Foto-Timurs Subhankulovs

Atbalsta vēsturei Saeimā kā nav, tā nav. Saruna ar Jāni Dombravu un Edvīnu Šnori 60

Pagaidām ar neveiksmi beidzies Nacionālās apvienības (NA) mēģinājums jaunajā Saeimā Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas paspārnē izveidot Vēstures politikas apakškomisiju. Kaut gan nepieciešamība pēc tādas jau sen nobriedusi un deputātiem, visdrīzāk, vēl nāksies pie jautājuma atgriezties, šoreiz “Vienotības” un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakciju nostāja pret NA iniciatīvu bijusi negatīva. Komisijas balsojumā par apakškomisijas izveidi četri deputāti balsojuši par, kamēr pieci atturējās. “Cik saprotu, atsevišķiem deputātiem ideja šķitusi simpātiska, taču oficiālā attieksme ir neatbalstoša,” teic deputāts Jānis Dombrava (NA). Gan viņu, gan viņa frakcijas kolēģi Edvīnu Šnori žurnālisti Voldemārs Krustiņš un Viesturs Sprūde uzaicināja uz redakciju, lai uzzinātu vairāk par nacionāļu nodomiem vēstures jomā.

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Lasīt citas ziņas

– Tādas apakškomisijas izveidošanas rosināšana bija būtisks politisks solis. Kāpēc tas bija nepieciešams un kas notika tālāk?

Jānis Dombrava: – Saeimā daudzu gadu garumā varēja ļoti skaidri novērot, ka vēstures lietas Latvijā nav pilnībā sakārtotas. Bet vēsture vienlaikus ir arī ideoloģiski ļoti svarīga nozare. Pagājušajā Saeimā tikai ar ļoti lielām grūtībām izdevās panākt grozījumu Arhīvu likumā, kas dod studentiem, kuri vēl nav ieguvuši doktora grādu, pieeju atsevišķu dokumentu pētīšanai attiecībā uz padomju represijām un to, kas notika pēc Otrā pasaules kara. Vēstures politikas apakškomisija būtu svarīga, lai Saeimas līmenī radītu politisku atbalstu iecerēm gan saistībā ar vēstures nozares sakārtošanu, gan starptautiskajai sadarbībai vēstures jautājumos. Tāpat arī saistībā ar Latvijas valsts simtgadi. Kultūras ministrija ir norādījusi, ka vēstures pētniecība būs ļoti svarīga simtgades daļa. Un tam, arī Latvijas nacionālās enciklopēdijas tapšanai, būs vajadzīgs politisks atbalsts. Skaidrs, ka vēsturniekiem jāstrādā neatkarīgi, bet jābūt arī politiskajam atbalstam, kas sniedz finansējumu un risina vienu vai otru jautājumu valsts vai starptautiskā līmenī.