Mobilā versija
+5.5°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
16. maijs, 2012
Drukāt

Atbalsta svētku koncepciju un programmu, bet līdz mērķdotācijai netiek


Aizvakar uz pirmo sēdi sanāca jaunā Dziesmu un deju svētku padome, ievēlot par savu jauno priekšsēdētāju UNESCO Latvijas nacionālās komisijas ģenerālsekretāri Dagniju Baltiņu, bet par viņas vietnieku – diriģentu Māri Sirmo.

 

Ar savu klātbūtni sēdi pagodināja arī Valsts prezidents Andris Bērziņš, kurš uzņēmās Dziesmu svētku patrona godu. “Man gan šīs patronu lietas liekas tādas jocīgas,” sacīja Valsts prezidents, “taču šoreiz “jā” saku ar prieku un centīšos svētku rīkotājiem cilvēciski palīdzēt, cik nu tas būs manos spēkos.”

Sēdē apstiprināja nākamo svētku mākslinieciskās padomes nolikumu, kā arī tās sastāvu. Būtiski, ka šoreiz atšķirībā no iepriekšējās prakses tieši puse Dziesmu svētku padomes veido arī to māksliniecisko padomi.

Jaunā Dziesmu un deju svētku padomes vadītāja Dagnija Baltiņa “LA” vēlāk pastāstīja, ka savulaik pati dziedājusi skolēnu kopkorī un patlaban ir Berlīnes latviešu kora dalībniece. Piedalīšanos mēģinājumos gan visbiežāk nākoties saskaņot ar komandējumiem uz Berlīni. Savukārt ikdienā ļoti aizņemtais diriģents Māris Sirmais apņēmās būt klāt visās sēdēs, kad vien būs Latvijā.

 

Strīdnieki 
pie viena galda

Svētku rīkotājs – Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centrs (KNMC) – pelnījis uzslavu, ka beidzot izdevies pie viena galda apsēdināt Kultūras un Izglītības un zinātnes ministriju. Tas varētu būt būtisks solis Vispārējo un Skolēnu dziesmu svētku procesu tuvināšanā un organizēšanā. Līdz šim šis process bija saskaldīts, īpaši skolēnu svētkos, jo abas ministrijas deķīti vilka katra uz savu pusi. Uz pieciem gadiem jaunizveidotā padome turpmāk pārzinās kā Vispārējo, tā Skolēnu dziesmu svētku procesu. Vispārējo dziesmu svētku rīcības komiteju vadīs kultūras ministre, Skolēnu svētku rīcības komiteju – izglītības ministrs. Aizvakardienas sēde liecināja, ka abi ministri var risināt lietas savstarpējā sapratnē.

Līdzās šiem ar labu vārdu pieminamajiem veikumiem gan jāpiebilst, ka sanāksmē tik daudz laika tika patērēts Dziesmu svētku cildināšanai ar jau iepriekš daudzkārt dzirdētiem epitetiem un tāpat šīs tradīcijas apdraudošo apstākļu uzskaitījumam, ka laika trūkuma dēļ līdz jūnijam tika atlikta viena no būtiskākajiem sēdē ieplānotajiem jautājumiem – par mērķdotācijas atjaunošanu – izskatīšana.

KNMC Dziesmu un deju svētku nodaļas vadītāja Līga Ribicka sēdē informēja par sagatavoto 2013. gada svētku budžeta projektu. Patlaban viss plānotais svētku budžets ir 3 137 715 latu. Taču padome atzina, ka nepieciešams papildu finansējums. Lai to varētu iesniegt Ministru kabinetā, padome atkal sanāks nevis septembrī, kā tas būtu jādara saskaņā ar Dziesmu svētku likumu, bet gan jau jūnijā.

 

Kad iet 
svētku gājienā?

Būtisks ir fakts, ka aizvakar padome principā atbalstīja 2013. gada svētku koncepciju un nedēļu ilgu programmu jūlija sākumā. Diskusijas raisījās par to, kad notikt svētku gājienam. Patlaban tas ieplānots svētdienas rītā svētku pēdējā dienā pirms noslēguma koncerta Mežaparka Lielajā estrādē. Taču tradicionāli sestdienā notiek Deju lielkoncerts un tā dalībnieku balle.

Māris Sirmais aizstāvēja savu ideju par gājienu svētku sākumā kā to ieskaņas akordu: “2008. gada svētkos bija liels atklāšanas koncerts, tagad tāda nebūs. Vai svētku atklāšana Dziesmu svētku parkā būs pietiekami spēcīgs akords? Un ja gājienā ies svētku pēdējā dienā, kā tiks pie svaigiem zaļumiem, šīs neiztrūkstošās gājiena rotas?”

Protams, gājiens svētku sākumā saistītos ar papildu izdevumiem pašvaldībām – tām dalībnieki uz Rīgu būtu jāved divas reizes. Kā “LA” sacīja Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis, ideju par gājiena pārcelšanu uz svētku sākumu viņš nupat izdzirdējis pirmoreiz un tādēļ tā nopietni pārdomājama. Diriģenti Māris Sirmais un Romāns Vanags iestājās par to, ka pirmdiena pēc noslēguma koncerta svētdien būtu pasludināma par brīvdienu. “Patiesībā tā būtu tikai normāla prakse – lai cilvēki pēc noslēguma koncerta 
Mežaparka estrādē un tradicionālās sadziedāšanās, kas iepriekšējos svētkos noritēja līdz pieciem rītā, varētu normāli atgriezties mājās savos novados,” sacīja Māris Sirmais. “Sadziedāšanās laikā dziedātāji estrādē un klausītāji solos saplūst vienā nācijā. Un, ja reiz Dziesmu svētki ir visas nācijas svētki, kas liedz, piemēram, pēcsvētku pirmdienu kā darbdienu pārcelt uz nākamo sestdienu?” Abi šie jautājumi sēdē palika atklāti.

 

Par mērķdotāciju spriedīs jūnijā

Jaunā Dziesmu un deju svētku padomes vadītāja Dagnija Baltiņa pēc sēdes uzsvēra, ka mērķdotāciju jautājumu būtiski ir atrisināt ilgtermiņā sadarbībā ar pašvaldībām. Nevienam nav šaubu, ka tā jānodrošina ne vien svētku gadā, bet visu piecu gadu procesa garumā. Valdības līmenī tiek risinātas sarunas par to, lai šo mērķdotāciju atjaunotu, varbūt jau sākot ar septembri. Saskaņā ar likumu valsts mērķdotācija domāta darba samaksai kolektīvu vadītājiem un sociālajiem nodokļiem. Taču tiek apspriests jautājums, vai nedot iespēju pašvaldībām, kur kolektīvu vadītāju atalgojumu lietas ir sakārtotas, mērķdotāciju izmantot arī citām nepieciešamībām – notīm, tērpiem… Konkrētāk par šo lietu tiks spriests nākamajā sēdē. “Mums bija pārsteigums, cik daudz pašvaldības jau līdz šim ir ieguldījušas Dziesmu un deju svētku procesa nodrošināšanā,” atzina Līga Virbicka.

Aizvakar runātāju mutēs izskanēja daudz cildinošu vārdu Dziesmu svētku procesam. Kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende sacīja, ka Dziesmu svētkus var uzskatīt par unikālu brīnumu. Svētki tika gan cildināti kā nacionālās kultūras identitātes nesēji, gan pat pieskaitīti radošajām industrijām. Statistikas dati rāda, ka 7,7% no visiem Latvijas pieaugušajiem iedzīvotājiem piedalās Dziesmu svētku procesā, bērnu un jauniešu vidū šis skaitlis – 2,3%. Par spīti nelabvēlīgai demogrāfiskajai un finanšu situācijai valstī kopš iepriekšējiem svētkiem nav samazinājies ne koru, ne dejotāju kopu skaits. Sarukums ir pavisam neliels. Taču diriģents Māris Sirmais pretim optimistiskiem skaitļiem lika cilvēcisku pieredzi: “Pagaidām ripojam uz priekšu, pateicoties padomju laiku iestrādnēm. Mani māc bažas par to, ka ir ļoti maz jaunu cilvēku, kuri vēlētos skolās mācīt dziedāšanu. Šīs nozares skolotājam nav prestiža, viņš nav arī pienācīgi atalgots. Sabiedrībā cilvēki dzied arvien mazāk, un pat uz kori “Kamēr” pieteikties atnāk jaunieši, kuri nespēj nodziedāt nevienu tautasdziesmu! Arī diriģentu vidū arvien jūtamāka ir nevēlēšanās ņemties ar a cappella dziesmām lielajam kopkorim, jo populārāki ir tie, kas strādā ar vieglām um-ca-ca dziesmiņām.”

Taču diriģentu gandarī tas, ka šajā padomes sēdē varēja sajust visu tās dalībnieku izpratni, ka Dziesmu svētku process nav pašsaprotama lieta un nekas tajā nenotiek pats no sevis.

 

XXV Vispārējo Latviešu dziesmu un XV Deju svētku budžeta projekts


Summa (Ls)
Plānotie izdevumi kopā (tajā skaitā finansējuma avoti) 3 137 715

Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem

(t.sk. dotācija pašvaldībām svētku dalībnieku ēdināšanas un naktsmītņu izdevumiem)

2 374 327
Pašu ieņēmumi un ziedojumi kopā, tajā skaitā:
Ieņēmumi no biļešu realizācijas 180 000

Citi ieņēmumi par maksas pakalpojumiem

(licenču pārdošana un maksa no tirdzniecības vietām)

30 000
Plānotie ziedojumi 200 000

 

 

 

 

 

 

 

 

Avots KNMC

 

Uzziņa

Dziesmu un deju svētku padomes locekļi

Kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende, izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis, finanšu ministrs Andis Vilks, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāte Inguna Rībena, Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Andris Jaunsleinis, Latvijas Valsts prezidenta sabiedrisko projektu vadības padomniece Karīna Rāviņa-Vimba.

 

Dziesmu un deju svētku padomes un mākslinieciskās padomes locekļi

Diriģenti Māris Sirmais un Romans Vanags

Deju nozares pārstāves Ingrīda Edīte Saulīte un Rita Spalva

Pūtēju orķestru nozaru pārstāvis Gvido Brenčevs

Tautas lietišķās mākslas pārstāve Dagnija Ramane

Tautas mūzikas nozares pārstāvis Jānis Grigalis

Tradicionālās kultūras nozares pārstāve Anda Beitāne

Profesionālās mūzikas pārstāvis Rihards Dubra

Pašvaldību kultūras centra pārstāve Dace Jurka

Nevalstisko organizāciju pārstāve Antra Purviņa

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+