Mobilā versija
+6.1°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
29. maijs, 2015
Drukāt

Kāpēc atbalsts zemniekiem mazāks nekā solīts? Atbilde lasītājai (4)

Foto - Zanda BirzeFoto - Zanda Birze

2013. gada rudenī Balvos bija konference par gaidāmajiem Eiropas maksājumiem lauksaimniekiem, kurā piedalījās S. Kalniete, L. Straujuma (toreiz vēl zemkopības ministre) un citas atbildīgas amatpersonas. Šogad atklājās, ka visi maksājumi ir nevis palielinājušies, bet gan samazinājušies. Labāku dzīvi toreiz solīja arī bioloģiskajiem lauksaimniekiem un mazāk labvēlīgu teritoriju apsaimniekotājiem. Iznāk, ka šogad mēs par hektāru saņemam 57 eiro mazāk. Kāpēc solīja, ja nevar pildīt? Tas pats attiecas uz projektiem mazajiem lauksaimniekiem. Kāpēc runas nesakrīt ar darbiem? DACE BALVU NOVADĀ

Ko paredz Lauku attīstības programma

Zemkopības ministrijā skaidro, ka jaunās Lauku attīstības programmas izstrādes un apstiprināšanas process bijis garš un sarežģīts. Sarunās ar Eiropas Komisiju vajadzējis rast arī diezgan smagus kompromisus. Taču, kopumā vērtējot, rezultāts tomēr esot pozitīvs, jo dod iespēju no 2014. līdz 2020. gadam saņemt 1,5 miljardus eiro lauku attīstībai.

Programmas ietvaros paredzētas investīcijas lauku saimniecību modernizācijai, lielāku atbalsta intensitāti novirzot tieši mazajām saimniecībām, kā arī pirmā traktora iegādei. Mazajām saimniecībām turklāt paredzēta atsevišķa finanšu aploksne, lai nav savstarpēji jākonkurē ar lielajām saimniecībām. Programmas ietvaros noteikta īpaša programma tieši mazo saimniecību attīstībai ar 15 000 eiro atbalstu izstrādātā biznesa plāna īstenošanai. Kopumā šim pasākumam visā periodā paredzēti 34 miljoni eiro, taču mazo saimniecību ir daudz, tāpēc konkurence projektu atlasē varētu būt liela.

Lauku attīstības programmas ietvaros būs arī platību maksājumi, piemēram, turpināsies dažādi agrovides pasākumi – bioloģiskās daudzveidības uzturēšana zālājos, vidi saudzējošo metožu ieviešana dārzkopībā, rugāju lauks ziemas periodā. Atbalsts par vienu atbalsttiesīgās platības hektāru ir šāds:

1) 97 eiro par ilggadīgajiem zālājiem, aramzemē sētiem zālājiem un papuvi;

2) 117 eiro par laukaugiem (tostarp tehniskajām kultūrām) un pārējām kultūrām aramzemē, zālājiem sertificētu sēklu ieguvei, nektāraugiem;

3) 399 eiro par dārzeņiem (tostarp garšaugiem un ārstniecības augiem), izņemot kartupeļus;

4) 397 eiro par kartupeļiem (tostarp cietes kartupeļiem);

5) 485 eiro par augļu kokiem un ogulājiem.

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. …un novirzit uz ciltsdarbu vesturiskos maksajumus par liellopiem un nokautiem liellopiem-tā kā kur ir plusi?

  2. šogad netiek subsidēta piena kvota,kura ir atcelta un nav arī īpašais atbalsts par pienu! tā kā tur pat vien esam

  3. Patiesībā tās ir sankcijas pret otrās šķiras ES valstīm. Mūsu pufaiciņas vēl ož pēc padomijas tāpēc par to ir jāsaņem sods. Latvietim neklājas būt buntavniekam un Brisele gaida tādu pašu cītīgu kalpošanu un zābaku laizīšanu, kā savulaik Maskava. Latvietim tagad ir tolerastiski jāsaliecas, jāatslābina vaidziņus (visus) un jāieņem ‘Rietumu vērtības’ pa vienu galu un jāiesūkā embargo “ledene”.

  4. Nevajag te pūst pīlītes un muļķot tautu, ka atbalsta intensitāte tagad būs lielāka mazajām saimniecībām! Paskatieties uz pirmajiem diviem atbalsta skaitļiem par ha: 97 eiro par zālāju ha un 117 eiro par laukaugu kultūrām par ha! Kas ir pirmie un kas ir otrie? Zālājus audzē lopkopji – pamatā MAZĀS saimniecības, bet laukaugu kultūras (graudus,tehniskās kultūras) audzē LIELSAIMNIECĪBAS. Un starpība atbalstā ir +20 eiro uz 1ha par labu lielajām saimniecībām! Un tad parēķini, cik atbalsta saņem plusā mazais ar saviem 20-30 ha un cik lielais ar 500-1000 ha zemes! Un vēl, kādi ienākumi pēc visa tā no 1ha ir graudaudzētājam, kas pamatā eksportē savu preci un kādi mazajam gaļas vai piena lopu audzētājam, kuram uzpircēji samaksā grašus? ZM turpina te dzīt demagoģiju, lobēt lielos un “atbrīvot” laukus no cilvēkiem.

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (4)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+