Laukos
Politika

Tiesa piespriež kompensāciju raundapa upurim – bijušajam skolas dārzniekam 16

Sanfrancisko skolas dārznieks Deveins Džonsons apsūdzēja ASV agroķīmijas milzi “Monsanto”, kad viņam 2016. gadā tika konstatēts limfas vēzis. Foto – Josh Edelson/REUTERS/LETA

Pagājušajā nedēļā ASV tiesa prāvā Sanfrancisko lēma, ka agroķīmijas firmai “Monsanto” jāmaksā 289 miljoni dolāru bijušajam dārzniekam, kurš saslimis ar vēzi herbicīda “Roundup” lietošanas dēļ. Eiropas Komisija pērn novembrī lēma, ka pasaulē visvairāk pārdotā herbicīda lietošana tiek pagarināta uz pieciem gadiem.

Dārznieks apsūdz agroķīmijas milzi
ASV tiesas lēmums atzīt firmu “Monsanto” par vainīgu, jo tās ražotais nezāļu nīdētājs raundaps izraisījis vēzi, no jauna uzjundījis diskusiju par šī herbicīda lietošanu Eiropā. Debates Eiropas lauksaimnieku aprindās par raundapa pamatā esošā glifosāta ietekmi uz cilvēku veselību ilgst jau vismaz no 2015. gada, kad Pasaules veselības organizācijas Starptautiskā vēža pētniecības aģentūra (IARC) secināja, ka glifosāts, “iespējams”, izraisa vēzi. Tas ir pretēji Eiropas Pārtikas drošības aģentūras secinājumam tajā pašā gadā, ka ir “maz ticams”, ka glifosāts izraisa vēzi.

Tagad IARC secinājumu apstiprinājis Kalifornijas tiesas lēmums, ka firmai “Monsanto” jāmaksā 289 miljonu dolāru kompensācija kādas Sanfrancisko skolas dārzniekam Deveinam Džonsonam, kurš 2016. gadā iesūdzēja ASV agroķīmijas milzi tiesā, kad viņam tika konstatēts limfas vēzis. ASV tiesās ir iesniegtas tūkstošiem līdzīgu prasību, taču Džonsona lieta bija pirmā, kas nonāca līdz izskatīšanai. Zvērināto tiesa secināja, ka “Monsanto” ražotais herbicīds raundaps, kura pamatā ir glifosāts, izraisījis vēzi Džonsona organismā un ka firma nav nākusi klajā ar atbilstošiem brīdinājumiem.

Zvērināto tiesa nolēma, ka firmai jāsamaksā 250 miljoni dolāru kā soda nauda par kaitējumu un vairāk nekā 39 miljoni dolāru kā kompensācija par kaitējumu Deveinam Džonsonam, kuram 2014. gadā 42 gadu vecumā tika diagnosticēta limfoma. Džonsons ir viens no vairākiem simtiem vēža slimnieku, kuri iesūdzējuši tiesā “Monsanto”, un zvērināto tiesas lēmums var kļūt par precedentu citām lietām pret šo firmu. Džonsona lieta tika izskatīta pirms pārējām, jo viņš mirst no vēža pēdējā stadijā. Džonsons, strādājot par dārznieku Sanfrancisko līča skolu rajonā, izsmidzināja raundapu un citu “Monsanto” produktu “Ranger Pro”. Brāzmaina vēja laikā smidzinātais herbicīds reizēm nokļuva viņam uz sejas. Reiz, kad saplīsa šļūtene, herbicīdā samirka viss viņa ķermenis.

“Monsanto” prāva apdraud “Bayer” biznesu
Nākamajā dienā pēc ziņas par ASV tiesas lēmumu par desmit procentiem krita vācu ķīmiskās firmas “Bayer” akciju vērtība. Firma “Bayer” pašlaik veic pēdējās juridiskās formalitātes, lai pabeigtu kompānijas “Monsanto” pirkumu par 62,5 miljardiem dolāru, atzīmē aģentūra “Reuters”. Akciju cenas lejupslīde skaidrojama ar investoru bažām, ka lēmums tiesas prāvā, kurā vēža slimnieks bija iesniedzis prasību pret “Bayer” nesen iegādāto “Monsanto”, varētu izraisīt vairākus dārgus tiesas procesus. Džonsons ir viens no vairākiem simtiem vēža slimnieku, kuri iesūdzējuši tiesā “Monsanto”, un zvērināto tiesas lēmums var kļūt par precedentu citām lietām pret šo firmu. “Bayer” gan norāda, ka zvērināto konstatējumi ir pretstatā zinātniskajiem pierādījumiem un citas tiesas varētu nonākt pie atšķirīgiem secinājumiem. Taču gadījumā, ja katra tiesas prāva izmaksās ceturtdaļmiljonu, tad nav nepieciešams zaudēt daudzās tiesas prāvās, lai šī situācija kļūtu pārāk dārga,” uzsver finanšu analītiķi. “Monsanto” ASV draud aptuveni 4000 tiesas prāvu valsts līmenī un 450 lietas federālajā līmenī. Turklāt, ja patērētāji uzskatīs, ka raundaps rada iespējamas briesmas, tad pastāv riski ilgtermiņa biznesam pēc “Bayer” vienošanās par “Monsanto” pārņemšanu, izveidojot pasaulē lielāko sēklu, pesticīdu un ģenētiski modificētas labības piegādātāju.

Valdības spēlējas ar eiropiešu veselību
“Mums ir jācīnās pret šīs vielas (glifosāta) iekļūšanu mūsu tirgū,” paziņojis Itālijas premjerministra vietnieks un Piecu zvaigžņu kustības līderis Luidži Di Maio, piebilstot, ka “šo draudu radījuši briesmīgi komerciāli līgumi, kas noslēgti tikai peļņas dēļ”. “Veselības aizsardzības principam jābūt mūsu valdības rīcības orientierim,” teica Di Maio, uzsverot, ka politiķi nedrīkst pieļaut tādu vielu nonākšanu tirgū, par kuru ietekmi uz cilvēku veselību vai vidi nav zinātnieku vienota atzinuma. Francijas vides ministrs Nikolā Ilo paziņojis, ka (ASV) tiesas lēmums nozīmē “kara sākumu” pret glifosātu Eiropā. “Ja mēs nogaidīsim, nebūs pretdarbības šādas indes nodarītajam kaitējumam un upuru būs pārlieku daudz,” viņš brīdināja.

Kā ziņo aģentūra AP, Francijas prezidents Emanuels Makrons devis rīkojumu valsts pārtikas drošības birojam veikt jaunu zinātnisku izpēti par glifosāta drošumu. Franču eksperti iesaka valdībai trīs gadu laikā aizliegt glifosāta lietošanu valsts teritorijā.

Itālijas un Vācijas valdības apsver glifosāta lietošanas aizliegšanu, lai gan šo valstu zemnieki izteikušies, ka neesot cita tik “droša un lēta līdzekļa”. Austrijas bijusī veselības ministre Pamela Rendi-Vāgnere, reaģējot uz Kalifornijas tiesas spriedumu, paziņojusi, ka (Austrijas) “valdība spēlējas ar austriešu veselību, neieņemot skaidru nostāju par glifosāta aizliegšanu”. “Firmas “Monsanto” advokāti turpina apgalvot, ka daudzu zinātnisku pētījumu rezultāti liecinot, ka glifosāta lietošana esot droša, ja tiek ievēroti uz iepakojuma norādītie noteikumi.

Eiroparlamenta īpašās komitejas pesticīdu apstiprināšanas lietās vadītājs Ēriks Andrē aicinājis aizliegt glifosāta lietošanu Eiropā, taču Eiroparlaments lēmis, ka lēmumu par glifosāta lietošanas atļauju vai aizliegumu pieņem katra ES dalībvalsts patstāvīgi. Eiropā vairāk nekā 1,3 miljoni cilvēku parakstījuši petīciju pārtraukt glifosāta lietošanu, taču pērn novembrī Eiropas Komisija lēma, ka pasaulē visvairāk pārdotā herbicīda lietošana tiek pagarināta uz pieciem gadiem.

Galerijas nosaukums
LA.lv