru Krievijā nācies saskarties fondam, un 2009. gada novembrī miris apcietinājumā tādēļ, ka viņam nav sniegta medicīniskā palīdzība. 37 gadus vecā jurista nāve saasināja Krievijas un Rietumvalstu attiecības.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+