-3.9°C
Daina, Dainis, Dainida
Ceturtdiena, 23. oktobris, 2014
6. decembris, 2013
Drukāt

ASV zinātnieks Venters cer mēģenē radīt pat citplanētiešus

Foto- © tom - Fotolia.com.Foto- © tom - Fotolia.com.

Molekulārbiologi, ķīmiķi, datorzinātnieki un inženieri jau vairākus gadus kopīgiem spēkiem mēģina radīt mākslīgo dzīvību. Kritiķi un ētikas aizstāvji viņu centienus visnotaļ asi nosoda, sakot, ka zinātnieki sev iedalījuši Dieva lomu un spēlējas ar dabas likumiem. Savukārt pētnieki savu darbību aizstāv, pamatojot, ka mākslīgās dzīvības formas nākotnē var dot būtisku ieguldījumu dažādu medikamentu un enerģijas resursu ražošanā, raksta “Planētas Noslēpumi”.

Jaunas “industriālās revolūcijas” priekšvakarā

2010. gada pavasarī, metaforiski izsakoties, dienas gaismu ieraudzīja pirmā laboratorijas apstākļos radītā dzīvības forma. Metaforiski tāpēc, ka šī dzīvības forma bija vienkārša šūna un nekādu gaismu jau ieraudzīt tā nespēja. To, sastiķējot dažādus DNS paraugus un izmantojot dažādas ķimikālijas, radīja ASV zinātnieka Kreiga Ventera vadītā zinātnieku grupa. Viņi laboratorijas apstākļos radīja genomu, ko pēcāk ievietoja šūnā, no kuras savukārt bija izņemts tās orģinālais genoms. Tādējādi radās pilnībā jauna dzīvības forma, turklāt tāda, kas radīta laboratorijā, proti, mākslīgā, nevis dabiskā ceļā.

Sarunā ar raidorganizāciju BBC par savas komandas veikumu Venters teicis, ka viņi bijuši spējīgi mūsu sintētisko hromosomu ievadīt jau gatavā šūnā – citā organismā. Tiklīdz šo jauno genomu ievietoja šūnā, šūna to nolasīja, un radās organisms ar tieši tam specifisku ģenētisko kodu. Jaunā baktērija pavairojās miljardiem reižu, radot jaunas tās kopijas, kuras kontrolēja jaunizveidotais DNS. Šī ir pirmā reize, kad mākslīgi radīts DNS pārņēmis kontroli pār kādu šūnu. Pie šā projekta Venters un viņa zinātnieku grupa strādāja 15 gadus.

Jāuzsver, ka mākslīgi radīts bija tikai genoms, ko ievietoja šūnā, kas jau saturēja pati savus proteīnus un citas molekulas. Taču neatkarīgi no tā, kā dēvē šo organismu – mākslīgs vai pusmākslīgs, zinātnieki ir vienisprātis, ka pirms trīs gadiem atklātā tehnika dzīvības formu izveidē kādudien var pavērt cilvēcei jaunas iespējas, lai šādām formām atrastu arī praktisku pielietojumu. Piemēram, radot zāles patlaban neārstējamām slimībām, pagarinot cilvēka mūža ilgumu un, īpaši uzsver zinātnieki, palielinot cilvēka prāta spējas.

Venters un viņa kolēģi cer radīt pilnībā jaunu baktēriju, kurai arī atrastu praktisku pielietojumu. Viņaprāt, tas aizsāktu jaunu industriālo revolūciju. Ja spētu likt šūnām ražot to, ko mēs gribam, tas ļautu radīt jaunus enerģijas avotus un izlabot oglekļa dioksīda nodarīto postu klimatam, piebildis Venters.

Viņš arī iebilst saviem daudzajiem kritiķiem, kuri savukārt pauž, ka viņš mākslīgi radīto DNS ievietojis jau gatavā šūnā, nevis šo organismu radījis pilnībā no nulles, piemēram, uzsākot atomu un molekulu izveidi. Atbildot saviem kritiķiem, sarunā ar britu laikraksta ”The Guardian” korespondentu, viņš izmantoja līdzību ar maiznieku, kurš arī, lai pagatavotu plātsmaizi, izmanto veikalā iegādātus citus produktus: miltus, cukuru, olas. Šajā sintētiskajā dzīvības formā nav nevienas molekulas, kas tur būtu bijusi jau agrāk, proti, “tas ir tāpat, it kā es no jums radītu vardi”, viegli pavīpsnājis, britu laikraksta korespondentam sacījis Venters.

Taisīs arī marsiešus

Taču Venters negrasās apstāties pie laboratorijas apstākļos radītas tikai vienas mākslīgas DNS. 2013. gada oktobrī viņš publicēja grāmatu “Dzīve gaismas ātrumā: no dubultspirāles līdz digitālās dzīves ausmai”, kurā apgalvo, ka drīz viņš būs spējīgs savā laboratorijā radīt arī citplanētiešus. “Tālu nav tā diena, kad mēs varēsim uz citām planētām nosūtīt robotus, kuri būs spējīgi nolasīt tur mītošo vai kādreiz mitušo organismu atstātos DNS paraugus un tos nosūtīt uz Zemes,” raksta Venters. “Ja spēsim šo DNS informāciju nostraumēt līdz Zemei, mēs būsim spējīgi atveidot uz citām planētām mītošo dzīvības formu genomu. Tad, piemēram, marsieša sintētisko genomu varēs izmantot, lai šeit, uz Zemes, radītu jaunu marsieti.”

Viņš arī paziņojis, ka saistībā ar mākslīgo dzīvi neraizējas par ētiskas dabas jautājumiem vai tehnoloģiju iejaukšanos dzīvības procesā. Venteru bažīgu dara vien tas, ka cilvēce varētu pilnībā neizmantot mākslīgi radīto dzīvības formu potenciālu. Venters uzskata, ka ar saviem pētījumiem viņš spējis atbildēt uz jautājumu, kas ir dzīvība. “Tā ir DNS programmatūras sistēma,” paziņojis Venters. Viņa ieskatā, visas dzīvības formas ir reducējamas līdz DNS un šūnu kopai, kas šo organismu pārvalda. DNS rada un vada krietni “redzamākos” agregātus – šūnas un proteīnus.

Tādējādi, tiekot galā ar šo jautājumu, Venters ir pārliecināts, ka, organismā ieinstalējot jaunu programmatūru (pārrakstītu genomu), cilvēks var mainīt ne tikai organisma uzbūvi, bet arī pašu dzīvi. Viņš ir pārliecināts, ka jau drīz pētniekiem būs pa spēkam laboratorijas apstākļos radīt arī krietni sarežģītākas dzīvības formas – augus un dzīvniekus. Šobrīd gan tas neesot viņa galvenais uzdevums. Bet, šādu ideju paturot prātā, viņš turpinās darbu pie dažādu baktēriju un šūnu izveides.

Šādas idejas likušas sarosīties mākslīgo dzīvības formu pretiniekiem. Viņi norāda ne tikai uz ētiskas dabas problēmām, kādas rodas, laboratorijas apstākļos veidojot jaunas dzīvības formas, bet arī postu, ko jauni organismi var nodarīt apkārtējai videi. “Viņš nav Dievs. Patiesībā viņš rīkojas kā tipisks cilvēks, mēģinot pārliecināt citus ieguldīt lielu naudu viņa radītajā tehnoloģijā,” Ventera darbību komentējusi britu zinātniece Helēna Volesa, kura ilgus gadus darbojusies gēnu inženierijas uzraudzīšanas nozarē. Savukārt Venters uzsvēris, ka viņa pētījumi izturējuši ētikas pārbaudes gan ASV Nacionālajā zinātņu akadēmijā, gan Baltajā namā, kas arī devis atļauju viņam turpināt darbu.

Oksfordas universitātes profesors Džulians Savulesku sarunā ar raidsabiedrību BBC uzteica Ventera sasniegumu, paužot, ka šāda zinātne savu īsto potenciālu apliecinās pēc vairākiem gadiem, un tas būs gluži reāls un nozīmīgs ieguldījums klimata piesārņojuma problēmu risinājuma, jaunu enerģētikas resursu un jaudīgāku komunikācijas formu meklēšanā. Taču pastāv arī dažādi riski. Tik radikālai pētniecībai būtu jānosaka drošības standarti, jo nākotnē tā var radīt visjaudīgākos bioloģiskos ieročus, kas var nonākt teroristiski noskaņotu aprindu rokās.

Drukāt Uz augšu

Pievienot komentāru

You may use these HTML tags and attributes: <a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <strike> <strong>

Draugiem Facebook Twitter Google+ Sekoman