Mobilā versija
+7.7°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
26. janvāris, 2014
Drukāt

Atbalsta akcijā Ukrainai pie Brīvības pieminekļa pulcējas ap 100 cilvēku; policija novērš nesaskaņas (2)

Foto - LETA/AFPFoto - LETA/AFP

A woman lights candles during a ceremony in honour of protesters recently killed in clashes between pro-EU protesters and riot police, in Kiev, on January 24, 2014. Ukrainian protesters today expanded their protest camp in Kiev closer to the administration of President Viktor Yanukovych, after crisis talks to end Ukraine's worst crisis since its 1991 independence ended in deadlock. After five days of clashes that activists say left five dead, Ukraine's three main opposition leaders held several hours of talks with Yanukovych late on January 23 but the minor concessions they announced were greeted with derision by protesters. AFP PHOTO / VASILY MAXIMOV

Šodien pie Brīvības pieminekļa atbalsta akcijā Ukrainas tautai pulcējušies ap 100 cilvēku, īsi pēc pasākuma sākuma notika neliela konfliktsituācija, ko operatīvi novērsa policija, novēroja aģentūra LETA.

Cilvēki pie Brīvības pieminekļa ir ieradušies ar Ukrainas un Latvijas karogiem un apģērba elementiem Ukrainas karoga krāsās. Kāds no atbalstītājiem ieradies ar Eiropas Savienības karogu.

Cilvēki vienojās kopīgā Ukrainas himnas dziedājumā, tādējādi paužot atbalstu Ukrainas tautai. Pasākuma apmeklētāju vecums ir dažāds – ieradušies gan jaunieši, gan sirmgalvji, ir arī ģimenes ar maziem bērniem.

Ik pa laikam tiek izsaukta slava Ukrainas varoņiem, atbalsta akcijai pievienojas arvien jauni cilvēki. Brīvības pieminekļa pakājē tiek noliktas iedegtas svecītes.

Kaut arī pasākums sākās mierīgi, Latvijas himnas dziedāšanas laikā izcēlās nesaskaņas starp vairākiem pasākuma apmeklētājiem, kuras operatīvi novērsa policijas darbinieki.
Daži no dalībniekiem kādam vīrietim pārmeta provocēšanu, pārāk tuvu citu sejām liekot fotoaparāta objektīvu. Policija vīrieti izraidīja no atnākušo pūļa, un pēc pārrunu veikšanas viņš notikuma vietu pameta.

Akcijas mērķis ir parādīt, ka arī Latvijas iedzīvotājiem notiekošais Ukrainā – valdības attieksme pret iedzīvotājiem, cilvēktiesību un vārda brīvības ierobežošana.
Viens no pasākuma organizatoriem Mihails aģentūrai LETA atklāja, ka ir gandarīts par iedzīvotāju atsaucību. Viņaprāt, galvenais, pulcējoties pie Brīvības pieminekļa, ir parādīt solidaritāti Ukrainas tautai.

Mihails paskaidroja, ka pagaidām nav zināms, vai tiks rīkota vēl kāda atbalsta akcija.
Uz pasākumu bija ieradušies arī politiķi. Notiekošo no malas vēroja bijusī labklājības ministre, Saeimas deputāte Ilze Viņķele (V), bet aktīvi piedalījās un atbalstu pauda Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete (V). Viņa sarunā ar aģentūru LETA pauda neizpratni par Eiropas Savienības lielo dalībvalstu rīcību, nepaužot savu nostāju Ukrainas jautājumā.
Viņa pauda bažas par notikumu tālāku attīstību jau reģionālā kontekstā. Pēc kalnietes domām, pastāv bažas par to, ka diktatūra, kas veidojas Ukrainā var radīt ģeopolitisko spriedzi reģionā un ietekmēt arī citas valstis, piemēram, Latviju. Pēc politiķes domām, vienīgais situācijas risinājums Ukrainā ir jaunas vēlēšanas, jo pašreizējais valdības vadītājs Viktors
Janukovičs ir zaudējis savu leģitimitāti.

Starp atnākušajiem bija arī politoloģe Iveta Kažoka, kura arī piektdien bija devusies uz pirmo atbalsta pasākumu pie Ukrainas vēstniecības.

Viens no šīs akcijas atbalstītājiem ir Eiropas Parlamenta deputāts no Latvijas Roberts Zīle. Viņš “Facebook” izveidotajā akcijas lapā bija norādījis, ka apmeklēs šo pasākumu. Tomēr, sazinoties ar politiķi, viņš aģentūrai LETA atzina, ka pašu pasākumu nav plānojis apmeklēt, taču atbalsta akciju. Zīle uzsvēra, ka pasākumi Ukrainā ir politiski ļoti izšķiroši, jo ir redzams skaidrs Krievijas spiediens uz Ukrainas premjeru Viktoru Janukoviču, lai viņš valstī ieviestu autoritāru režīmu. Pēc Zīles domām, Ukrainā patlaban notiek cīņa starp divām zonām – Eiropu un Eirāziju.

Šis ir jau otrais atbalsta pasākums šonedēļ, kas tiek rīkots saistībā ar vardarbību Ukrainā. Piektdien, 24.janvārī šāds pasākums notika Rīgā pie Ukrainas vēstniecības, un uz to pulcējās aptuveni 100 cilvēku.

Jau vēstīts, ka plašās demonstrācijas Ukrainu pāršalkušas pēc lēmuma atteikties no iespējas ar ES parakstīt asociācijas līgumu. Demonstrantu un drošības spēku sadursmēs Kijevā dzīvību zaudējuši vairāki demonstranti, kuriem bijušas šautas brūces.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Kāpēc tiek izplatīta dezinformācija! Ukrainas prezidents zaudētu leģitimitāti tikai gadījumā, ja parlamenta vairākums izteiktu neuzticību! Patreiz parlamenta opozīcija ir krietnā mazākumā un arī tika organizēts balsojums par uzticību, kurā pierādījās Janukoviča leģitimitāte. Izbeidziet melot un sauciet lietas īstajos vārdos! Ukrainā notiek ASV apmaksāts valsts apvērsums līdzīgi kā ap 30 valstīm pasaulē pēdējo 50 gadu laikā. Tas saucamais “pavasaris” kā visā ziemeļāfrikā un Tuvajos austrumos. Te pat muļķim skaidrs ka tiek sagrābta valsts organizējot apvērsumu. Tā saucamā opozīcija pat nesastāda 1% pilsoņu. Rietumvalstīm, ieroču ražotājiem un baņķieriem ir nepieciešams karš, kas arī tiek organizēts pēc Dienvidslāvijas parauga. Melnajā jūrā jau dažas dienas atpakaļ ienākuši ir 2 amerikāņu karakuģi it kā apsargāt Soču olimpiskās spēles… Tāpat arī no Sīrijas Ukrainā ierodas krieviski runājošie kaujinieki ap 350 rīkļu rāvēju. Tāda lūk “opozīcija”!

  2. Džerijs, whiterabbit.lv Atbildēt

    “Daži no dalībniekiem kādam vīrietim pārmeta provocēšanu, pārāk tuvu citu sejām liekot fotoaparāta objektīvu.” – ļoti jocīgs formulējums. Nepavisam ne tādēļ “vīrietim pārmeta”. Cilvēciņš ne jau tikai bāza sejā citiem to objektīvu, bet arī izkliedza visdažādākos un pietiekami dziļus apvainojumus, rūpīgi filmējot atbildes reakcijas – pilnīgi skaidrs, ka tāpēc, lai pēc tam savu tekstu izgrieztu, bet pārējo publiskotu kā pierādījumu, ka šeit ārdās kaut kādi ekstrēmisti. Tā taču ir gadsimtu gaitā pārbaudīta propagandas metode. Un nekādu brīnumu, ka klātesošajiem tas nepatika.

Draugiem Facebook Twitter Google+