“Atbalss” no Austrālijas 0
XXV Vispārējos latviešu dziesmu un XV Deju svētkos piedalīsies arī Austrālijas latviešu apvienotais jauktais koris “Atbalss”.
Pats pirmais Latvijā jau ieradies Ivars Birze, kurš Sidnejas latviešu vīru korī nodziedājis tieši pusgadsimtu (!) un astoņpadsmit gadus bijis dziedošās vīru kopas prezidents. Bērnībā līdz ar vecākiem Otrā pasaules kara juku laikos pametis Latviju, pieauguša vīra gados pirmoreiz ieradies dzimtenē vēl pirms mūsu valsts atjaunošanas, vairākos Dziesmu svētkos bijis klausītāju rindās, 2008. gada svētkos arīdzan bijis dalībnieku vidū.
– Ivar, sakiet, kas ir apvienotais Austrālijas latviešu koris “Atbalss”?
– Adelaidas kultūras dienās Ziemassvētkos pie mums uz vīru kora mēģinājumu bija ieradies Ivars Cinkuss (Dziesmu svētku noslēguma koncerta mākslinieciskais vadītājs) un pastāstīja, kas un kā šovasar Latvijā iecerēts. Pieteicāmies kā uz Dziesmu svētkiem tikt gribētāji, arī – kādas partijas (balsis) dziedāsim. Šovasar Mežaparkā būs pirmais koncerts, kurā kopīgi dziedās jaunizveidotais Austrālijas latviešu apvienotais koris.
Var teikt, ka esam radušies par godu šiem Dziesmu svētkiem. Sabrauksim no daudzām Austrālijas malām – no Adelaidas, Brisbenas, zinu, būs viena kundze, vairāki vīri no Sidnejas latviešu vīru kora. Kādreiz lielījos, ka Sidnejas latviešu vīru koris ir vecākais brīvajā pasaulē, kurš pastāv joprojām. Nu jau rit 56. gads.
Korī divi vīri, kas dzied jau no pašiem pirmsākumiem, patlaban esam kādi 36. Uz mūsu 50 gadu jubileju, starp citu, bijām uzaicinājuši arī Edgaru Račevski. 2008. gada svētkos no Sidnejas latviešu vīru kora bijām astoņi, arī gājienā soļojām zem Sidnejas latviešu vīru kora karoga. Kādreiz te dziedājām visi trīs – mans tēvs, nu jau viņsaulē, es un mans dēls, kurš tagad dzīvo Melburnā un dzied korī “Daina”. Bija laiks, kad stāvējām blakus, šie abi – pirmie tenori, es – otrais…
No Austrālijas uz papīra esam pieteikušies kādi 60 – 70. Bet, redz, vienam zēnam pēkšņi sirds problēmas, cits, jauneklis spēka gados, saticis vācu meiteni un negrib to atstāt pat uz Dziesmu svētku laiku, vēl kādam pēkšņi pietrūcis naudas, jo turp un atpakaļ lidojums maksā apmēram 2200 Austrālijas dolārus.
– Kā lidosit uz Latviju un kur dzīvosit?
– Lidosim individuāli un arī apmetīsimies kā nu kurais – cits viesnīcās, cits pie draugiem un paziņām. Es, piemēram, cik esmu bijis Latvijā, vienmēr esmu palicis pie radiem.
– Kā apguvāt Dziesmu svētku repertuāru?
– Pie mums bija atbraukuši virsdiriģenti Agita Ikauniece un Ints Teterov-skis, arīdzan Ivars Cinkuss, bet, redz, neviens nebija pateicis, ka Latvijā ir izdota grāmata ar Dziesmu svētku repertuāru. Visas dziesmas kopējām no interneta. Kad mana paziņa no Latvijas atsūtīja uz Austrāliju divas grāmatas – ar vīru un jauktā kora repertuāru –, tās gāja no rokas rokā. Ar dziesmu grāmatu tomēr ērtāk nekā atsevišķām lapām, kad cits citam mēģinājumos taujā – vai tev tā vai šitā lapa. Meža- parkā dziedāsim no grāmatām. Es gan domāju, būtu palielinājuši tām druku, tā jau grūti salasīt vārdus, kur nu vēl pustumsiņā. Mājās savas partijas mācījāmies no dažu sidnejiešu iespēlētiem diskiem. Uģa Prauliņa “Līgo nakts mistērijai” vienīgajā kopmēģinājumā Melburnā mūsu dziedāšanai līdzi fonā skanēja diskā ierakstītas taures un fanfaras, lai dabūtu īsto izjūtu. Varen interesanti! Mūsu apvienotā kora diriģente Sandra Birze un Roberts Birze skaipā varēja noskatīties, kā šo mistēriju vienā kopmēģinājumā Latvijā “Ave Sol” zālē diriģē Ivars Cinkuss, tas arī bija vērtīgi.
– Kas jums no Dziesmu svētku repertuāra visvairāk pie sirds?
– Latviešu tautasdziesma Ārija Šķepasta apdarē “Līgo”. Ļoti interesanta un ar atšķirīgiem, savdabīgiem motīviem nekā ierastās Līgo melodijas.
