Mobilā versija
-1.6°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
20. augusts, 2013
Drukāt

ASV vēstnieks: Atbalstām “Latvijas dzelzceļa” centienus kravu pārvadājumu attīstīšanā

Foto - Andrejs Terentjevs/F64Foto - Andrejs Terentjevs/F64

“Es augsti novērtēju iespēju apmeklēt “Latvijas dzelzceļu” un iepazīties ar tā darbību. Latvijai ir milzīgs potenciāls kravu pārvadājumiem un loģistikai starp Eiropu un Austrumiem. Mēs atbalstām Latvijas centienus, kas vēlas vēl vairāk attīstīt šo potenciālu, un “Latvijas dzelzceļam” ir svarīga loma šo mērķu sasniegšanā,” aizvadītajā nedēļā pēc Baltijas valstu vislielākā kravu pārvadāšanas uzņēmuma apmeklējuma teica ASV vēstnieks Latvijā 
Marks Pekala. 


Iniciatīva apmeklēt koncernu “Latvijas dzelzceļš” nāca no ASV vēstniecības. Visticamāk, tāpēc, ka arī ASV un citu NATO valstu nemilitārajām kravām ir saistība ar “Latvijas dzelzceļu” – vislielāko šo kravu pārvadātāju Baltijas valstīs. Tiesa gan, šiem konteineru kravu pārvadājumiem ir neliels īpatsvars “Latvijas dzelzceļa” kopējā kravu struktūrā, kur dominē beramkravas no Krievijas. Kopš 2009. gada NATO valstu uz Afganistānu sūtīto konteineru daudzums ir mērāms daudzos desmitos tūkstošos vienību. “Latvijas Avīzē” esam stāstījuši, ka no Latvijas NATO valstu kravas galvenokārt sūta uz Afganistānu un atpakaļ. Pirms vairākiem mēnešiem tika atzīmēta 100 000. konteinera sūtīšana uz Afganistānu no Baltijas valstīm. Lielākā daļa šo konteineru ir sūtīta no Rīgas.

M. Pekala pēc tikšanās ar “Latvijas dzelzceļa” vadību uzņēmuma galvenajā birojā ar vilcienu devās uz Šķirotavas staciju, kur pēc šķirošanas uzkalna apmeklējuma neslēpa sajūsmu par redzēto un iecerētajiem modernizācijas plāniem vienā no lielākajām dzelzceļa kravu šķirošanas stacijām. Paskaidrošu, ka Latvijā no austrumu kaimiņiem ievestās kravas vispirms šķiro Daugavpilī, bet vēlāk Rīgā, Šķirotavas stacijā, kur ik dienu sašķiro līdz 2500 vagonu. “Vairāk neļauj šķirošanas jaudas,” ASV vēstniekam un viņu pavadošajiem ekspertiem skaidroja “Latvijas dzelzceļa” projektu vadības daļas vadītāja Aija Poča. 
LDZ1_Andrejs_Terentjevs_F64_10

Pēc pērn sāktā un ar Eiropas Savienības atbalstu īstenotā projekta “Šķirotavas stacijas šķirošanas uzkalna rekonstrukcija” pabeigšanas 2015. gadā kravas sastāvu šķirošana Šķirotavas stacijā notiks automatizēti, kas cels darba kvalitāti, drošību un ļaus ik dienu šķirot jau 3500 vagonus. Tiks izveidota arī pirmā automatizētā vagonu nolaišanas sistēma Latvijā, kas darbojas bez operatora. Vācijas koncerns “Siemens” Šķirotavas stacijā uzstādīs elektrisko un mehānisko aprīkojumu, kas samazinās ekspluatācijas izmaksas un tehniskās apkalpošanas biežumu. “Apkārtējiem iedzīvotājiem ir svarīgi, ka vagonu šķirošanas process kļūs klusāks,” piebilst A. Poča. Šķirotavas stacijas šķirošanas uzkalna modernizācijā pavisam ieguldīs 27,1 miljonu latu, tostarp lielāko daļu no ieguldījuma veidos Eiropas Savienības atbalsts.

Cik lielā mērā modernizēto Šķirotavas staciju izmantos arī ASVI un citu NATO kravu šķirošanai? M. Pekala žurnālistiem skaidroja, ka bez Ziemeļu sadales tīkla, kur iekļauta arī Latvija, ir arī citi NATO valstu kravu plūsmas virzieni, tostarp caur Pakistānu, Dienvidkaukāzu un Vladivostoku.

“Mums vispirms ir jātiek skaidrībā, ko nākotnē vedīsim no Afganistānas. Kravu būs ļoti, ļoti daudz. Tad vērtēsim, kas ir visdrošākie un naudas izmaksu ziņā visizdevīgākie ceļi. Izmantosim visus iepriekš nosauktos virzienus,” tā ASV vēstnieks. Viņš arī noraidīja aizvadītajā nedēļā Lietuvas radio un ziņu portāla “Lrt.lt” ziņoto, ka visas kravas, kas agrāk uz Afganistānu ceļoja caur Rīgu, turpmāk tālajā ceļā dosies no Klaipēdas. M. Pekala arī teica, ka ASV vērtē Latvijas tranzīta iespējas ne tikai NATO valstu kravu pārvadāšanā. Iemesls – Latvija ir reģiona transporta, loģistikas un kuģniecības centrs.

Koncerna “Latvijas dzelzceļš” prezidents Uģis Magonis NATO valstu kravu plūsmu caur Latviju komentēja tā: “Patlaban šo kravu ir mazāk, tāpat mazāk ir arī citu kravu. Mēs, protams, nevaram teikt, ka kravas, kas nāk no Afganistānas, izglābs Latvijas dzelzceļu, tomēr svarīgs ir kas cits – ar NATO kravu projekta īstenošanu mēs visiem citiem kravu īpašniekiem parādām – Latvijas ostas un dzelzceļš ir drošs. Tas mums varētu ļaut piesaistīt jaunas kravas nākotnē.”

Vizītes turpinājumā Lokomotīvju remonta depo ASV delegācijai un žurnālistiem demonstrēja moderno dzelzceļa manevru lokomotīvi.

Par “Latvijas dzelzceļa” objektu apsardzi ASV delegācijai pirms desmit gadiem izveidotā meitas uzņēmuma “LDz Apsardze” jaunajā vadības centrā stāstīja šā uzņēmuma valdes locekle Linda Baltiņa. “LDz Apsardze” struktūrvienības atrodas septiņās pilsētās – svarīgākajos dzelzceļa mezglos Rīgā, Daugavpilī, Rēzeknē, Jēkabpilī, Ventspilī, Liepājā un Jelgavā. Apsardzes objekti ir ne tikai pati dzelzceļa struktūra, bet arī ražošanas un biroju telpas, glabātavas, arī privāto un juridisko personu īpašumi. Pavisam visā Latvijā ir izvietotas aptuveni 600 novērošanas kameras. “LDz” ir uzstādījis arī tā saucamās analītiskās kameras, kas reaģē uz notikumu vai darbību. Analītiskā kamera, piemēram, ļauj objektā reaģēt tikai uz cilvēkiem un automobiļiem, ignorējot novērojamos dzīvniekus, putnus, kukaiņus vai garām braucošas manevru lokomotīves.

Strādājot ar notikumu, operators vadības centrā analizē attēlu un lemj, vai sūtīt uz objektu operatīvo apsardzes grupu vai ignorēt šo trauksmes signālu. SIA “LDz Apsardze” ir saņēmusi industriālās drošības sertifikātu, ko izsniedz valsts Drošības policija.

Sertifikāts dod tiesības sniegt pakalpojumus valsts iestādēm, kuru izpildes gaitā nepieciešams veikt darbu ar valsts noslēpuma objektiem. Šāds sertifikāts ļauj strādāt valsts nozīmes objektos un ar informāciju, kas satur valsts noslēpumus. Uzņēmums drīkst veikt remonta un tehniskās instalācijas darbus īpašas nozīmes objektos.

LDz2_Andrejs_Terentjevs_F64_10ASV delegācija “Latvijas dzelzceļa” vadības centrā varēja darbībā redzēt lielu videoekrānu sienu, kurā labi pārskatāmi videoattēli no desmitiem uzstādīto videonovērošanas iekārtu. Tās informāciju sūta uz augstas izšķirtspējas monitoriem “LDz Apsardzes” vadības centrā. Jaudīgs platjoslas datu pārraides kabelis ļauj saņemt augstākās izšķirtspējas attēlu ar nepieciešamajām palielināšanas iespējām, lai precizētu iespējamos riskus drošībai. Ievērojami ērtāk nekā agrāk iekārtota arī centra dežurantu darba vieta. Telpā, kur atrodas darba datori, ir mazāks troksnis, ierīkots speciāls diennakts darbam paredzēts apgaismojums, kas nenogurdina acis.

Modernā vadības centra ieviešana ļauj veikt ne tikai dzelzceļa vagonu, bet arī valstij nozīmīgu stratēģisko objektu apsardzi, ko no VAS “Latvijas dzelzceļš” pieprasa starptautiskās vienošanās NATO ietvaros.

“Šī vizīte ir apliecinājums tam, ka mēs esam stabils, mūsdienīgs un ārvalstīm pievilcīgs uzņēmums ar augstu reputāciju un Latvijas vieta tranzīta koridoros un sniegto pakalpojumu kvalitāte ir pievilcīga kā Austrumu, tā Rietumu partneriem. ASV vēstnieks un viņa pavadošā delegācija iepazinās arī ar mūsu svarīgākajiem jaunajiem investīciju projektiem, kas nākotnē ievērojami uzlabos “Latvijas dzelzceļa” konkurētspēju ne tikai Latvijas, bet arī ārvalstu kontekstā,” pēc ASV vēstnieka vizītes atzina U. Magonis.

 

 

Valsts akciju sabiedrība “Latvijas dzelzceļš”

viens no lielākajiem uzņēmumiem valstī, nodarbina vairāk nekā 11 600 darbinieku,

pieder meitas sabiedrības a/s “LatRailNet”, SIA “Ldz Cargo”, SIA “Ldz Infrastruktūra”, SIA ” Ldz Ritošā sastāva serviss” un SIA “Ldz Apsardze”,

patlaban īsteno septiņus ES atbalsta projektus aptuveni 140 miljonu latu vērtībā, drīz sāks vēl sešu projektu īstenošanu 70 miljonu latu vērtībā.

 

 

Publikācija tapusi sadarbībā ar VAS “Latvijas dzelzceļš”

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+