Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers atbild uz žurnālistu jautājumiem pēc tieslietu ministra paziņojuma, izvērtēt viņa atbilstību ģenerālprokurora amatam.
Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers atbild uz žurnālistu jautājumiem pēc tieslietu ministra paziņojuma, izvērtēt viņa atbilstību ģenerālprokurora amatam.
FOTO: Īriss Sviklis/LETA

AT senatore nekonstatē pamatu Kalnmeiera atlaišanai 0

Augstākās tiesas (AT) senatore Marika Senkāne nav konstatējusi pamatu ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera atlaišanai, aģentūru LETA informēja AT pārstāve Rasma Zvejniece.

Reklāma
Reklāma
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 43
TV24
“Viņi ir gatavi uz visādām neģēlībām.” Kas mudinātu Putinu pieņemt lēmumu uzbrukt NATO?
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
Lasīt citas ziņas

Viņa norādīja, ka atbilstoši likumā noteiktajai kārtībai pārbaudes materiālu izvērtēšanai un atzinuma sniegšanai tiks sasaukts AT plēnums.

Senkāne šodien žurnālistiem stāstīja, ka nav izjutusi nekādu spiedienu, izvērtējot ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera atlaišanas no amata pamatotību. Tiesnese norādīja, ka par tiesnesi strādā jau ilgus gadus, tostarp darbojoties arī tiesnešu ētikas komisijā, un neuzskata, ka uz viņu varētu veikt jebkāda veida spiedienu.

CITI ŠOBRĪD LASA

Tiesnese uzsvēra, ka savā izvērtējumā viņa ir koncentrējusies uz tiem trim aspektiem, kas bija norādīti Saeimas deputātu pieteikumā, uz kura pamata tika uzsākts šis process. Senkāne atgādināja, ka šajā pieteikumā bija pieļauts, ka Kalnmeiers esot rīkojies prettiesiski, kā arī pielaidis nolaidību, kas radījusi valstij zaudējumus, un arī zaudējis savu reputāciju. Attiecīgi senatore ir vērtējusi tikai šos faktus un nav ņēmusi vērā citus aspektus, piemēram, tos, kurus iesūtījusi sabiedrība.

Senatore norādīja, ka atzinumā pausta atziņa, ka ģenerālprokurora atbrīvošana no amata valstī ir uzskatāma par ārkārtas situāciju, tādēļ tā tiek strikti regulēta.

Senkāne domā, ka liela daļa no pārmetumiem, kas vērsti Kalnemeiera virzienā, ir “akmeņi, kas jāmet likumdevēju dārziņā”.

Jau vēstīts, ka pārbaude bija jāpabeidz līdz 16.septembrim, taču, ņemot vērā veicamās pārbaudes apjomu, kā arī nepieciešamību pārbaudīt papildu saņemtos materiālus, bija vajadzīgs ilgāks laiks nekā iepriekš noteiktais. Papildu materiāli saņemti no Tieslietu ministrijas, Saeimas deputātiem, Valsts kontroles un Ģenerālprokuratūras.

17.maijā tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) paziņoja, ka Tieslietu ministrija ģenerālprokurora darbībā konstatējusi pazīmes, kas liecina, ka Kalnmeiers neatbilst Prokuratūras likumā minētajam amatam izvirzītajai nevainojamas reputācijas prasībai.

Vēlāk, saņemot 39 Saeimas deputātu pieprasījumu, AT priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs ierosināja pārbaudi ģenerālprokurora Kalnmeiera atlaišanas pamatu izvērtēšanai. Pārbaudi veikt tika pilnvarota AT tiesnese Senkāne.

Pats ģenerālprokurors Kalnmeiers ir atzīmējis, ka nav pārsteigts par tieslietu ministra plānu panākt viņa atbrīvošanu no amata, jo Bordāna vadītā Jaunā konsevatīvā partija (JKP) priekšvēlēšanu laikā un arī pēc tam “saukusi personas, kuras būtu jānomaina”, turklāt prokuratūras lietvedībā patlaban atrodas krimināllieta pret Bordāna partijas biedru un Saeimas deputātu Juri Jurašu (JKP).