Mobilā versija
Brīdinājums -0.6°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
7. janvāris, 2015
Drukāt

AT nepārskatīs lēmumu par Čalovska izdošanu ASV

Foto: LETAFoto: LETA

Augstākās tiesas (AT) Krimināllietu departaments šodien nosūtījis atpakaļ kibernoziegumos apsūdzētā Denisa Čalovska aizstāvei zvērinātai advokātei Ilonai Bulgakovai lūgumu pārskatīt nolēmumu par Čalovska izdošanu ASV, jo tā izskatīšana nav pakļauta AT.

Bulgakova aģentūrai LETA sacīja, ka pagaidām nav saņēmusi informāciju no tiesas un tās lēmuma argumentācija vēl nav pieejama. Komentārus par iespējamo turpmāko rīcību Bulgakova varēšot sniegt pēc visas informācijas saņemšanas.

Kā paskaidroja AT preses sekretāre Baiba Kataja, AT nosūtījusi atpakaļ iesniedzējai pieteikumu par AT Krimināllietu tiesu palātas 2013.gada 31.janvāra lēmuma jaunu izskatīšanu saistībā ar materiālo vai procesuālo likuma normu būtisku pārkāpumu, jo pieteikuma izskatīšana nav pakļauta AT. Atbildes vēstulē AT paskaidrojusi, ka atbilstoši Kriminālprocesa likuma 662.panta pirmajai daļai spēkā stājušos tiesas nolēmumu var izskatīt no jauna, ja tas nav skatīts kasācijas kārtībā.

No likuma izriet, ka no jauna var izskatīt tādus nolēmumus, kuriem ir paredzēta pārsūdzēšana kasācijas kārtībā. Personas izdošanu ārvalstij reglamentē Kriminālprocesa likuma 66.nodaļa, un šajās likuma nodaļas normās noteikts, ka Ģenerālprokuratūras lēmumu par izdošanas pieļaujamību var pārsūdzēt AT un tiesas lēmums nav pārsūdzams.

Atbildot uz aizstāves lūgumu atlikt vai apturēt lēmuma izpildi, AT norādījusi, ka atbilstoši Kriminālprocesa likuma 669.pantam AT var atlikt vai apturēt lēmuma izpildi, ja tā pieņem izskatīšanai pieteikumu, kas šajā gadījumā nenotiek.

Pieteikums un tam pievienotie materiāli 28 lapu apjomā tika iesniegti AT 5.janvārī.

Jau ziņots, ka aizstāvība pieteikumā lūdza pārskatīt spēkā stājušos nolēmumu, proti, 2013.gada 31.janvāra AT lēmumu, ar kuru atzīta par pieļaujamu Čalovska izdošanu ASV. Pieteikumā lūgts pārskatīt šo lēmumu un līdz galīgā lēmuma pieņemšanai apturēt izdošanas procedūru. Šāds pieteikums iesniegts “saistībā ar jaunatklāto apstākli”, proti, Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) spriedumu, kurā esot konstatēti vairāki pārkāpumi.

Bulgakova iepriekš pauda viedokli, ka, “ņemot vērā ECT konstatētos secinājumus un pārkāpumus saistībā ar Čalovska apcietinājumu”, turpmāk pielietot kādus procesuālos piespiedu līdzekļus, kas saistīti ar brīvības atņemšanu, pret Čalovski “būtu nepamatoti un nepareizi”. “Klients pavadīja desmit mēnešus apcietinājumā izdošanas nolūkā, taču viņš tika palaists brīvībā un tagad ir spēkā ECT spriedums, līdz ar to jebkāda veida represīvas metodes, kā rezultātā viņam būtu atņemta brīvība, es uzskatu, būtu nepamatotas,” uzsvēra Bulgakova.

Viņa stāstīja, ka aizstāvība ir iesniegusi Eiropas Komisijā pieteikumu par divu līgumu savstarpēju atbilstību saistībā ar personu izdošanu. “Klienta izdošana bija pieprasīta uz divpusējā starpvaldību līguma pamata starp Latviju un ASV, taču pastāv vēl līgums starp Eiropas Savienību un ASV. Šis līgums paredz lielākas garantijas cilvēkam, ja viņš būtu pakļauts izdošanai. Pieteikumā lūdzam izvērtēt un sniegt viedokli, jo tiesības izvērtēt šos jautājumus EK ir radušās no pagājušā gada 1.decembra,” norādīja advokāte.
Valsts policijas (VP) preses pārstāve Sigita Pildava aģentūrai LETA apliecināja, ka VP ir sākusi konsultācijas ar ASV par Čalovska izdošanas procedūru.

Jau ziņots, ka ECT Lielās palātas kolēģija piecu tiesnešu sastāvā nolēmusi nepieņemt Čalovska pagājušā gada 20.oktobra lūgumu pārskatīt ECT 2014.gada 24.jūlija spriedumu lietā, kas paredz, ka Čalovski var izdot ASV. Valdība pērn 30.septembrī nolēma nepārsūdzēt ECT lēmumu, kas paredz, ka Čalovski var izdot ASV. Iepriekš ECT palāta, tāpat kā AT atzina par pieļaujamu kibernoziegumos apsūdzētā Latvijas pilsoņa Čalovska izdošanu ASV un vairumu pieteicēja sūdzībā norādīto punktu atzinusi par nepamatotiem.

Tiesa vienbalsīgi noraidījusi Čalovska sūdzību par izdošanu uz ASV, norādot, ka nevienā no apsūdzībām, kuras iesniedzējam izvirzīja ASV iestādes, viņam nedraudēja mūža ieslodzījums. Tāpat ECT vienbalsīgi konstatējusi, ka, ievietojot Čalovski aiz metāla nožogojuma Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātas sēdes laikā, tika pārkāpts Konvencijas 3.pants, kas nosaka spīdzināšanas, cietsirdīgas un pazemojošas izturēšanās aizliegumu.

Čalovskis lūdza piespriest viņam morālo kompensāciju 10 000 eiro apmērā, taču ECT šo prasību apmierināja tikai daļēji, atlīdzībā piespriežot 5000 eiro.

ASV federālie prokurori izvirzījuši apsūdzības trim iespējamiem Austrumeiropas kibernoziedzniekiem – Krievijas pilsonim Ņikitam Kuzminam, Rumānijas iedzīvotājam Mihajam Paunesku un Latvijas iedzīvotājam Čalovskim, kurš pazīstams arī ar iesauku Miami. ASV tiesībsargājošās iestādes uzskata, ka trīs aizturētie vīrieši ir atbildīgi par datorvīrusa “Gozi Virus” radīšanu un uzturēšanu. Ar šo vīrusu tika inficēts vairāk nekā miljons datoru visā pasaulē, tostarp aptuveni 40 000 datoru ASV. Vīruss nonācis pat ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa pārvaldes (NASA) datoros.

Pievienot komentāru

Krīgers jūsmoja par Ušakova kaķiem. Vai viņš ies politikā? (6)"Dusmīgo" Pēteri Krīgeru varētu nomainīt "diplomāts" Egils Baldzēns, taču ir arī citi interesenti
Draugiem Facebook Twitter Google+