Rosina pabalstu bēgļiem pirmajā mēnesī izmaksāt dubultā apmērā 4
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija otrdien, 29.novembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Patvēruma likumā, kas paredz mainīt pabalsta izmaksas kārtību bēgļiem un alternatīvo statusu ieguvušajām personām. Izmaiņas ļaus saņemt vienreizēju finansiālu atbalstu. Tas būs līdzvērtīgs divu mēnešu uzturēšanās pabalstam, taču kopējais bēgļiem un alternatīvo statusu ieguvušajām personām pieejamais pabalsta apmērs netiks mainīts, jo saīsinās uzturēšanās izmaksu segšanai paredzētā pabalsta izmaksas ilgumu, informēja Saeimas preses centrā.
Jaunā kārtība praktiski nozīmēs to, ka pirmajā mēnesī persona, kurai piešķirts bēgļa vai alternatīvais statuss, varēs saņemt finansiālu atbalstu divu mēnešu pabalsta apmērā, lai varētu uzsākt patstāvīgu dzīvi ārpus patvēruma meklētāju izmitināšanas centra, informēja Cilvēktiesību komisijas priekšsēdētājs Ritvars Jansons.
„Uzsākot patstāvīgu dzīvi, cilvēkam jāatrod arī dzīvesvieta. Nereti līdz ar pirmo īres iemaksu tiek prasīta arī drošības nauda, nemaz nerunājot par to, ka jāsagādā arī sadzīvei nepieciešamās lietas. Līdz ar to mainīsim pabalstu izmaksas kārtību, lai palīdzētu cilvēkiem pašiem ātrāk nostāties uz savām kājām,” pēc sēdes uzsvēra Jansons.
Pabalsts, kas sedz uzturēšanās izmaksas, pilngadīgai personai ir 139 eiro, paredz Ministru kabineta noteikumi. Katram nākamajam ģimenes loceklim paredzēti 97 eiro, tāpat 97 eiro pabalsts noteikts nepilngadīgai personai bez pavadības.
Pabalstiem paredzētais esošā finansējuma kopējais ietvars netiks mainīts. Tas iespējams, saīsinot uzturēšanās izmaksu segšanai paredzētā pabalsta izmaksas ilgumu. Bēgļiem tas pienāksies 10 mēnešus līdzšinējo 12 mēnešu vietā, bet alternatīvo statusu ieguvušajām personām tas saīsināts no 9 uz 7 mēnešiem.
Likumprojekts sasaista bēgļiem un alternatīvo statusu saņēmušajām personām paredzēto pabalstu izmaksu ar ekonomisko aktivitāti, nodarbinātību vai aktīvu darba meklēšanu, proti, nepieciešamību reģistrēties Nodarbinātības valsts aģentūrā un pildīt bezdarbnieka pienākumus. Ja darbspējīgā vecumā esošās minētās personas nereģistrēsies Nodarbinātības valsts aģentūrā vai nepildīs bezdarbnieka pienākumus, pabalsta izmaksu pārtrauks. Tas palīdzēs nodrošināt to, ka pabalstu neizmaksās personām, kuras atstājušas Latviju, norādīts likumprojekta anotācijā.
Tāpat likumprojekts nosaka nepamatoti saņemta vai pārmaksāta uzturēšanās pabalsta atguves kārtību.
Paredzēts, ka vienreizējā finansiālā atbalsta piešķiršanu un izmaksu nodrošinās Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, bet par pabalstu, kas paredzēts uzturēšanās izmaksu segšanai, atbildīga būs Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra.
Likumprojekts precizē arī atsevišķus jautājumus par patvēruma meklētāju veselības pārbaudi un sanitāro apstrādi, kā arī personu pārcelšanu un pārmitināšanu.
Cilvēktiesību komisija aicinās likumprojektu „Grozījumi Patvēruma likumā” iekļaut Saeimas 1.decembra sēdes darba kārtībā, izskatot to pirmajā lasījumā.
