Mobilā versija
-1.1°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
28. aprīlis, 2014
Drukāt

ASV un ES nosaka Krievijai jaunas sankcijas (1)

Foto: LETA/EPAFoto: LETA/EPA

 ASV un Eiropas Savienība (ES) pirmdien noteikušas jaunas sankcijas Krievijai saistībā ar krīzi Ukrainā.

ASV sankcijas noteiktas, reaģējot uz “Krievijas nemitīgo nelikumīgo iejaukšanos Ukrainā un provokatīvo rīcību, kas grauj Ukrainas demokrātiju un apdraud tās mieru, drošību, stabilitāti un teritoriālo integritāti”, skaidroja Baltais nams. “Krievijas saistība ar neseno vardarbību Ukrainas austrumos ir neapstrīdama.”

Kā pavēstīja Baltā nama preses pārstāvis Džejs Kārnijs, jaunās sankcijas attiecas uz septiņām amatpersonām, ieskaitot divus cilvēkus no Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam tuvām aprindām. Šīm personām tiks noteikta līdzekļu iesaldēšana un aizliegums saņemt vīzu iebraukšanai ASV.

Kārnijs arī uzsvēra, ka Maskava nav neko darījusi, lai panāktu Ženēvas vienošanās ieviešanu.

ASV sankciju sarakstā iekļautas šādas personas – viceadmirālis prezidenta pārstāvis Krimā Oļegs Belaveņcevs, uzņēmuma “Rosteh” vadītājs Sergejs Čemezovs, Krievijas vicepremjers Dmitrijs Kozaks, Federālā apsardzes dienesta (FSO) vadītājs Jevgēņijs Murovs, Krievijas Valsts domes deputāts un Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Aleksejs Puškovs, “Rosņeftj” vadītājs Igors Sečins un Krievijas prezidenta administrācijas vadītāja pirmais vietnieks Vjačeslavs Volodins.

Tāpat sankcijas – līdzekļu iesaldēšana – pirmdien noteiktas arī 17 kompānijām, kas saistītas ar šīm aprindām. Sankcijas vērstas pret uzņēmumiem “Akvanika”, “Avia Grupp”, “Avia Grupp Nord”, “ZEST”, “Sahatrans”, “InvestCapital Bank”, “Transoil”, “Volga Resources Group”, “SMP Bank”, “Sobin Bank”, “Stroigazmontaž”, grupa “Stroitransgaz”, “Stroitransgaz holding”, “Stroitransgaz”, “Stroitransgaz – M,” “Investicionnaja kompaņija Abros”, “Transoil”.

Turklāt ASV Tirdzniecības ministrija ievieš “papildu ierobežojumus” pret 13 no šīm kompānijām.

Nolemts arī pastiprināt prasības licenču izsniegšanai tādu atsevišķu augsto tehnoloģiju izstrādājumu eksportam uz Krieviju, kas varētu tikt izmantoti militārām vajadzībām.

Reaģējot uz šādu Vašingtonas lēmumu, Maskava pirmdien solīja atbildēt uz ASV sankcijām.

“Mēs, protams, atbildēsim,” brīdināja Krievijas ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs. “Mēs nešaubāmies, ka šai atbildei būs sāpīga ietekme uz Vašingtonu.”

Tikmēr ES noteikusi sankcijas 15 Krievijas un Ukrainas amatpersonām par viņu lomu Ukrainas krīzē, paziņoja avoti. Uz šīm personām attieksies vīzu aizliegums, un tiks iesaldēti viņu aktīvi. Šo 15 personu vārdi varētu tikt publiskoti otrdienas rītā.

Tādējādi ES sankcijas Ukrainas krīzes jautājumā vērstas jau pret 48 personām, informē avoti diplomātu aprindās.

Šāds lēmums pieņemts ES dalībvalstu vēstnieku sanāksmē.

Taču ES dalībvalstīm ir atturīga attieksme pret plašu ekonomisko sankciju noteikšanu Krievijai.

ES līdz šim vilcinājusies noteikt Krievijai trešo sankciju fāzi, ņemot vērā atsevišķu bloka dalībvalstu ciešās ekonomiskās attiecības ar Krieviju. Tomēr bloka līderi sākuši šādu sankciju gatavošanu.

“Ja būs papildu eskalācija, ir iespējamība pāriet pie trešās fāzes (..). Pašlaik nav nekādas deeskalācijas, tādēļ mēs uzskatām, ka otrās fāzes papildināšana ir atbilstoša,” pirmdien skaidroja Eiropas Komisija.

Tikmēr diplomāti norāda, ka ES cenšas rast iespējas, kā vēl vairāk pastiprināt spiedienu pret Krieviju.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Vakar Dombura studijā LNT no Latvijas militāro personu puses izskanēja apgalvojums, ka tas, kas patreiz notiek Ukrainā ir 21. gs. karš, kādā veidā notiek teritoriju sagrābšana. Pamatojumam tika piesauktas atsauces uz notikumiem Grūzijā un Piedņestrā. Teikšu, ka tas tomēr nav 21. gs. karš, bet gan Krievijas specdienestu radīta provokāciju sērija valstīs, kurās daļa krievu negrib pielāgoties šo valstu varai, kas cenšas realizēt Rietumu valsts varas standartus savā valstī. Šo provokāciju pamatā ir pastiprināta krievvalodīgo iedzīvotāju apstrāde ar melu propagandu no Krievijas izmantojot masu saziņas līdzekļus, lai izsauktu tur nekārtības, diversiju organizēšana ieņemot varas iestādes un šantažējot valsts varu ar ieroču palīdzību, kā arī pieprasot atsevišķu valsts reģionu atdalīšanu un pievienošanu Krievijai. Tas nav nekāds 21. gs.karš, bet gan vienas sabrukušas impērijas teroristisks mēģinājums atjaunot šo impēriju kas, protams, lemts neveiksmei. Valstīm, kas robežojas ar Krieviju, ir jāatrod efektīvi pretlīdzekļi šādām diversijām, no kurām galvenais ir ĀTRI, IZLēMīGI UN SAVLAICīGI neitralizēt šādus iespējamos bruņotos indivīdus, vienlaicīgi izolējot vadoņus un pūļa musinātājus, lai nepieļautu atklātu procesa eskalāciju un cilvēku konfrontāciju.Te valstī jābūt ļoti efektīvām valsts drošības iestādēm un, liekas, ka šo iestāžu darbība valstī ir mūsu vājais punkts. Šīs provokatīvās darbības ir jāapslāpē jau IEDĪGLĪ un nekādu demokrātiju te nedrīkst spēlēt. Ukrainā tas viss tika stipri nokavēts, jo tur tagad notiek cīņa ar sekām, tāpēc tā ir nesekmīga.

Pēc sakāves referendumā no amata atkāpjas Itālijas premjers RenciItālijas premjerministrs Mateo Renci paziņojis par atkāpšanos no amata, kas seko pēc tam, kad svētdien notikušajā referendumā tika noraidītas viņa vadītās valdības
Draugiem Facebook Twitter Google+