Pasaulē
Citur

ASV vēstnieks aicina Ķīnu sākt reālu beznosacījumu dialogu ar Dalailamu0

Foto: AP / Scanpix / LETA

ASV vēstnieks Ķīnā Terijs Brensteds aicinājis Pekinu sākt reālu beznosacījumu dialogu ar Tibetas budistu garīgo līderi Dalailamu vai viņa pārstāvjiem, sestdien paziņojusi vēstniecība.

Vēstnieks šomēnes apmeklējis Cjinhai provinci Ķīnas ziemeļrietumos, kur ir prāvs tibetiešu īpatsvars, un Tibetas autonomo reģionu, kurā ārvalstu diplomātiem un īpaši žurnālistiem piekļuve ir stipri ierobežota.

Brensteds šā brauciena laikā apciemojis kādreizējo Dalailamas rezidenci – Potalas pili un vairāk nekā 1300 gadus veco Džokangas klosteri, kas tiek uzskatīts par Tibetas budisma garīgo centru, un ticies ar Tibetas reliģiskās un kultūras dzīves vadītājiem, norādījusi vēstniecības pārstāve.

Viņš izteicis bažas par Ķīnas valdības jaukšanos Tibetas budistu brīvībā praktizēt savu reliģiju un arī par ierobežoto piekļuvi Tibetas autonomajam reģionam.

Pekina pagaidām nav reaģējusi uz vēstnieka piezīmēm. Ārlietu ministrijas pārstāvis Lu Kans pagājušajā nedēļā vienīgi izteicās, ka Ķīna aicinājusi Brenstedu savām acīm pārliecināties “par satriecošajām pārmaiņām Tibetas tautas dzīvē un ražošanā kopš Tibetas mierīgās atbrīvošanas pirms vairāk nekā 60 gadiem.”

“Ceru, ka šī vizīte Tibetā palīdzēs vēstniekam Brenstedam nonākt pie atzinumiem bez aizspriedumiem un balstoties uz faktiem, nevis ļaujoties maldināties no ieilgušām baumām un apmelojumiem,” viņš izteicās.

Ķīna pārvalda Tibetu kopš 1951.gada, kad šajā Himalaju reģionā tika iesūtīts komunistu valdības karaspēks. Daudzi tibetieši vaino Ķīnas valdību viņu kultūras un reliģijas apspiešanā, ko Pekina kategoriski noliedz.

Ķīna apgalvo, ka tibetieši bauda reliģisko brīvību un ka Pekina ar investīciju palīdzību ir uzlabojusi dzīves līmeni un modernizējusi šo reģionu.

Dalailama, kas pēc neveiksmīgās tibetiešu sacelšanās pret Ķīnas režīmu 1959.gadā devās trimdā un kopš tā laika dzīvo trimdā Indijā, sākotnēji iestājās par savas dzimtenes neatkarību, bet šobrīd vēlas panākt tai lielāku autonomiju.

Saistītie raksti

Taču Pekina viņu dēvē par bīstamu separātistu un vairāk nekā desmit gadus noraida kontaktus ar viņa pārstāvjiem un nosoda ārvalstu politiķu tikšanās ar pašu Dalailamu.

Pēdējo gadu laikā Ķīna būtiski pastiprinājusi arī kontroli pār Tibetas budismu, tibetiešu valodas lietošanu un tradicionālās kultūras izpausmēm. Kopš plašajiem pret valdību vērstajiem protestiem 2008.gadā Pekina ieviesusi politiku, kas būtiski ierobežo tibetiešu pārvietošanās iespējas un sabiedrisko dzīvi, bet vienlaikus cenšas veicināt iekšzemes tūrismu.

LA.lv