Mobilā versija
-4.0°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
18. februāris, 2013
Drukāt

Atbalsta elektroenerģijas tirgus atvēršanu mājsaimniecībām

Foto - LETAFoto - LETA

Ministru kabineta komiteja šodien akceptēja grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, kas paredz atvērt tirgu mājsaimniecībām no šā gada 1.septembra.

Tas nozīmē, ka mājsaimniecībām, tāpat kā juridiskajiem lietotājiem, būs jāizvēlas tirgotājs un jāvienojas ar to par elektroenerģijas cenu. Līdz grozījumu izskatīšanai valdībā Ekonomikas ministrijai (EM) vēl jāsagatavo vērtējums, kāda ietekme ir gaidāma uz gala maksājumiem par elektrību. Vairāki ministri sēdē pauda bažas, ka ietekme būs negatīva un mājsaimniecības nespēs samaksāt par elektrību.

Izskatot šo jautājumu, vairākiem ministriem radās jautājums, vai mājsaimniecībām pēc tirgus liberalizācijas 1.septembrī neaugs tarifi un kā to varēs kompensēt tiem iedzīvotājiem, kurus tas ietekmēs visnegatīvāk.

Aizsardzības ministrs Artis Pabriks (V) sacīja, ka labprāt vēlētos sagaidīt no EM plašāku atbildi par to, kā liberalizācija ietekmēs patērētāju gala tarifus, jo šis jautājums ir pietiekami būtisks. Viņš pauda bažas, ka mājsaimniecībām ziemā var nākties maksāt vairāk par elektroenerģiju un daudzām šīs izmaiņas ietekmēs labklājības līmeni. “Ja mājsaimniecībām būs jāmaksā vairāk ziemā, tad ar šo reformu populāri nekļūsiet,” teica Pabriks.

Viņš kritizēja, ka ministrija kā piemēru min tikai Igauniju, kur ir notikusi elektroenerģijas tirgus liberalizācija, jo ir arī virkne citu valstu, kas šādu soli ir spērušas, tāpēc būtu svarīgi zināt, kā šis tirgus tālāk attīstīsies.

EM valsts sekretārs Juris Pūce skaidroja, ka jau patlaban ir skaidrs: tīkla pakalpojuma cena rudenī nemainīsies, bet no 1.aprīļa paaugstināsies obligātā iepirkuma komponente. Patlaban neskaidrais jautājums esot par elektroenerģijas cenu, kas veido 40% no kopējās cenas. Taču to, kāda cena būs pēc pusgada, patlaban neviens nevarot prognozēt. Ironizējot viņš teica, ka tam, kurš varēs prognozēt cenu pēc pusgada, būtu jāpiešķir Nobela prēmija.

Labklājības ministre Ilze Viņķele (V) izteicās, ka valdībai būtu skaidri jāpasaka, kā iedzīvotājiem tiks kompensēti tarifu pieaugumi, ja tādi būs – vai tas būs palielinājums pašvaldībām sociālo pabalstu izmaksā vai tas būs kā universāls pakalpojums.

Pūce gan norādīja, ka nesteigtos atbalstīt Labklājības ministrijas piedāvājumu par izmaiņām ar dzīvokļa pabalstiem. Viņaprāt, šo jautājumu nevajadzētu uzlūkot tikai kontekstā ar tirgus liberalizāciju, jo dzīvokļa pabalsts attiecas arī uz citām ar dzīvokļa uzturēšanu saistītām izmaksām.

Konceptuāli valdība tirgus atvēršanas datumu atbalstījusi jau pērn, bet šodien akceptēti šo izmaiņu ieviešanai nepieciešamie grozījumi likumā. Par grozījumiem likumā vēl jālemj valdībai un Saeimai. Vēl vairāki normatīvie akti līdz šā gada 1.maijam jāizdod Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK), grozījumi būs jāveic arī Ministru kabineta noteikumos.

Ja mājsaimniecības lietotājam nebūs līguma, kas paredz lietotāja apgādi ar elektroenerģiju 2013.gada 1.septembrī, piegādi nodrošinās esošais tirgotājs saskaņā ar universālā pakalpojuma piedāvājuma nosacījumiem. Universālais pakalpojums nozīmē tiesības saņemt elektroenerģiju ar saprātīgiem nosacījumiem.

Savukārt galalietotāji, kuriem nebūs spēkā esošs elektroenerģijas tirdzniecības vai balansēšanas pakalpojuma līgums ar kādu no tirgotājiem un kuri nesaņem universālo pakalpojumu, būs tiesīgi saņemt elektroenerģiju pēdējā garantētajā piegādē. Pēdējo garantēto piegādi galalietotājiem nodrošina sistēmas operators, kurš izvēlas tirgotāju, kas to nodrošinās.

Ar grozījumiem paredzēts saīsināt maksimālo laiku, kurā jāpaziņo par tirgotāja maiņu. Proti, līdz šim bija noteikts, ka galalietotājam par izmaiņām tirgotājam jāpaziņo 21 dienu iepriekš, bet tagad plānots noteikt, ka šis laiks nevarēs pārsniegt 14 dienas.

Veicot grozījumus, iecerēts mainīt arī atbalsta nosacījumus nelielai vēja parku daļai, kas saņem atbalstu saskaņā ar likumu. Proti, tiem paredzēts noteikt termiņu atbalsta saņemšanai – desmit gadus no 2013.gada 1.septembra -, kā arī noteikt noteiktu summu – elektrību šie ražotāji publiskajam tirgotājam varēs pārdot par 0,0796 latiem par kilovatstundu. EM biznesa portālam “Nozare.lv” skaidroja, ka līdz šim atbalsta termiņš nebija ierobežots un arī tarifs bija dubults, bet tagad regulators noteicis samērīgu apmēru. Šīs izmaiņas gan attieksies uz nelielu skaitu vēja parku.

Pārmetumus par punktu, kas paredz saglabāt augstos tarifus desmit gadu garumā, šodien Ministru kabineta komitejas sēdē izteica premjers Valdis Dombrovskis (V). Viņš vērtēja, ka uz turpmākajiem desmit gadiem tiek “iecementēts” dubulttarifs. Līdz jautājuma izskatīšanai valdības sēdē EM jāsagatavo risinājums.

Kā norāda EM, sadales sistēmas operators un tirgotāji veiksmīgi pielāgoja gan savas uzskaites, gan norēķinu sistēmas liela skaita lietotāju vienlaicīgai statusa maiņai, tādējādi gan sistēmas operators, gan tirgotāji ir gatavi tirgus tālākai liberalizācijai.

Jau ziņots, ka Latvijā tiesības iegādāties elektrību brīvajā tirgū, nevis par regulētu tarifu visiem lietotājiem, tostarp mājsaimniecībām, ir jau kopš 2007.gada 1.jūlija. Pakāpeniski palielināts to lietotāju skaits, kuriem elektrība obligāti jāpērk par vienošanās cenu vai arī par pēdējās garantētās piegādes cenu, kas parasti ir augstāka. Pēdējais tirgus paplašināšanas solis veikts no 2012.gada 1.novembra, paredzot tiesības pirkt elektrību par regulētu tarifu tikai mājsaimniecības lietotājiem.

Kopš 2012.gada 1.novembra brīvajā tirgū ir 24 600 elektroenerģijas lietotāji, kas veido ap 75% patēriņa, bet paredzēts, ka no šā gada 1.septembra brīvajam tirgum mājsaimniecību veidā pievienosies vēl aptuveni 850 000 klientu.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+