Jānis Abāšins: Atbalsta vietā sprungulis zemnieka ratos 0
Jānis Abāšins, Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents: Valdība pagājušajā nedēļā pieņēma Ministru kabineta noteikumus “Par valsts un ES atbalsta piešķiršanu ražas, dzīvnieku un augu apdrošināšanai 2014. – 2020. gada plānošanas periodā”, neņemot vērā zemnieku un apdrošinātāju pamatotos iebildumus, ne arī priekšlikumus.
Virspusēji skatoties, daudzsološi jaunumi. Pirmkārt, kopējais finansējums apdrošināšanas polišu iegādei 10 milj. eiro, no kura ES finansējums ir 6,8 milj. eiro, savukārt valsts – 3,2 milj. eiro. Otrkārt, valsts atbalsta intensitāte pieaugusi no 50 līdz 65%.
Taču realitāte nav tik rožaina – atbalsts šīs apdrošināšanas iegādē zemniekiem tiks sniegts tikai tad, ja bojā ies vairāk nekā 30% ražas. Tātad, ja nelabvēlīgi apstākļi skars 29% ražas, tad nekāda atbalsta nebūs, un zaudējumi būs jāsedz pašiem. Pašrisks, kas jāuzņemas pašam lauksaimniekam, ir ļoti liels! Zemnieks, protams, var iegādāties apdrošināšanu par saviem līdzekļiem ar zemāku pašrisku, bet nedrīkst aizmirst “apdrošināšanas matemātiku” – “pirmie 30% no riska ir divas reizes dārgāki nekā otrie 30%”. Piemēram, ja māja ir apdrošināta par 100 000 eiro un kopējā apdrošināšanas prēmija ir 350 eiro, tad pirmo 30 000 eiro apdrošināšana maksā 200 eiro, nākamo jeb 30 000 līdz 60 000 eiro maksātu 100 eiro, savukārt 60 000 no 100 000 eiro maksātu jau tikai 50 eiro. Tas ir tāpēc, ka mazo nelaimju varbūtība ir daudz augstāka nekā lielo. Tātad dārgākie jeb pirmie 30% šajā gadījumā tiek atstāti zemnieka paša ziņā.
Ražas apdrošināšanas segments tirgū bijis pavisam neliels – parakstīto prēmiju apmērs 2014. gadā bija apmēram 2 milj. eiro. Tajā darbojās tikai divi apdrošinātāji, taču bija cerības, ka, augot tirgum, parādīsies vēl kāds spēlētājs un konkurence pieaugs. Domāju, ka pēc vakar pieņemtā valdības lēmuma šīm cerībām vairs nav pamata.
Pēdējos gados valsts atbalsts zemniekiem šajā jomā bija 1 līdz 1,3 milj. eiro gadā. Valsts vēlme ietaupīt ir saprotama – mēs visi zinām, ka, sastādot budžetu, ir citas prioritātes. Taču skaidrs ir arī tas, ka šajā izdevumu kategorijā valsts nākamajos sešos gados tērēs uz pusi mazāk nekā līdz šim jeb vidēji 0,53 milj. eiro – pārējo segs Eiropas Savienība.
Līdzšinējais atbalsta modelis pie zaudētām ražām vai citām kataklizmām ļāva Zemkopības ministrijai teikt: “Mēs subsidējam zemnieku apdrošināšanas polises, tāpēc nav pamata sniegt papildu atbalstu.” Tagad, pēc šo jauno noteikumu pieņemšanas, pastāv liels risks, ka zemnieki neapdrošināsies vispār, bet tā vietā kāps traktoros uz dosies bloķēt auto maģistrāles.
Esmu pārliecināts, ka bija un ir iespējams rast atbalsta mehānismu, kas atbilst gan ES regulai, gan zemnieku un apdrošinātāju interesēm. Sarunas bija jāturpina, vēl jo vairāk – nav pieņemams, ka pašā karstākajā ražas novākšanas laikā tiek apstiprināti neizdiskutēti noteikumi, kuri faktiski var pārvilkt treknu svītru pāri labi uzsāktai virzībai uz pārdomātu un visām pusēm labvēlīgu atbalsta mehānismu.
Uzziņa
Valdība 25. augustā apstiprināja izmaiņas noteikumos par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu apdrošināšanai 2014. – 2020. gada plānošanas periodā.
Noteikumi paredz, ka turpmāk kompensēs 65 procentus no lauksaimniecības apdrošināšanas polises iegādes attiecināmajām izmaksām līdzšinējo 50 procentu vietā, ja tiks ievēroti visi noteikumos reglamentētie nosacījumi, tajā skaitā arī lauksaimnieka pašrisks.
Kopējais finansējums LAP 2014. – 2020. gadam pasākuma “Riska pārvaldība” apakšpasākumā “Ražas, dzīvnieku un augu apdrošināšanas prēmija” ir 10 000 000 eiro, no kuriem ES līdzfinansējums no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) plānots 68% jeb 6 800 000 eiro, bet Latvijas valsts budžeta līdzfinansējums ir 32% jeb 3 200 000 eiro. Pasākumu plānots īstenot sešus gadus.
Tā kā atbalsta pasākumu plānots uzsākt 2015. gada oktobrī, provizoriski 2015. gadā varētu tikt izmantots kopējais atbalsta finansējums 700 000 eiro. Laikposmā no 2016. līdz 2020. gadam provizoriski – 1 860 000 eiro ik gadu.
Avots: Zemkopības ministrija
