Latvijā
Politika

Saeima sāk ceļu uz latvisku izglītību 16

Foto Timurs Subhankulovs/Latvijas Avîze

Saeima šodien sāka skatīt grozījumus vairākos likumos, kas paredz no 2019.gada 1.septembra vispārējās izglītības iestādēs sākt pakāpenisku pāreju uz mācībām latviešu valodā.

Tikmēr ārpusē pie Saeimas nama norisinājās tā dēvēto krievu skolu aizstāvju rīkota protesta akcija pret šo iniciatīvu. Tā pulcēja ap 200 lielākoties vecāka gadagājuma cilvēku. Viņi turēja plakātus ar uzrakstiem latviešu un krievu valodās, kurās izglītības reforma tiek pielīdzināta asimilācijai, bet runāšana latviski – narkomānijai.

Vairāki “Saskaņas” deputāti pa ceļam uz Saeimas namu piegāja parunāties ar piketa dalībniekiem. Latvisko partiju deputātus protestētāji centās izsvilpt, bet atpazina tikai dažus. Lielākoties tautas kalpi pašmauca garām nemanīti. Nelielās diskusijās iesaistījās jaunais “Vienotības” frakcijas vadītājs Hosams Abu Meri, aizrādot protestētājiem, ka pāreja uz latviešu valodu skolās ir atbalstāma. “Šeit taču ir Latvija! Es esmu par!” viņš ar dienvidnieka karstasinību no Saeimas trepēm uzsauca krievu skolu aizstāvjiem. Protestētāji atbildēja ar saukļiem “Rokas nost no krievu skolām” krievu un lauzītā latviešu valodā. Tāpat viņi abās valodās nolasīja Raiņa dzejoli “Lauztās priedes”.

Protestētājus uzrunāja Miroslavs Mitrofanovs, Aleksandrs Gapoņenko un citi prokrieviskie aktīvisti. Lielākoties uzrunas tika teiktas krieviski. Kāda sieviete žēlojās, ka viņas dēls Latvijā juties apspiests dēļ prasības apgūt latviešu valodu, tādēļ devies uz Angliju, kur tagad mācās angļu valodā.

Tikmēr Saeimā norisinājās deputātu diskusijas par šo pašu tēmu. Hosams Abu Meri (“Vienotība”) uzsvēra, ka šis ir valsts pašcieņas un pastāvēšanas jautājums. Viņš skaidroja, ka izmaiņas nepieciešamas, lai nodrošinātu kvalitatīvu izglītību. Tāpat būtiski, lai Latvijas iedzīvotāji nedzīvotu “divās paralēlās pasaulēs”, atšķirīgās mediju telpās. “Šeit ir Latvija. Latviešu valoda bija, ir un būs vienīgā valsts valoda,” vēlreiz uzsvēra deputāts.

Galerijas nosaukums

Savukārt Igors Pimenovs (“Saskaņa”) aicināja neatbalstīt šādas izmaiņas, jo tas esot otrais mazākumtautību mācību latviskošanas vilnis. Pimenovs uzsvēra, ka pēc 2011. gada tautas skaitīšanas datiem Latvijā 37,2% cilvēku mājās runā krieviski, bet 28% no visiem skolēniem mācoties krievu skolās. Viņaprāt tas liecina par pieprasījumu pēc izglītības krieviski un likumdevējs to nedrīkstot ignorēt. Pimenovs arī atgādināja, ka Latvija ratificējusi Eiropas Padomes mazākumtautību aizsardzības konvenciju, kas cita starpā uzliekot valstij pienākumu nodrošināt izglītību mazākumtautību valodās, ja pēc tās ir pietiekams pieprasījums.

Neskatoties uz “Saskaņas” iebildumiem un protestētāju bļaustīšanos, grozījumus Vispārējās izglītības likumā atbalstīja vairāk kā 60 deputāti no visām latviskajām partijām, pret balsoja 21 parlamentārietis (galvenokārt “saskaņieši”), bet Juris Viļums (LRA) šajos balsojumos nepiedalījās.

LA.lv