Mobilā versija
+5.2°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
10. novembris, 2013
Drukāt

AT noraida Kargina un Krasovicka sūdzību par lēmumu valsts nodevas samaksai (3)

Foto-LETAFoto-LETA

Augstākās tiesas (AT) Civillietu tiesu palāta noraidījusi bijušo AS “Parex banka” īpašnieku Valērija Kargina un Viktora Krasovicka blakus sūdzību par apelācijas sūdzības atstāšanu bez virzības, nosakot termiņu lēmumā minētā trūkuma novēršanai – kvīts par valsts nodevas samaksu – pievienošanai.

Kā aģentūru LETA informēja AT preses sekretāre Baiba Kataja, līdz ar to Rīgas apgabaltiesas lēmums atstāts negrozīts. Noteikts jauns termiņš trūkumu novēršanai līdz 6.decembrim.

Kā ziņots, apgabaltiesa jūnijā daļēji apmierināja AS “Reverta” prasību pret Karginu un Krasovicki, no viņiem solidāri piedzenot 26 731 latu prasīto 777 802 latu vietā. No abiem bijušajiem baņķieriem apgabaltiesa solidāri piedzina 10 000 latu, kā arī tiesāšanās izdevumus 13 000 latu apmērā un valsts nodevu 3115 latu apmērā. Tāpat tiesa nolēma nodrošināt priekšā stāvošos zaudējumus no nepienācīgas nodokļu nomaksas 1 739 998 latu apmērā, apķīlājot naudas līdzekļus Kargina un Krasovicka noguldījuma kontos – 869 999 latus katram.

Tomēr tiesa noraidīja “Revertas” prasību daļā par zaudējumu piedziņu, kas radušies no Latvijas Bankas obligāto rezervju glabāšanas prasību neizpildes 767 802 latu apmērā.

Minētā prasība ir arī par priekšā stāvošo zaudējumu nodrošināšanu. Šī ir viena no lietām, kas pērn jūnijā tika atdalīta no “Revertas” prasības pret Karginu un Krasovicki. No pamata procesa – par 62 miljonu latu piedziņu – toreiz atsevišķā tiesvedībā tika izdalīta viena lieta par zaudējumu atlīdzināšanu atbilstoši ieguldījuma līgumam, kas savulaik tika slēgts starp akcionāriem un valsti par akciju atsavināšanu, un otra lieta – par parāda piedziņu, kas izveidojies saistībā ar neatmaksātiem kredītiem.

Maija sākumā apgabaltiesa noraidīja pieteikumu par tiesvedības apturēšanu, un šis lēmums nebija pārsūdzams. Kargina un Krasovicka pārstāvis tiesā zvērināts advokāts Uģis Grūbe aģentūrai LETA iepriekš norādīja, ka tāds lūgums tika pieteikts saistībā ar lietu par ieguldījuma līguma spēkā esamību.

Tikmēr pamatlietā daļēji labvēlīgs spriedums “Revertai” tika pieņemts pērn 21.decembrī, kad no abiem bijušajiem “Parex bankas” īpašniekiem tika piedzīti 3 448 970 lati. Pārējā daļā prasība tika noraidīta. Patlaban lieta atrodas AT Civillietu tiesu palātā.

Eksbaņķieru pārstāvis zvērināts advokāts Uģis Grūbe iepriekš norādīja, ka pamata prasībā kredītiestāde vēloties piedzīt no abiem bijušajiem baņķieriem 62 miljonus latu par kopumā 14 it kā neizdevīgi noslēgtiem depozīta un aizdevuma līgumiem. Šie līgumi esot slēgti laika periodā no 1995. līdz 2008.gadam. Prasības summa veidojas no “auditoru hipotētiskajiem aprēķiniem”.

Viņš piebilda, ka līgumi, kas slēgti ar banku, “attiecas uz trīs personām” – Karginu, Krasovicki un Krasovicka laulāto.

Rīgas apgabaltiesa prasību bija paredzējusi sākt izskatīt jau 2011.gada novembrī, bet bijušo baņķieru advokāts Grūbe lūdza tiesu uzlikt par pienākumu “Revertai” iesniegt tiesā visus akcionāru sapulču protokolus, lai varētu noskaidrot, vai akcionāri ir pauduši attieksmi par valdes atbildību par visu to laiku, par ko “Parex banka” cēlusi prasību Rīgas apgabaltiesā, proti, no 1995.gada līdz 2008.gadam, un vai viņi atbrīvojuši valdi no atbildības vai nē.

Tiesa apmierināja Grūbes lūgumu un uzlika par pienākumu “Revertai” iesniegt pilnus akcionāru sapulču protokolu tekstus par laiku no 1995.gada līdz 2008.gadam, kuros norādīts, vai ir lemts jautājums par gada pārskata apstiprināšanu un, iespējams, lemts par atbrīvošanu no atbildības.

Kā ziņots, valsts bankas kapitāldaļas no Kargina un Krasovicka pārņēma 2008.gada 5.decembrī.

Prasību tiesā “Reverta” iesniedza 2010.gada 30.jūlijā un norādīja, ka, izvērtējot laika posmā no 1995.gada 1.janvāra līdz 2008.gada 5.decembrim slēgtos aizdevumu un noguldījumu līgumus starp banku un abiem bijušajiem bankas valdes locekļiem, kuri vienlaikus bija arī bankas vairākuma akcionāri, kā arī ar viņiem saistītām personām, konstatēti vairāki darījumi, kas noslēgti pretēji bankas interesēm, piemērojot bankai īpaši neizdevīgus noteikumus, kas būtiski atšķiras no nosacījumiem, uz kādiem nesaistītas puses noslēgtu šādus līgumus. Minētajā periodā tie ļāvuši bijušajiem valdes locekļiem iedzīvoties uz bankas rēķina.

Prasībā banka vēršas pret Karginu un Krasovicki arī par zaudējumu atlīdzību saistībā ar 2008.gada novembrī noslēgtā ieguldījuma līguma pārkāpumiem.

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Lēmums nav pareizs, šie kungi tik daudz devuši Latvijas politikāņu labklājības nodrošināšanā….caurkritušajiemi Mprezidentiem , ministriem un tamlīdzīgiem darboņiem bija nodrošināta pateicības sile Smilšu ielas kantorī…bēŗzin , počka, zirga smaids utt…

  2. biju domājis, ka sitie zēni jau sen Olainē kūdru rok… vismaz kāds nieks sabiedrības labā būtu darīts

  3. Es esmu nabadziņš un man jaunā sieva dārgi izmaksā.

Draugiem Facebook Twitter Google+