Atbalsts ģimenēm 0
Labklājības ministrijas apkopotā informācija liecina, ka maternitātes, paternitātes un vecāku pabalsta saņēmēji mūsu valstī tomēr var justies salīdzinoši stabili un droši.
Aprēķināts, ka vidējā maternitātes pabalsta saņēmēja sieviete ir 29 – 30 gadu vecumā ar vidējo algu 463,80 lati, bet vīrietis – 31 gada vecumā ar vidējo algu 579,90 lati. Tie, kuri dzīvo un strādā laukos, par šādiem skaitļiem visdrīzāk ir neizpratnē. Nereti skolotājas ar tikai nedaudz lielāku algu virs minimālās jau pieskaitāmas pie biezākajiem ļaudīm pagastā, bet, kā saka, no augšas jau labāk redzams….
Labklājības ministrijas valsts sekretāre Ieva Jaunzeme uzsver, ka tie, kuri strādā un godīgi maksā nodokļus, var justies ekonomiski stabili, bet tie, kuri algas saņem aploksnē, paliek zaudētājos, kad dažādās dzīves situācijās jāsaņem valsts atbalsts. Tostarp satraucoša iezīme ir tā, ka aptuveni seši tūkstoši sieviešu mūsu valstī saņem nevis vecāku, bet gan bērna kopšanas pabalstu līdz mazuļa gada vecumam. Tas nozīmē, ka viņas pirms bērna piedzimšanas nav bijušas darba attiecībās un nav veikušas valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas.
– Ja viņas paļaujas uz bērna tēvu vai valsti, nevis uz sevi un reāliem ienākumiem no algota darba, nākotne var būt apdraudēta, – secina I. Jaunzeme.
Lai gan jaunajām māmiņām tieši pirmajās dienās pēc bērniņa piedzimšanas visvairāk nepieciešama pleca izjūta, taču nez kāpēc iespēju saņemt paternitātes pabalstu un 10 dienu ilgu atvaļinājumu Latvijā izmanto tikai aptuveni puse no tēviem. Labklājības ministrijas ierēdņi sola vairāk par to runāt un gādāt arī par iespēju nākotnē šo atvaļinājumu pagarināt.
Būtiski atcerēties: lai saņemtu maternitātes, paternitātes un vecāku pabalstus, nav nepieciešams nostrādāt noteiktu laika periodu. Pietiek, ja cilvēks vienkārši ir bijis nodarbināts pabalsta pieprasīšanas dienā.
Savukārt daudzi darba devēji joprojām nav informēti, ka slimības pabalstu sasirguša bērna kopšanai no pirmās dienas izmaksā no valsts sociālās apdrošināšanas sistēmas. Tātad darba devējiem nekas nav jāsedz.
Nākamgad plānoti vairāki papildu atbalsta pasākumi ģimenēm ar bērniem:
• maternitātes, paternitātes un vecāku pabalstu izmaksu griestu divkāršošana (par vienu kalendāra dienu aprēķinot 23,02 latus un 50 % no summas virs 23,02 latiem);
• bērna kopšanas pabalsta paaugstināšana no 50 līdz 100 latiem no dzimšanas līdz gada vecumam cilvēkiem, kuri iepriekš nav strādājuši;
• bērna kopšanas pabalsta paaugstināšana no 30 līdz 100 latiem no gada vecuma līdz pusotram gadam visiem vecākiem;
• turpināsies bērna kopšanas pabalsta izmaksa 30 latu apmērā mēnesī no pusotra līdz divu gadu vecumam;
• minimālā vecāku pabalsta paaugstināšana no 63 līdz 100 latiem mēnesī;
• valsts atbalsts pirmsskolas izglītības iestāžu rindu likvidēšanai 3,22 miljonu latu apmērā.
SVARĪGI Vecāku pabalsts pienākas nodarbinātiem cilvēkiem, un tā apmērs ir tieši atkarīgs no veikto iemaksu apmēra, bet nestrādājošie, kopjot bērnu līdz gada vecumam, var saņemt nemainīgu ikmēneša pabalstu.
UZZIŅA • Ģimene pēc bērna piedzimšanas var saņemt valsts sociālās apdrošināšanas pabalstus – maternitātes, paternitātes un vecāku pabalstu. Tos maksā no valsts sociālās apdrošināšanas budžeta. Tāpat ģimene var saņemt arī valsts sociālos pabalstus – bērna piedzimšanas, bērna kopšanas un ģimenes valsts pabalstu. Šos pabalstus maksā no valsts pamatbudžeta. • Maternitātes pabalsta mērķis – sociāli apdrošinātām sievietēm nodrošināt ienākumu aizvietojumu grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma laikā. Šo pabalstu izmaksā par 112 dienām jeb visu grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma laiku 80 % apmērā no māmiņas vidējās sociālās apdrošināšanas iemaksu algas. • Paternitātes pabalsta mērķis ir veicināt tēvu iesaistīšanos jaundzimušo aprūpē – līdz bērna divu mēnešu vecumam viņi var doties 10 dienu ilgā paternitātes atvaļinājumā. Pabalstu izmaksā 80 % apmērā no tēva vidējās sociālās apdrošināšanas iemaksu algas. • Vecāku pabalstu (nevar saņemt vienlaikus ar maternitātes pabalstu) piešķir vienam no vecākiem vai adoptētājiem, audžuģimenes loceklim, aizbildnim vai citam cilvēkam, kurš bērnu faktiski kopj un audzina līdz viena gada vecumam. Šo pabalstu izmaksā cilvēkiem, kuri iepriekš ir strādājuši. To aprēķina 70 % apmērā no vidējās sociālās apdrošināšanas iemaksu algas. • Bērna kopšanas pabalstu izmaksā divos gadījumos: 1) 50 latu apmērā cilvēkiem, kuri iepriekš nav strādājuši, par bērna kopšanu līdz viena gada vecumam; 2) 30 latu apmērā par bērna kopšanu no viena līdz divu gadu vecumam tiem, kuri iepriekš ir strādājuši. • Ģimenes var saņemt piemaksu pie vecāku vai bērna kopšanas pabalsta, ja piedzimuši dvīņi vai vairāki bērni. Papildus pabalstam par katra nākamā bērna kopšanu līdz vienam gadam piemaksa ir 50 lati mēnesī, par bērna kopšanu no viena līdz diviem gadiem – 30 lati mēnesī. • Bērna piedzimšanas pabalstu piešķir vienam no vecākiem vai aizbildnim. To var saņemt no bērna astotās dzīvības dienas vai no aizbildnības nodibināšanas dienas. Pabalsta apmērs ir 296 lati. • Ģimenes valsts pabalstu piešķir neatkarīgi no vecāku ienākumu līmeņa par bērnu vecumā no viena līdz 19 gadiem. Pašlaik tas ir 8 lati mēnesī. |
