Foto – LETA

Atbalsta jaunu norēķinu sistēmu sabiedriskajā transportā no 2017.gada 4

Valdība šodien, otro reizi skatot Pārresoru koordinācijas centra (PKC) priekšlikumu par vienotas maksājumu sistēmas ieviešanu sabiedriskajā transportā, atbalstīja tās ieviešanu personām ar atvieglojumiem, sākot no 2017.gada.

Reklāma
Reklāma
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
TV24
“Viņi ir gatavi uz visādām neģēlībām.” Kas mudinātu Putinu pieņemt lēmumu uzbrukt NATO?
Veselam
Neviens to pat nenojauta – pasaulē populāros kosmētikas produktos vēzi izraisošas ķīmiskas vielas 800 reižu pārsniedz normu 33
Lasīt citas ziņas

Ministri par šo priekšlikumu diskutēja marta sākumā, jau toreiz paužot tam konceptuālu atbalstu, tomēr nolēma, ka pie šī jautājuma izskatīšanas būs jāatgriežas, lai diskutētu par detaļām, tostarp par bankām nododamo personu datu aizsardzību, pārejas kārtību un citiem jautājumiem.

Paredzēts, ka 2016.gadā pārejas periodā kompensāciju atviegloto pasažieru kategorijām nodrošinās divos veidos. Pirmkārt, Satiksmes ministrija turpinās līdzšinējo praksi un daļu kompensācijas iekļaus kopējos zaudējumos pārvadātājiem, ņemot vērā to, ka daļa pasažieru, sākot ar 2016.gada 8.janvāri, izmantos norēķinu iestādes izsniegtu norēķinu līdzekli. Gadījumos, kad pasažieris norēķināsies ar bankas karti, izdevumi tiks segti no VSIA “Autotransporta direkcija”, šo naudu no uzņēmuma konta pārskaitot uz pārvadātāja kontu.

CITI ŠOBRĪD LASA

No 2017.gada jaunā sistēma attieksies uz trim pasažieru kategorijām, kam jau patlaban pārvietošanās sabiedriskajā transportā ir bezmaksas, – personām ar pirmās un otrās grupas invaliditāti, bērniem bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem, kā arī politiski represētām personām un nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem. Lai saņemtu sīkmaksājumu karti, personai būs jāatver norēķinu konts norēķinu iestādē.

Saskaņā ar noteikumu projektu maksājumu karšu terminālī ir paredzēts iestrādāt programmatūru, kas kontrolētu, ka viena un tā pati persona, izmantojot vienu vai vairākas atvieglojumu kartes, nevar iegādāties vairāk kā divas (sev un pavadonim) atvieglojumu biļetes vienā reisā un katras nākamās biļetes apmaksu persona veic par saviem līdzekļiem.

Šo sistēmu varēs izmantot arī ārpus pilsētas esošajās vispārējās izglītības iestādēs, kur izglītību apgūst klātienē, ja šo pasažieru dzīvesvietas novada pašvaldība kompensācijas aprēķināšanai izmantos pasažiera elektronisku identifikāciju transportlīdzeklī.

Pašreizējā sistēma, kad braukšanas biļete tiek izsniegta, uzrādot attiecīgajai kategorijai atbilstošu apliecību, savu darbību beigs līdz ar jaunās sistēmas ieviešanu. Kā skaidro PKC, līdz ar jaunās elektroniskās braucienu reģistrācijas un norēķinu sistēmas ieviešanu tiks novērstas krāpnieciskas iespējas ar “0” biļetēm un līdz minimumam samazinātas iespējas izmantot viltotus dokumentus pakalpojuma saņemšanai. Turklāt jaunā sistēma nodrošinās pilnīgu personas statusa konfidencialitāti.

Lai ieviestu jauno sistēmu, no valsts budžeta nepieciešamie līdzekļi 2016.gadā būs 68 772 eiro, bet 2017.gadā un turpmāk ik gadu nepieciešamais papildu finansējums būs 30 732 eiro. Tomēr Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija norāda, ka jaunās sistēmas ieviešana un krāpniecisku darbību izskaušana ļaus ietaupīt valsts līdzekļus ap piecu miljonu eiro apmērā.

Reklāma
Reklāma

Pārresoru koordinācijas centrs uzsver, ka pieejas ieviešana, kad skaidras naudas norēķinus var aizstāt ar bezskaidras naudas norēķiniem, radīs iespēju samazināt izdevumus attiecībā uz tādām operācijām pakalpojumu sniedzējiem kā naudas inkasācija, uzglabāšana un drošības nodrošināšana saistībā ar skaidras naudas apriti. Turklāt, nepalielinot pakalpojumu tarifus, pakalpojumu sniedzēju ieņēmumi no biļešu tirdzniecības palielināsies, līdz ar to samazinot nepieciešamo finanšu maksājumu apjomu valsts un pašvaldību budžetos.

Atbilstoši starptautisko karšu organizāciju “Visa” un “MasterCard” publiskotajiem dokumentiem maksājumu karšu pieņēmējam, sākot ar 2016.gada 1.janvāri, būs jānodrošina visām jaunajām iekārtām iespēja pieņemt maksājumu kartes ar bezkontakta norēķinu funkcionalitāti, bet no 2020.gada pilnīgi visām iekārtām ir jānodrošina šī funkcionalitāte, kas paredz to, ka līdz 2020.gadam visas banku izsniegtās kartes būs nomainītas uz jaunām kartēm ar iestrādātu sīkmaksājumu funkcionalitāti.

Projekta mērķis vidējā termiņā ir ieviest sabiedrisko pārvadājumu jomā tikai elektroniskus norēķinus, paredzot, ka sistēma tiks pielāgota un nodrošinās bezskaidras naudas norēķinu iespējas sabiedriskajā transportā arī maksas pasažieriem – visā Latvijas teritorijā visos sabiedriskā transporta veidos, tādējādi atvieglojot transporta pakalpojumu izmantošanu ne tikai Latvijas iedzīvotājiem, bet arī ārzemniekiem.

Lai sistēmu ieviestu, nākamgad papildu nepieciešamais finansējums būs 123 738 eiro, bet no 2017.gada un turpmākos gadus – 30 732 eiro gadā.

Satiksmes ministrija norāda, ka pārvadātājiem jauno prasību ieviešana radīs izmaksas saistībā ar esošo kases aparātu un grāmatvedības sistēmu nomaiņu un pilnveidošanu. Reģionālo starppilsētu un vietējās nozīmes pārvadātājiem ar kases aparātu nomaiņu un programmu pilnveidošanu saistītās izmaksas varētu būt aptuveni 420 000 eiro. Vidēji vienam transportlīdzeklim izmaksas varētu būt 350 eiro apmērā. Papildus tam izmaiņas būs jāievieš arī dzelzceļa kasēs. AS “Pasažieru vilciens” aprēķinājis, ka 180 000 eiro izmaksās izmaiņas kases aparātiem, bet vēl 950 000 eiro – par kases sistēmu pilnveidošanu.

Savukārt Rīga, kur sabiedriskajā transportā jau ir ieviesti e-taloni, varēs turpināt strādāt ar esošo e-talonu tik ilgi, kamēr pašvaldības budžets būs spējīgs to dotēt.

PKC vērš uzmanību, ka saskaņā ar izstrādātajiem noteikumiem pārvadātājiem ir iespēja izvēlēties jebkuru biļešu sistēmu, tostarp e-talonu, bet ir nepieciešams nodrošināt, ka par biļetēm var samaksāt ar bankas karti.

Rezumējot ieguvumus no sistēmas ieviešanas, PKC norāda, ka, neskaitot piecu miljonu eiro ieguvumu, paplašinot bezskaidras naudas norēķinus uz visām pārējām pasažieru kategorijām, ieņēmumi pasažieru pārvadātājiem palielinātos vismaz vēl par 10%, kas ieekonomētu valsts un pašvaldību budžetā ap sešiem miljoniem eiro zaudējumu kompensācijā starppilsētu pārvadājumos un ap 4,92 miljoniem eiro zaudējumu kompensācijā pilsētu pārvadājumos. Kopumā ieekonomētie līdzekļi būtu ap 10,92 miljoniem eiro, kas pilnā apjomā segtu plānotās ieviešanas izmaksas, papildus radītu ekonomiju gan valsts budžetam, gan pašvaldību budžetiem, kā arī samazinātu ēnu ekonomiku nozarē