Foto – LETA

Atbalsta iniciatīvu atklāti vēlēt Valsts prezidentu 6

Saeimas Juridiskās komisijas vairākums šodien atbalstīja iniciatīvu par atklātām Valsts prezidenta vēlēšanām Saeimā.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 vārdu īpašniekus, kuri kā magnēti pievelk pretējā dzimuma pārstāvjus
Kokteilis
Septiņi seni vārdi, kurus nevajadzētu dot meitenēm
Kokteilis
“Man ir lauzta kāja un deguns, pārsista piere, pamatīgs smadzeņu satricinājums…” Horens Stalbe Dobelē nežēlīgi piekauts 191
Lasīt citas ziņas

Pret šo iniciatīvu balsoja Zaļo un zemnieku savienības un partijas “No sirds Latvijai” deputāti.

Līdz ar to šis būs viens no iespējamiem priekšlikumiem Satversmes grozījumiem, ko apspriedīs atbildīgā darba grupa. Juridiskā komisija šodien nolēma veidot šādu darba grupu, kurai būs jāvērtē, kurām Satversmes grozījumu iniciatīvām iespējams saņemt nepieciešamo balsu vairākumu Saeimā.

CITI ŠOBRĪD LASA

Darba grupā strādās frakciju deleģēti pārstāvji un tai jāpiedāvā savi secinājumi līdz marta vidum.

Kā ziņots, valdošās koalīcijas politiķiem ir dažādi viedokļi par to, vai Valsts prezidentu būtu jāievēlē atklātā balsojumā.

Saeimas Juridiskās komisijas vadītājs, nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai” /LNNK (VL-TB/LNNK) līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš uzskata, ka Valsts prezidents jāievēlē atklātā balsojumā.

Politiķis aicina Saeimas deputātus atbalstīt šādu kārtību. “Prezidentu ievēlēšanas aizklātais balsojums, deputātu nevēlēšanās atklāt sabiedrībai, par ko ir balsojuši, kā arī, skaidrot savu izvēli,- tas viss paplašina plaisu starp sabiedrību un parlamentu. Tāpēc kā pirmo soli, lai palielinātu uzticību Saeimai, VL-TB/LNNK aicina atbalstīt atklātu prezidenta ievēlēšanas procesu. Vēlētājiem ir tiesības zināt, par ko balso viņu ievēlētie deputāti,” norādīja Bērziņš.

Zaļo un zemnieku savienības valdes priekšsēdētājs Armands Krauze aģentūrai LETA sacīja, ka ir pret šādiem atklātiem balsojumiem un konkrētajā gadījumā nepieciešams aizklāts balsojums. Viņaprāt, atklāta balsojuma gadījumā deputātus varētu ietekmēt, ja tie nebalsotu tā, kā kāds vēlas.

“Aizklāts balsojums nodrošina objektīvu balsojumu pēc labākās sirdsapziņas un labākās gribas, ko neviens nevar ietekmēt. Sabiedrībā arī daudzās biedrībās, organizācijās un asociācijās ir aizklāti balsojumi,” piebilda Krauze.

Reklāma
Reklāma

Savukārt “Vienotības” deputāte Inese Lībiņa-Egnere norādīja, ka partija vienmēr ir atbalstījusi ideju par prezidenta ievēlēšanu atklātā balsojumā, tādēļ iebildumu pret to neesot.

Koalīcijas līgumā noteikts, ka koalīcija tikai un vienīgi pēc vienprātības principa var izlemt jautājumus par grozījumiem Satversmē.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.