Mobilā versija
+0.5°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
31. marts, 2016
Drukāt

ASV vairos militāro klātbūtni Austrumeiropā (4)

Foto - EPA/LETAFoto - EPA/LETA

ASV, Rumānijas un Bulgārijas karavīri piedalās militārās mācībās Rumānijā.

ASV amatpersonas paziņojušas, ka nākamā gada februārī Pentagons izvietos Austrumeiropā sauszemes spēku brigādes kaujas grupu ar bruņu tehniku. Spēku izvietošana notiek plāna ietvaros, kas paredz ASV militāro vienību rotāciju šajā reģionā, lai pārliecinātu sabiedrotos, kas ir nobažījušies par Krievijas pieaugošo agresivitāti.

Latvijas aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis apsveicis ASV lēmumu par papildu sauszemes spēku brigādes kaujas grupas izvietošanu Austrumeiropā, uzsverot, ka ASV paziņojums neatceļ Latvijas saistības un pienākumus valsts drošības stiprināšanā.

 

Četrkāršos militāro palīdzību Austrumeiropai

Pentagons paredz nosūtīt uz Austrumeiropu kaujas brigādi ar bruņutehniku un citu aprīkojumu. Agrākajā plānā bija paredzēts, ka ASV spēki Austrumeiropā tiks izvietoti pēc rotācijas principa, mācībās izmantojot tur jau iepriekš izvietoto militāro tehniku. Jaunais plāns paredz, ka iepriekš izvietotais aprīkojums tiks izvests un aizvietots ar modernāku bruņojumu, kas tiks izvietots līdz ar jaunajām karaspēka vienībām, ziņo aģentūra “Associated Press”. Bruņutanku brigādē ir aptuveni 4500 karavīru un vairāki desmiti tanku un citas militārās tehnikas. Jaunais plāns ASV militārās klātbūtnes vairošanai Austrumeiropā kliedētu sabiedroto bažas, ka iepriekš šajās valstīs izvietotais ASV bruņojums varētu tikt izvests, neaizvietojot to ar modernāku aprīkojumu, kas liecinātu par ASV atbalsta mazināšanu. Līdz ar papildu karaspēka un bruņojuma izvietošanu Austrum­eiropā tiks pilnveidota sakaru aparatūra un elektroniskās iekārtas, lai štābi varētu sazināties ar militārajām vienībām.

Izmaiņas ASV spēku izvietojumā Austrumeiropā apstiprina solījumus aizsargāt Eiropu, ko devuši ASV politiskie un militārie vadītāji, un ir vēstījums Maskavai, ka jebkurš uzbrukums sabiedrotajiem būtu nepieņemams. Jaunais plāns dod sīkāku ieskatu šā gada budžeta finansējumā, kas paredz četrkāršot militāro palīdzību Eiropai un aicina uz pastāvīgāku rotācijas spēku klātbūtni. Pēdējā pusgada laikā braucienos uz Austrumeiropu un NATO apspriedēs ASV aizsardzības ministrs Eštons Kārters ir apliecinājis papildu militāro atbalstu reģiona valstīm.

Pērn jūnijā, apmeklējot Igauniju, Kārters paziņoja, ka ASV izvietos aptuveni 250 tankus, bruņumašīnas un citu militāro tehniku sešās bijušā padomju bloka valstīs, lai pārliecinātu NATO sabiedrotos, kas bažījas par draudiem no Krievijas un teroristu grupām. Ar katru militārā aprīkojuma komplektu pietiks kaujas vienības apbruņojumam Bulgārijā, Igaunijā, Latvijā, Lietuvā, Polijā un Rumānijā. Militārā tehnika, tajā skaitā bruņumašīnas un pašgājējas haubices, arī varētu tikt pārvietota reģiona ietvaros, lai to izmantotu militārajās mācībās.

 

Eiropā izvietos vēl trešo brigādi

Pentagons paziņojis, ka 2017. gada budžetā pieprasīs 3,4 miljardu dolāru iedalīšanu, lai palielinātu ASV spēku rotāciju un militāro mācību rīkošanu Eiropā. Plāns paredz pastāvīgi izvietot Eiropā vēl trešo brigādi. Divas – mehanizētā kājnieku brigāde un gaisa desanta brigāde – jau pastāvīgi atrodas Eiropā. Trešā brigāde tiks izvietota uz rotācijas pamata un ik pēc aptuveni deviņiem mēnešiem mainīs dislokāciju.

Pentagona budžetā šogad atvēlēti 780 miljoni dolāru tā saucamajai Eiropas atbalsta iniciatīvai, sedzot izmaksas ASV spēku izvietošanai un pārvietošanai Eiropā uz militāro mācību rīkošanas laiku. Aizsardzības ministra Kārtera priekšlikums četrkāršot šo summu ļautu ASV sūtīt vairāk spēku uz Eiropu īslaicīgai izvietošanai, kā arī piegādāt papildu aprīkojumu un uzlabot karaspēka izvietošanas mītnes, atzīmē “AP”.

Paziņojums par ASV papildu militāro palīdzību seko Pentagona pērn publiskotajam plānam par ASV spēku konsolidāciju Eiropā, izvedot tūkstošiem karavīru un civilo speciālistu no militārajām bāzēm, galvenokārt Apvienotajā Karalistē un Portugālē, cerot ietaupīt aptuveni 500 miljonus dolāru gadā. Taču Krievijas veiktā Krimas aneksija un iebrukums Ukrainā ir satraucis Austrumeiropas valstis, kas bažījas, ka var būt nākamās. Pentagona pēdējie pasākumi tiek uzskatīti par centieniem atturēt Krieviju no tālākas agresīvas rīcības pret kādu citu Eiropas valsti.

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. Re ku divi šmurguļi jau saspringuši 🙂 Vācieties uz turieni, kur jūs gaida, sarkanās varzas atkritumi.

  2. Ļoti labi! Welcome! Lai šuneļi austrumos rej ai žoga :-D, jo kārtējo reizi ir apdi..šies….

  3. Tas tikai uzkurinās jau tā saspīlētās attiecības ar Krieviju, rezultāts var būt dramatisks. Protams, tādā gadījumā necietīs ASV, bet gan Baltijas republikas. Mēs tiksim izmantoti kā kaujas placdarms starp divām lielvalstīm.

  4. Nevajag mums te nekādu militāro klātbūtni, amerikosu klātbūtne allaž bijusi nevēlama un kaitīga ikvienai valstij, kam ar to iznācis saskarties.
    YANKEE, GO HOME!!!

Pēc sakāves referendumā no amata atkāpjas Itālijas premjers RenciItālijas premjerministrs Mateo Renci paziņojis par atkāpšanos no amata, kas seko pēc tam, kad svētdien notikušajā referendumā tika noraidītas viņa vadītās valdības
Draugiem Facebook Twitter Google+