ASV sola periodiski sūtīt karavīrus uz Baltijas valstīm 3
Amerikas Savienotās Valstis otrdien kopīgā deklarācijā ar trim Baltijas valstīm apliecinājušas nelokāmu apņemšanos ievērot NATO Vašingtonas līguma 5.pantu, kas ietver kolektīvās aizsardzības principu, un periodiski dislocēt savus spēkus Baltijas valstīs.
ASV un Baltijas valstu prezidenti tikšanās laikā Vašingtonā arī apņēmušies meklēt jaunas iespējas stiprināt reģiona pretgaisa aizsardzību gan divpusējā kārtā, gan NATO ietvaros.
“ASV arī turpmāk periodiski dislocēs savus spēkus Baltijas valstīs, lai stiprinātu savaldīšanu un aizsardzību un katalizētu Igaunijas, Latvijas un Lietuvas centienus turpināt attīstīt šo valstu nacionālo aizsardzību,” teikts četru valstu prezidentu pieņemtajā deklarācijā.
Laikā no 2014. līdz 2017.gadam ASV Baltijas valstīs bija dislocējušas pa karavīru rotai, bet pērn, kad citas NATO valstis Lietuvā, Latvijā un Igaunijā izveidoja starptautiskās bataljona lieluma kaujas vienības, amerikāņu karavīri tika atvilkti uz Poliju un uz mācībām Baltijas valstīs ierodas neregulāri.
Lietuvas amatpersonas vēlas panākt pastāvīgu ASV karavīru klātbūtni, tomēr otrdien deklarētais formulējums par turpmāku periodisku dislokāciju liek domāt, ka tuvākajā laikā lielas pārmaiņas šai ziņā nav gaidāmas.
Vēloties stiprināt reģiona pretgaisa aizsardzību, Lietuva aicinājusi ASV biežāk uz mācībām atvest tāla darbības rādiusa pretgaisa aizsardzības sistēmas “Patriot”, kas spēj notriekt lidmašīnas vai ballistiskās raķetes. Baltijas valstis vēlas tikt iekļautas arī NATO Eiropas pretgaisa aizsardzības vairogā.
Kā norādījuši Lietuvas diplomāti, pretgaisa aizsardzības attīstīšanas pieminēšana šai deklarācijā ir pirmā reize, kad ASV uzņemas tāda līmeņa saistības, kam var būt svarīga nozīme saistībā centieniem panākt progresu jūlijā gaidāmajā NATO samitā.
ASV plāno sniegt Baltijas valstīm gandrīz 100 miljonu dolāru palīdzību lielkalibra munīcijas iepirkumiem un vairāk nekā 70 miljonus apmācību un ekipējuma programmām, lai palīdzētu Latvijai, Lietuvai un Igaunijai veidot stiprināt savu bruņoto spēku potenciālu.
ASV turpinās atbalstu Baltijas valstu aizsardzības spēju stiprināšanu tādu programmu ietvaros kā Ārvalstu Armiju finansēšana (FMF) un Starptautiskā militārā izglītība un apmācība (IMET).
IMET ietvaros Baltijas valstis kopā ik gadu saņem aptuveni 3,5 miljonus dolāru, un tas ļāvis 150 baltiešiem studēt ASV militārajās akadēmijās.
Šī gada militārajos manevros Baltijas reģionā “Saber Strike” daudznacionālo spēku ietvaros piedalīsies vairāk nekā 5000 ASV karavīru, un tie būs līdz šim lielākie šāda veida manevri Baltijas valstīs.
Enerģētikas jomā ASV prezidents apņēmies atbalstīt Latvijas, Lietuvas un Igaunijas centienus diversificēt energoresursu piegādi un palielināt konkurētspēju enerģijas tirgū.
Izprotot Baltijas valstu enerģētikas infrastruktūras neaizsargātākās vietas, ASV gatavojas sniegt tām ekspertu palīdzību iespējamo kiberuzbrukumu atklāšanā, novēršanā un to seku likvidēšanā, kā arī tehnisku atbalstu energoresursu diversifikācijas projektiem, tai skaitā Baltijas elektrotīklu sinhronizēšanai ar Eiropas sistēmu.
Tramps izteicis arī atbalstu ciešāku saišu veidošanai starp amerikāņu, igauņu, latviešu un lietuviešu tautām, veicinot apmaiņas un kultūras programmas.
ASV apņēmušās atvēlēt trīs miljonus dolāru, lai stiprinātu Baltijas valstu sabiedriskās un institucionālās pretestības spējas dezinformācijai, atbalstot neatkarīgos medijus, sabiedriskās raidorganizācijas un tā dēvētā dēvētās mediju pratības stiprināšanu.
ASV Valsts departaments sadarbībā ar ASV baltiešu kopienām paredzējis šogad izveidot izstādi, kurās uzsvērta ASV attiecību kontinuitāte gan ar katru no Baltijas valstīm atsevišķi gan ar reģionu kopumā
