ASV prezidenta nacionālās drošības padomnieks Herberts Makmāsters kā trīs galvenos globālos draudus ASV nacionālajai drošībai minēja revizioniskās valstis, kā, piemēram, Ķīna un Krievija, kas grauj starptautisko kārtību; neuzticamos režīmus, kā, piemēram, Irāna un Ziemeļkoreja; un transnacionālos teroristu grupējumus.
ASV prezidenta nacionālās drošības padomnieks Herberts Makmāsters kā trīs galvenos globālos draudus ASV nacionālajai drošībai minēja revizioniskās valstis, kā, piemēram, Ķīna un Krievija, kas grauj starptautisko kārtību; neuzticamos režīmus, kā, piemēram, Irāna un Ziemeļkoreja; un transnacionālos teroristu grupējumus.
Foto – AFP/LETA

ASV veido jaunu nacionālās drošības stratēģiju 1

ASV prezidenta Donalda Trampa nacionālās drošības padomnieks Herberts Makmāsters apsūdzējis Krieviju “graujošu kampaņu” izvēršanā pret ASV un to sabiedrotajiem un paziņojis, ka 18. decembrī prezidents Tramps izklāstīs jauno nacionālās drošības stratēģiju.

Reklāma
Reklāma

Krievija cenšas radīt uzticības krīzi

Kokteilis
TESTS. Jūsu īkšķu novietojums, sakrustojot pirkstus, atklāj daudz par jūsu personību 12
Veselam
7 produkti, kas visiem šķiet veselīgi, taču patiesībā tādi nav 16
“Pasažieriem bez sejas maskas var tikt atteikta iekāpšana transportlīdzeklī!” Paziņojums autobusa salonā samulsina braucēju 55
Lasīt citas ziņas

Makmāstera izteikumi par Krievijas darbībām bija neparasti asi amatpersonai, kas pārstāv prezidentu, kurš vairākkārt paziņojis, ka gribētu uzlabot attiecības ar prezidentu Vladimiru Putinu, atzīmē ziņu vietne “Yahoo News”. “Mēs saskaramies ar draudiem no Krievijas, kas ietver arī tā saucamo jaunās paaudzes karadarbību,” ģenerālis Makmāsters paziņoja ārpolitikas ekspertu forumā, ko rīkoja Britānijas domnīca “Policy Exchange”. “Tās ir ļoti izsmalcinātas graujošas dezinformācijas un propagandas kampaņas, izmantojot kibertehnoloģijas un darbojoties daudzās tīmekļa vietnēs, ar nolūku sašķelt iedzīvotāju kopienas mūsu valstīs un pretstatīt tās vienu otrai, lai radītu uzticības krīzi,” teica Makmāsters. Runājot par Krievijas centieniem ietekmēt citu valstu iekšpolitiku, viņš netieši norādīja uz ASV izlūkdienestu secinājumu, ka Krievija ir iejaukusies 2016. gada prezidenta vēlēšanu procesā. Makmāsters asi kritizēja Ķīnu, kuru viņš apsūdzēja “ekonomiskā agresijā”, kas ir izaicinājums likumos balstītā ekonomiskā darbībā, kas devusi iespēju simtiem miljonu cilvēku izkļūt no nabadzības kopš Otrā pasaules kara.

Tramps atbalsta miera uzturēšanu caur spēku

CITI ŠOBRĪD LASA

Baltā nama nacionālās drošības padomnieks atklāja, ka pirmdien prezidents Tramps izklāstīs jauno nacionālās drošības stratēģiju, kas būs viņa administrācijas ārpolitikas pamatā. Jaunā stratēģija ietver četras galvenās nacionālās intereses: amerikāņu tautas aizsardzību; amerikāņu labklājības veicināšanu; miera uzturēšanu caur spēku; un amerikāņu ietekmes vairošanu. Pēc Makmāstera vārdiem, dokumentā atainota prezidenta Trampa vēlme stiprināt saikni ar citām valstīm savstarpējas sadarbības ietvaros. Kā trīs galvenos globālos draudus ASV nacionālajai drošībai Makmāsters minēja revizioniskās valstis, kā, piemēram, Ķīna un Krievija, kas grauj starptautisko kārtību; neuzticamos režīmus, kā, piemēram, Irāna un Ziemeļkoreja; un transnacionālos teroristu grupējumus. Runājot par Ziemeļkorejas kodolieroču un ballistisko raķešu programmām, Makmāsters uzsvēra, ka “ir laiks visām valstīm darīt vairāk, arī ārpus ANO Drošības padomes rezolūciju ietvariem, lai censtos panākt maksimumu no tā, kas varētu būt mūsu pēdējā labākā iespēja izvairīties no militāra konflikta”. Jautāts par izredzēm Ziemeļkorejas diktatora Kima Čenuna gāšanai, viņš atbildēja īsi: “Tā nav mūsu politika.”

Prezidents Tramps ir parakstījis likumprojektu, kas paredz atvēlēt aizsardzībai 700 miljardus dolāru. Likumprojekts ierobežo militāro sadarbību ar Krieviju, aizliedz ASV atzīt Krievijas juridiskās tiesības uz Krimu un pieprasa ASV bruņotajiem spēkiem “izveidot un ieviest visaptverošu stratēģiju Krievijas radīto draudu atvairīšanai, tajā skaitā dezinformācijas izplatīšanu sociālajos medijos un atbalstu politiskajām partijām”.