Mobilā versija
+6.8°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
29. marts, 2016
Drukāt

Atbalsts par nostrādāto, nevis nodzīvoto (2)

Foto - LETAFoto - LETA

Lasīju par domu, ka senioriem no 80 – 85 gadu vecuma vajadzētu paaugstināt pensiju. Gribētu lūgt, lai atbildīgās personas konkretizē šo ideju – būs vai nebūs? Olita Rozenfelde Jelgavā

 

Diemžēl tuvākajos gados netiek plānots paaugstināt pensiju gados vecajiem senioriem, par pamatu ņemot tikai viņu nodzīvotos gadus. Latvijas Pensionāru federācija gan vairākkārt aicinājusi politiķus pievērst īpašu uzmanību tieši šai pensionāru grupai (un droši vien tieši šīs LPF prasības jautājuma autore noturējusi par solījumiem), bet dzirdīgas ausis šie vārdi nav atraduši. Ne Māra Kučinska valdības deklarācijā, ne Labklājības ministrijas rīcības plānos, ne Saeimas Sociālo un darba lietu komitejas darbakārtībā nav punkta par īpašu atbalstu pensionāriem pēc 80 vai 90 gadu vecuma.

Cerības sagaidīt kādu pozitīvu pavērsienu varētu būt tiem, kuri ne tikai nodzīvojuši garu mūžu, bet arī nostrādājuši daudzus gadus. Pašlaik Saeimā un ekspertu lokā tiek apsvērti vairāki varianti par īpašu palīdzību cilvēkiem ar garu darba stāžu. “Deputāti izvērtē iespēju, ka seniori, kuri pensionējušies līdz 1996. gada 1. janvārim, varētu saņemt lielākas pensijas par darba stāžu līdz 1996. gadam. Šobrīd katrs darba gads viņiem novērtēts ar vienu eiro, bet senioru organizācijas uzskata, ka šie cilvēki būtu tiesīgi saņemt divus eiro par katru darba stāža gadu,” informēja Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas vadītāja Aija Barča (ZZS). Šāds mehānisms dotu jūtamu atbalstu pensionāriem, kuriem ir garāks darba stāžs. Vēl viena iecere būtu diferencēt pensijas indeksāciju atkarībā no stāža ilguma. Proti, cilvēkiem, kas nostrādājuši 35 vai vairāk gadus, tiktu piemēroti 60% no algas indeksa, bet tiem, kuru darba stāžs pārsniedz 45 gadus – 70%.

Abas šīs ieceres gan atrodas ļoti agrīnā diskusiju stadijā, un pat tad, ja tām būs politisks atbalsts, reālas izmaiņas pensionāri varēs just, ātrākais, 2018. gadā. Neliels, bet patīkams pielikums varētu būt jūtams jau nākamgad, jo marta sākumā Saeima atbalstīja Pensiju likuma grozījumus, paredzot turpmāk visu pensiju indeksācijā ņemt vērā 50% no apdrošināšanas iemaksu algas indeksa (līdzšinējo 25% vietā).

Kamēr valsts pārvaldes iestādes vēl tikai diskutē par papildu atbalstu gados vecajiem pensionāriem, cilvēki var mēģināt meklēt palīdzību savās pašvaldībās. Kā informēja Latvijas pašvaldību savienības priekšsēdētāja padomniece sociālajos jautājumos Ilze Rudzīte, daudzas vietvaras ir noteikušas īpašus atbalsta mehānismus veciem vai vientuļiem cilvēkiem. Dažādos novados gan ir atšķirīgi atbalsta saņemšanas kritēriji un pabalstu apjoms, par ko var uzzināt katras konkrētās pašvaldības Sociālajā dienestā.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Noveelu visiem deputatiem nodzivot lidz 100 gadu vecumam. Nostradat lidz 60 gadu vecumam. Un slimibas del aiziet pensijaa… lai jums jaukas vecumdienas…

  2. Ne jau par vecumu ir jaamaksaa,bet par nostraadaatiem gadiem.Man darba staazs ir 58 gadi.

Agris Liepiņš: Pedagogiem jāuzņemas atbildība (1)Izmaiņas Izglītības likumā, kas paredz nekavējoties atlaist no darba skolotājus, kuri ir nelojāli Latvijas valstij, izraisījušas protesta vētru daudzu skolotāju vārdā runājošu amatpersonu vidū.
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Nu lābi, lābi, varu arī šoreiz es samaksāt…

Veselības rēķini – no aizsardzības budžeta

Valdība vakar atbalstījusi 2,81 miljona eiro pārdali no Aizsardzības ministrijas (AM) budžeta, lai segtu rēķinus par Latvijas iedzīvotāju saņemto veselības aprūpi ārzemēs un segtu līdzekļu deficītu fenilketonūrijas un citu ģenētiski determinētu slimību korekcijas preparātu apmaksai. No AM budžeta programmas “Valsts aizsardzības politikas realizācija” uz Veselības ministriju tiek pārdalīti 341 018 eiro, bet no programmas “Militārpersonu pensiju fonds” tiek pārdalīti 2,36 miljoni eiro. Tā kā Veselības ministrija ir ieplānojusi rēķinu apmaksai novirzīt vēl arī citus līdzekļus, piemēram, no ietaupītajiem līdzekļiem par laboratoriskajiem izmeklējumiem, tad ar piešķirtajiem līdzekļiem no Aizsardzības ministrijas budžeta pietiekot, lai segtu šogad radušos rēķinus.

Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (12)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Kā vērtējat izglītības kvalitāti Latvijā?
Draugiem Facebook Twitter Google+