Latvijā
Sabiedrība

Atalgojumā no 2000 līdz 8000 eiro: Cik pelna slimnīcu vadītāji? 16


Imants Paeglītis (no kreisās), Ilze Kreicberga, Jānis Buģins un  Valts Ābols
Imants Paeglītis (no kreisās), Ilze Kreicberga, Jānis Buģins un Valts Ābols
Foto LETA/LA.lv kolāža

Kapitālsabiedrību, kurās Veselības ministrija (VM) ir valsts kapitāla daļu turētāja, vadītāju atalgojums svārstās no 2000 līdz 8000 eiro, liecina valsts amatpersonas ieņēmumu deklarācijās paustais un publiski pieejamā informācija.

Lielāko Latvijas slimnīcu – Rīgas Austrumu klīnisko universitātes slimnīcu – patlaban vada Imants Paeglītis, kurš iepriekš bija valdes loceklis VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija”. Viņa deklarācija Valsts ieņēmumu dienestā (VID) iesniegta jau marta beigās, bet tās dati joprojām nav iekļauti VID datu bāzē. Vienlaikus publiski tapis zināms, ka Paeglītis par darbu Austrumu slimnīcā saņem 8000 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas.

Savukārt pērn lielāko Latvijas slimnīcu vadīja toreizējā valsts sekretāra vietniece Egita Pole, kura šajā amatā pavadīja apmēram desmit mēnešus. Par darbu slimnīcas valdes priekšsēdētāja amatā Pole saņēma 47 305 eiro, kas ir vidēji 4700 eiro mēnesī. Pole gan paralēli šim amatam 2017.gadā bija arī strādāja VM, kura pērn Polei kopumā izmaksājusi 37 578 eiro jeb apmēram 3100 eiro. Patlaban Pole vada Valsts asinsdonoru centru.

Vienlaikus Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājas amatā no pagājušā gada 1.februāra iecelta Ilze Kreicberga. Arī viņas deklarācija iesniegta VID jau martā, tomēr to apskatīt vēl nav iespējams. Tomēr, kad Kreicberga bija valdes priekšsēdētāja Rīgas Dzemdību namā, viņas alga bija 51 896 eiro, vidēji 4300 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas. Paralēli darbam slimnīcā viņa ieņēma arī citus amatus, tostarp bija lektore, pētniece, kā arī ārsts eksperts Veselības inspekcijā.

Vēl vienas lielās valsts slimnīcas – Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas – valdes priekšsēdētājs Valts Ābols darbu sāka pagājušā gada 27.martā. Pērn par šo darbu viņš saņēmis algu 43 479 eiro apmērā jeb vidēji 4800 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas. Viņam pērn vērstpapīros uzkrāti apmēram 30 000 eiro, bet bezskaidrā naudā – 46 381 eiro. Ābolam pieder 2011.gada vieglā automašīna “Land Rover Discovery”. Ābola parādsaistības pērn bija 5014 eiro, bet izsniegtie aizdevumi pārsniedza 150 000 eiro.

Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra valdes priekšsēdētājs Jānis Buģins, kurš šo amatu ieņem kopš 2007.gada, pērn saņēma 41 716 eiro, kas ir vidēji 3500 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas. Buģins pērn saņēma arī 13 048 eiro lielu pensiju. Centra vadītajam pērn bezskaidrā naudā uzkrāti 126 640 eiro, bet skaidrā naudā – 7000 eiro. Viņam pieder arī 2013.gada vieglā automašīna “Audi Q7” un dzīvoklis Rīgā.

Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcu vada Anita Vaivode. Viņa slimnīcas valdes priekšsēdētājas amatu ieņem kopš 2013.gada, tomēr slimnīcas vadībā bijusi kopš 2003.gada, kad bija slimnīcas vadītāja vietniece. Pērn Vaivode slimnīcas vadītājas amatā nopelnīja 30 390 eiro jeb 2500 eiro mēnesī. Vaivodei skaidrā naudā uzkrāti 3200 eiro, kā arī pieder 2009.gada “VW Passat CC”.

Nacionālo rehabilitācijas centru “Vaivari” kopš 2011.gada vada Anda Nulle. Viņa par valdes priekšsēdētāja pienākumu veikšanu pērn saņēma 30 433 eiro, kas ir vidēji 2500 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas. Nulles parādsaistības pērn bija 37 000 eiro. “Vaivaru” vadītājai pieder 2009.gada vieglā automašīna “Toyota Auris”, kā arī zeme un būve Jūrmalā.

Daugavpils psihoneiroloģiskās slimnīcas valdes priekšsēdētāja kopš 2012.gada ir Sarmīte Ķikuste, un viņa pērn par darbu slimnīcā saņēmusi 30 313 eiro jeb 2500 eiro mēnesī. Ķikustei bezskaidrā naudā uzkrāti 10 197 eiro, bet skaidrā naudā – 2000 eiro. Slimnīcas vadītājai pieder dzīvoklis Daugavpilī, kā arī zeme ar pagaidu būvi Kombuļu pagastā, savukārt kopīpašumā – zeme un ēkas nekustams īpašums Daugavpilī.

Piejūras slimnīcas valdes priekšsēdētājs Aigars Puks, kurš amatu ieņem kopš 2015.gada, pērn par darbu slimnīcā saņēma 28 392 eiro jeb 2400 eiro. Puks ir arī SIA “Liepājas tramvajs” valdes loceklis, par ko pērn saņēmis 29 126 eiro. Puka parādsaistības veido 298 728 eiro, bet ieguldījumu fondā viņam uzkrāti 50 000 eiro. Piejūras slimnīcas valdes priekšsēdētājs pērn veicis arī vairākus apjomīgus darījumus, tostarp pārdevis 31 000 eiro vērtu nekustamo īpašumu Liepājā. Pukam pērn piederējis zemes un ēkas nekustams īpašums Liepājā.

Jelgavas slimnīcas “Ģintermuiža” valdes loceklis Uldis Čāčus, kurš slimnīcu vadījis apmēram 17 gadus un šogad iesniedzis atlūgumu, pērn par darbu slimnīcā nopelnījis 28 498 eiro, kas ir apmēram 2400 eiro mēnesī. Čāčus pērn saņēmis arī pensiju 12 013 eiro apmērā. Slimnīcas bijušajam vadītājam pērn bezskaidrā naudā uzkrāti 133 731 eiro. Čāčum pieder zemes un ēkas nekustams īpašums Jelgavā, kā arī 2013.gada vieglā automašīna “Subaru Forester”. Patlaban uz laiku līdz jauna vadītāja atrašanai konkursā “Gintermuižas” valdes locekļa amatā iecelts Austrumu slimnīcas kādreizējais valdes loceklis Artūrs Bērziņš.

Strenču psihoneiroloģiskā slimnīcas valdes locekle ir Maija Ancveriņa, kura 2017.gadā vadīja arī Straupes narkoloģisko slimnīcu. Straupes slimnīca gan šogad vairs pacientus neuzņem. Pērn par darbu Strenču slimnīcā Ancveriņa saņēma 28 815 eiro, kas ir vidēji 2400 eiro mēnesī, bet par darbu Straupes slimnīcā – 22 674 eiro jeb apmēram 1900 eiro mēnesī. Slimnīcu vadītājas parādsaistības pērn bija 25 236 eiro. Viņai pieder 2017.gada vieglā automašīna “Volvo S60”, vieglais speciālais dzīvojamais transportlīdzeklis “Ford Transit”, kā arī zemes un ēkas nekustams īpašums Strenčos.

Kā zināms, bērnu psihoneiroloģiskajai slimnīcai “Ainaži” patlaban iecelts jauns valdes priekšsēdētājs Aigars Kišuro, tomēr pērn slimnīcu vadīja Ilona Balode, kura šī gada sākumā tika atstādināta saistībā ar konstatētiem bērnu tiesību pārkāpumiem slimnīcā. Balode amatu ieņēma kopš 2009.gada, bet par darbu “Ainažos” pērn nopelnīja 28 533 eiro jeb ap 2400 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas. Bijusī slimnīcas vadītāja pērn bija arī Salacgrīvas novada domes deputāte, un par šī amata pienākumu veikšanu viņas alga pērn bija 1317 eiro. Balodei īpašumā ir zeme un būve Ainažos.

Aknīstes psihoneiroloģisko slimnīcu kopš 2009.gada vada Nata Gaibišele, kura pērn par šī amata pienākumu veikšanu saņēma 28 737 eiro, kas ir apmēram 2400 eiro mēnesī. Viņa pērn saņēma arī valsts pensiju 11 096 eiro apmērā. Gaibišelei ir bezskaidras naudas uzkrājumi 35 857 eiro apmērā, kā arī pieder dzīvoklis Gārsenes pagastā.

Ludzas medicīnas centra vadītājs Juris Atstupens, kurš slimnīcu vada kopš 2010.gada, pērn par amata pienākumu veikšanu saņēma 23 821, kas ir vidēji 2000 eiro mēnesī. Paralēli darbam centrā Atstupens strādājis par ārstu ambulatorajā ārstniecības iestādē “Insaits A”, kur viņš pērn nopelnījis 3566 eiro, bet dividendēs no šī uzņēmuma saņēmis vēl 10 000 eiro. Tāpat pērn Atstupens bijis Ludzas novada domes deputāts, un par šī amata pienākumu veikšanu saņēma 3183 eiro. Ludzas medicīnas centra vadītājam pērn bezskaidrā naudā bija uzkrāti 41 386 eiro. Viņam pieder 2006.gada vieglā automašīna “Jeep Grand Cherokee”, kā arī vairāki nekustamie īpašumi, tostarp dzīvoklis, zeme, ēkas Ludzā, zeme Briģu pagastā, kā arī divi zemes gabali Nirzas pagastā.

Kā ziņots, veselības ministre Anda Čakša (ZZS) pērn algā no Valsts kancelejas saņēmusi 59 968 eiro jeb par nepilniem 30 000 eiro vairāk nekā 2016.gadā, kad viņa tikai gada vidū stājās ministra amatā. Tāpat ministre saņēmusi pabalstu no VSAA 1375 eiro apmērā, procentos no bankas “Luminor” guvusi 3,57 eiro, bet no bankas “Nordea Bank” – 10,58 eiro.

Veselības ministres uzkrājumi pērn auguši par 41 412 eiro – pērnā gada izskaņā viņa bija uzkrājusi 93 394 eiro, no tiem skaidrā naudā bija uzkrāti 5000 eiro, bet bezskaidrā – 88 394 eiro. Savukārt 2016.gadā ministre deklarēja bezskaidras naudas uzkrājumu 46 982 eiro apmērā un skaidras naudas uzkrājumu 5000 eiro apmērā.

Savukārt ministres parādsaistības pērn bijušas 130 231 eiro apmērā, bet 2016.gadā viņa deklarējusi parādsaistības 124 157 eiro apmērā. Tāpat viņa izsniegusi aizdevumus par kopējo summu 62 646 eiro.

LA.lv