Latvijā
Politika

AT senatore nekonstatē pamatu Kalnmeiera atlaišanai0


Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers atbild uz žurnālistu jautājumiem pēc tieslietu ministra paziņojuma, izvērtēt viņa atbilstību ģenerālprokurora amatam.
Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers atbild uz žurnālistu jautājumiem pēc tieslietu ministra paziņojuma, izvērtēt viņa atbilstību ģenerālprokurora amatam.
FOTO: Īriss Sviklis/LETA

Augstākās tiesas (AT) senatore Marika Senkāne nav konstatējusi pamatu ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera atlaišanai, aģentūru LETA informēja AT pārstāve Rasma Zvejniece.

Viņa norādīja, ka atbilstoši likumā noteiktajai kārtībai pārbaudes materiālu izvērtēšanai un atzinuma sniegšanai tiks sasaukts AT plēnums.

Senkāne šodien žurnālistiem stāstīja, ka nav izjutusi nekādu spiedienu, izvērtējot ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera atlaišanas no amata pamatotību. Tiesnese norādīja, ka par tiesnesi strādā jau ilgus gadus, tostarp darbojoties arī tiesnešu ētikas komisijā, un neuzskata, ka uz viņu varētu veikt jebkāda veida spiedienu.

Tiesnese uzsvēra, ka savā izvērtējumā viņa ir koncentrējusies uz tiem trim aspektiem, kas bija norādīti Saeimas deputātu pieteikumā, uz kura pamata tika uzsākts šis process. Senkāne atgādināja, ka šajā pieteikumā bija pieļauts, ka Kalnmeiers esot rīkojies prettiesiski, kā arī pielaidis nolaidību, kas radījusi valstij zaudējumus, un arī zaudējis savu reputāciju. Attiecīgi senatore ir vērtējusi tikai šos faktus un nav ņēmusi vērā citus aspektus, piemēram, tos, kurus iesūtījusi sabiedrība.

Senatore norādīja, ka atzinumā pausta atziņa, ka ģenerālprokurora atbrīvošana no amata valstī ir uzskatāma par ārkārtas situāciju, tādēļ tā tiek strikti regulēta.

Senkāne domā, ka liela daļa no pārmetumiem, kas vērsti Kalnemeiera virzienā, ir “akmeņi, kas jāmet likumdevēju dārziņā”.

Jau vēstīts, ka pārbaude bija jāpabeidz līdz 16.septembrim, taču, ņemot vērā veicamās pārbaudes apjomu, kā arī nepieciešamību pārbaudīt papildu saņemtos materiālus, bija vajadzīgs ilgāks laiks nekā iepriekš noteiktais. Papildu materiāli saņemti no Tieslietu ministrijas, Saeimas deputātiem, Valsts kontroles un Ģenerālprokuratūras.

17.maijā tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) paziņoja, ka Tieslietu ministrija ģenerālprokurora darbībā konstatējusi pazīmes, kas liecina, ka Kalnmeiers neatbilst Prokuratūras likumā minētajam amatam izvirzītajai nevainojamas reputācijas prasībai.

Saistītie raksti

Vēlāk, saņemot 39 Saeimas deputātu pieprasījumu, AT priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs ierosināja pārbaudi ģenerālprokurora Kalnmeiera atlaišanas pamatu izvērtēšanai. Pārbaudi veikt tika pilnvarota AT tiesnese Senkāne.

Pats ģenerālprokurors Kalnmeiers ir atzīmējis, ka nav pārsteigts par tieslietu ministra plānu panākt viņa atbrīvošanu no amata, jo Bordāna vadītā Jaunā konsevatīvā partija (JKP) priekšvēlēšanu laikā un arī pēc tam “saukusi personas, kuras būtu jānomaina”, turklāt prokuratūras lietvedībā patlaban atrodas krimināllieta pret Bordāna partijas biedru un Saeimas deputātu Juri Jurašu (JKP).

LA.lv
LE
LETA
Latvijā
Darbam Ventspils brīvostas pārvaldes valdē ārkārtas sēdē nolemj iecelt Boltmani
12 stundas
LE
LETA
Latvijā
Aizkavējas darba līguma noslēgšana ar jauno SIF vadītāju Zaigu Pūci
12 stundas
LE
LETA
Latvijā
Valdība atbalsta pašvaldību deputātu skaita samazināšanu līdz ar novadu reformu
12 stundas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

VS
Viesturs Sprūde
Latvijā
“Vienmēr esmu bijusi politiska”. Saruna ar Alīdi Ausmu Forstmani no Kanādas
Intervija 10 stundas
LE
LETA
Latvijā
Bordāns noliedz savu ietekmi uz ASV lēmumu vērst sankcijas pret Lembergu 2
9 stundas
LE
LETA/LA.LV
Sports
Latvijas florbolistes kapitulē titulētajai Zviedrijai, bet iemet goda vārtus
7 stundas
LE
LETA
Pasaulē
Berlīne izsludina “klimata ārkārtas stāvokli”
7 stundas
LE
LETA
Latvijā
Burovs: Plāns pārņemt Rīgas ostu valsts pārziņā ir “tālu no saprāta robežām” 1
10 stundas