Mobilā versija
-1.1°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
2. oktobris, 2013
Drukāt

ASV stīvējas par budžetu

kongress_MLADEN_ANTONOV_AFP_9

ASV Kongresam nespējot panākt vienošanos par budžetu, Baltais nams vakar lika vairākumam valsts iestāžu pārtraukt darbu. Tas nozīmē, ka piespiedu bezalgas atvaļinājumā spiesti doties vairāk nekā 800 tūkstoši valsts sektorā strādājošo amerikāņu. Visticamākais, viņi par šīm piespiedu brīvdienām, kuru skaits pagaidām nav zināms, algu tā arī nesaņems.


 

Demokrāti 
nepiekāpjas

Šāda situācija izveidojusies Republikāņu partijas kontrolētās pārstāvju palātas un demokrātu pārvaldītā senāta domstarpību dēļ. Kongresa apakšpalāta – pārstāvju palāta – nedēļas nogalē apstiprināja budžeta likumprojektu, saskaņā ar kuru valdības iestādes saņemtu naudu. Tiesa, vienlaikus šajā likumprojektā iestrādāts punkts par ASV prezidenta Baraka Obamas veselības aprūpes plāna atlikšanu vēl uz gadu. Demokrātu kontrolētais senāts ar izvirzītajiem nosacījumiem nebija mierā un šādu likumprojekta variantu noraidīja. Tas nozīmē, ka ASV budžets nav apstiprināts, valdībai oficiāli ir beigusies nauda un tā vairs nespēj nodrošināt savu iestāžu darbu.

Šāda situācija izveidojusies pirmo reizi pēdējos 17 gados. 1995. gadā valdības nespēja vienoties par budžetu nozīmēja valsts iestāžu darba pārtraukšanu uz 21 dienu.

Aizokeāna ekonomiskie apskatnieki norāda, ka sekas, kādas valdības darba pārtraukšana atstās uz ASV ekonomiku, būs atkarīgas no tā, cik dienas valdības finansētās iestādes būs slēgtas.

Ieguldījumu banka “Goldman Sachs” aprēķinājusi, ka 21 dienu ilga valdības iestāžu nedarbošanās Savienoto Valstu iekšzemes kopproduktu šajā ceturksnī samazinās par apmēram vienu procentu. Kopš 1976. gada ASV valdība 18 reizes apturējusi savu darbu, nespējot panākt vienošanos par budžetu.

 

Republikāņu stīvēšanās

Laikraksts “Los Angeles Times” atzīmē, ka budžeta nepieņemšanai ir politisks raksturs. Republikāņi iebilst Obamas veselības aprūpes reformai un tāpēc nolēmuši neatbalstīt nākamā gada budžetu. Tiesa, kā atzīmē apskatnieki, valdības darba pārtraukšanai nebūs nekādas ietekmes uz veselības aprūpes likumprojekta stāšanos spēkā. “Veselības aprūpes plānam paredzētā nauda nav atkarīga no ikgadējiem tēriņiem,” skaidro “LA Times”. “Finansējums veselības aprūpei jau ir dabūts. Šo likumprojektu vairs nevar apturēt. To ir atbalstījušas abas Kongresa palātas, uz tā ir mans paraksts, to par konstitucionālu atzinusi arī Augstākā tiesa,” uzrunā televīzijai paziņoja Obama.

Tikmēr republikāņi valdības darba apturēšanā vaino demokrātus. Viņuprāt, demokrātiem drīzāk interesē veselības aprūpes plāna ieviešana, nevis budžeta pieņemšana. “Amerikāņi negrib, ka viņiem tiek uzspiesta Obamas veselības aprūpe.

Viņi arī negrib, lai valdības ie-
stādes tiek slēgtas. Taču jau atkal demokrāti nevēlas ieklausīties,” paziņojis Republikāņu partijas nacionālās komitejas priekšsēdis Rains Prībess. Britu izdevuma “The Economist” interneta vietne spriež, ka, nobremzējot vienošanos par nākamā gada budžetu, republikāņi cerēja iegūt lielāku popularitāti. Taču, visticamāk, šāds manevrs būs devis pretēju rezultātu.

 

Ikdienas dzīvi 
maz ietekmēs

ASV apskatnieki gan mierina, ka situācija nav tik traģiska, kā izklausās, un ierindas pilsoņu ikdienas dzīve arī bez budžeta apstiprināšanas turpināsies ierastajā ritmā. ASV pensionāri joprojām saņems pensijas, neatliekamās medicīniskās palīdzības darbinieki brauks uz izsaukumu vietām, darbu turpinās arī valsts skolas, cietumu uzraugi, gaisa satiksmes kontrolieri un pastnieki, drošības sargi joprojām rūpēsies par Savienoto Valstu nacionālo drošību. Tiesa, turpmākajās dienās slēgtas būs vairākas Lauksaimniecības un Tieslietu ministrijas paspārnē esošās iestādes, tiks atlikta civilprāvu izskatīšana, darba apjomus samazinās arī ASV slimību kontroles un novēršanas dienests.

Bezalgas atvaļinājumā būs spiesti doties arī aptuveni 90 tūkstoši nodokļu inspektoru, darbu teju pilnībā apturēs vides uzraudzības dienests un kosmosa aģentūra NASA, uzskaita ziņu aģentūra “Reuters”. Tāpat darbu vakar neuzsāka virkne tūristu iecienītu objektu – Ņujorkā esošā Brīvības statuja un vairāki ASV nacionālie parki.

Kamēr demokrāti un republikāņi cīkstējas par budžeta pieņemšanas nosacījumiem, strauji tuvojas cits ASV ekonomikai ļoti svarīgs datums. 17. oktobris ir pēdējā diena, kad ASV valdība var palielināt tās parāda griestus. Līdz šim datumam ASV valdībai ir jāpanāk vienošanās par parādu griestu celšanu, lai tā varētu pildīt savas finansiālās saistības. Amerikāņu politiskie apskatnieki sagaida, ka diskusijās par parāda griestiem atkal dominēs politiskā tirgošanās. Žurnāls “The New Yorker” pat paredz, ka republikāņi varētu atteikties no parāda griestu celšanas. ASV parāds šobrīd jau tuvojas 17 triljonu dolāru atzīmei.

 

Fakti

ASV prezidenta Baraka Obamas piedāvātais federālā budžeta projekts

Ienākumi: 2,9 triljoni dolāru

Izdevumi: 3,8 triljoni dolāru

Budžeta iztrūkums: 901 miljards dolāru jeb 5,5 procenti no IKP

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+