Mobilā versija
-0.8°C
Meta, Sniedze
Piektdiena, 2. decembris, 2016
4. jūnijs, 2014
Drukāt

Obama piešķir miljardu dolāru Austrumeiropas aizsardzības stiprināšanai (6)

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Ar divu dienu vizīti Polijas galvaspilsētā Varšavā ASV prezidents Baraks Obama vakar sāka Eiropas valstu apmeklējumu, kura laikā viņš pabūs Polijā, Beļģijā un Francijā. Nepilnu stundu pēc ierašanās Varšavā Obama tikās ar ASV un Polijas iznīcinātāju “F-16” pilotu vienību. To uzrunājot, Baltā nama saimnieks paziņoja, ka Savienotajām Valstīm Austrumeiropas drošības garantēšana ir “svēta”.

Apliecina rūpes 
par drošību


Varšavā Obama uzsvēra arī citu ASV amatpersonu iepriekš pausto apņēmību garantēt Austrum­eiropas valstu drošību. “Eiropas drošība ir mūsu pašu drošības stūrakmens,” skaidroja Obama, rūpes par Austrumeiropas un Viduseiropas drošību nodēvējot par “svētām”. “Šī ir apņēmība, kas īpaši svarīga ir tieši šobrīd,” uzsvēra Savienoto Valstu prezidents, norādot uz Krievijas izvērsto agresiju Ukrainas austrumu apgabalos.

Apliecinot ASV gatavību sekmēt drošību Austrumeiropā, Obama arī paziņoja, ka tuvākajā laikā lūgs Kongresu piešķirt vienu miljardu dolāru Austrumeiropas valstu aizsardzības spēju stiprināšanai. Paredzams, ka šī nauda tiks ņemta no ārvalstu operāciju fonda, kas tērēts ASV militārajām kampaņām Irākā un Afganistānā. Obamas piedāvātais militārās palīdzības plāns, kas nodēvēts par “Eiropas apliecinājuma iniciatīvu”, paredz ASV lielāku iesaisti militārajās mācībās, infrastruktūras attīstīšanu ātrai NATO spēku izvietošanai, amerikāņu militāro plānotāju grupu dalību Austrumeiropas drošības garantēšanā, kā arī plašāku jūras spēku klātbūtni Baltijas un Melnajā jūrā.

Šīs iniciatīvas ietvaros Savienotās Valstis iecerējušas celt arī Ukrainas, Gruzijas un Moldovas militārās spējas. Domājams, ka Kongress miljarda dolāru vērto aizsardzības spēju garantēšanas plānu apstiprinās mēneša laikā. Baltā nama izplatītajā paziņojumā norādīts, ka ASV “jauno drošības izaicinājumu dēļ” gatavojas pārskatīt militāro klātbūtni Eiropā, kas pirms dažiem gadiem tika samazināta. Tiesa, ziņojumā uzsvērts, ka aizsardzības plāni Eiropā netiks īstenoti uz citu aizsardzības prioritāšu, piemēram, Āzijas un Klusā okeāna reģionā, rēķina.

ASV politiskie apskatnieki norāda, ka Obamas nule piedāvātais Austrumeiropas aizsardzības plāns ir ne tikai līdz šim vērienīgākais apliecinājums Vašingtonas apņēmībai gādāt par Eiropas sabiedroto drošību, bet arī skaļākais brīdinājums Krievijai, atzīmē ziņu aģentūra “Associated Press”. Piebilstot Obamas izklāstītajām iecerēm par ASV plāniem stiprināt Austrumeiropas drošību, ASV valsts sekretārs Džons Kerijs paziņoja: “Notikumi Ukrainā diemžēl ir atraisījuši spēkus, kurus mēs visi uzskatījām par aizmirstiem… Tāpēc šī situācija prasa modrību un skaidru apņēmību.” Vairāki analītiķi gan atzīmē, ka Obama neko nav teicis par pastāvīgu amerikāņu karavīru klātbūtni Austrumeiropā, uz ko vairākkārt uzstājuši Austrumeiropas valstu līderi. “Es ceru, ka Amerika spēs mums apliecināt savu apņēmību. Militārās bāzes ir izvietotas Britānijā, Spānijā, Portugālē, Grieķijā, Itālijā. Kāpēc tādu nav šeit?” īsi pirms Obamas vizītes Polijā sarunā ar laikrak­stu “The New York Times” prātoja Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis. “Krievija pārbauda starptautisko sistēmu, ko pēc Otrā pasaules kara radīja ASV. Krievija to pārbaudīja Gruzijā, kas ir ASV sabiedrotā. Krievija to tagad pārbauda Ukrainā. Es nedomāju, ka mēs drīkstam neņemt vērā iespēju, ka tā to pārbaudīs atkal. Tāpēc mūsu drošības garantijām jābūt uzticamām, kas nozīmē fizisku klātbūtni.”

Austrumeiropas 
atbildība


Solot rūpēties par sabiedroto valstu drošību, ASV prezidents Obama tomēr aizrādīja, ka jauno draudu iespaidā Austrum­eiropas valstīm ir atbildība palielināt savus aizsardzības budžetus. “Mēs esam novērojuši, ka aizsardzības budžeti strauji samazinājušies. Tas ir jāmaina,” uzsvēra ASV prezidents. Viņš norādīja, ka Polija ir viena no dažiem izņēmumiem, kura pildījusi savas budžeta saistības – aizsardzībai atvēlēt divus procentus no iekšzemes kopprodukta.

Kopīgajā preses konferencē ar Polijas kolēģi Komorovski Obama arī mudināja Krieviju atturēties no jaunām provokācijām Ukrainā, brīdinot, ka pretējā gadījumā tai jārēķinās ar tālākām sekām. “Krievijai ir atbildība iesaistīties konstruktīvā dialogā ar valdību Kijevā,” uzsvēra Obama. Viņš arī aicināja Krieviju izmantot savu ietekmi pār prokrieviskajiem separātistiem, mēģinot viņus pārliecināt pārtraukt rīkot uzbrukumus un liedzot kaujinieku un ieroču nonākšanu Ukrainas austrumos.

Polijas apmeklējuma laikā Obamam šodien ieplānota tikšanās arī ar Ukrainas jaunievēlēto prezidentu Petro Porošenko, kurš nedēļas nogalē oficiālā ceremonijā kļūs par valsts prezidentu. Polijā Obama arī piedalīsies svinībās par godu 25. gadskārtai kopš pirmajām brīvajām vēlēšanām Polijā, kas notika 1989. gada 4. jūnijā.

ASV prezidents arī aicinājis savu Krievijas kolēģi Vladimiru Putinu satikties ar Porošenko. Taču Kremļa pārstāvji iepriekš apgalvoja, ka Putins netiksies ar Porošenko. Visi trīs līderi piektdien Francijā piedalīsies arī pasākumā par godu sabiedroto spēku desanta Normandijā 70. gadskārtai, ko uzskata par Otrā pasaules kara lūzuma punktu.

Pievienot komentāru

Komentāri (6)

  1. Fonā redzamie f-16 šad un tad mēdz nest pa trim taktiskajiem kodollādiņiem,zem katra spārna pa vienam ,kā arī viens šasijas rajonā.

  2. Visur kur ASV ir rūpējusies par drošību ir sācies karš un jukas,režīmu maņas un likvidācijas.

  3. negribas jau vispār to pastāvīgo bruņošanos, žēl ka kaimiņos tik agresīva valsts, kas visu pasauli grib pa savam pārtaisīt

  4. turiet muti vaļā varbūt iekritīs, tikai stulbais var cerēt uz to ka jūs amerikai esat vajadzīgi

    • te neviens nekādu muti vaļā netur, nauda paredzēta minētajām 3 valstīm, un neviens ari necer uz “vajadzīgi Amerikai” (bet laikam jau Krievijai visi dikti vajadzīgi, ja nevar nagus novaldīt) – katra normāla vasts tikai grib nosargāt savas tiesības un aptstāvīgu un mierīgu dzīvi, vēlam sbez kaklakungiem

Poliju piemeklējis spēcīgs sniegputenis; daudzviet bloķēti ceļiSpēcīga sniegputeņa dēļ piektdien Polijā aptuveni 180 000 mājsaimniecību palikušas bez elektroapgādes un daudzviet valstī ceļus nobloķējuši nolūzuši koki.
Ceļā uz SKS pazudis Krievijas kravas kuģisĪsi pēc pacelšanās ceturtdien pazudis Krievijas bezpilota kravas kuģis, kam bija jānogādā Starptautiskajā Kosmosa stacijā (SKS) 2,5 tonnas liela krava, tostarp pārtika
Draugiem Facebook Twitter Google+