Mobilā versija
+2.1°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
29. augusts, 2016
Drukāt

Atbalsts paraugostas veidošanai

Foto - Dainis BušmanisFoto - Dainis Bušmanis

finanshu_piesprice200
Burātāju iecienītā Pāvil­ostas osta ar iesaistīšanos vairākos projektos un naudas piesaisti savai izaugsmei nākamajos gados kļūs par vēl viesmīlīgāku tās viesiem un ērtāku zvejniekiem, tā nodrošinot papildu darba vietas un naudas ienākumus novada cilvēkiem. Osta ar savu darbību arīdzan rosinās mūsu valsts atpazīstamību.

Burātājus notur ar izklaidi

“Jahtu ostas uzdevums ir sniegt tādus pakalpojumus, lai rosinātu burātājus šeit uzturēties iespējami ilgāk. Mums arīdzan ir jāveido uzņēmējiem labvēlīgi nosacījumi naudas ieguldījumam,” mazās ostas svarīgāko uzdevumu raksturo Pāvil­ostas ostas pārvaldnieks Ronalds Griškevičs. Un Pāvilostas ostā to arī veiksmīgi dara. R. Griškevičs papildina – osta patlaban piedalās ES pārrobežu (INTERREG) projektā “Smart ports”. Projekta mērķis ir kopā ar Somijas, Igaunijas un Zviedrijas ostām izveidot paraugostu tīklu. Ostas pārvaldnieks precizē – pārveidot Pāvilostas ostu no “brīnišķīgas par lielisku”. Ostas līdzfinansējums 149 608 eiro vērtajā projektā veido 15%, atlikušo ieguldījumu pēc projekta pabeigšanas sedz ES.

Pāvilostas osta ir vienīgā mazā osta Latvijas rietumu piekrastē un jau patlaban nevar apmierināt pieprasījumu pēc laivu un jahtu piestātnēm. Vai, iespējams, vajag celt piestātnes maksu? R. Griškevičs uzsver: patlaban tā ir neliela, 15 – 20 eiro diennaktī (par šo naudu burātājiem nodrošina dušas, tualetes, dzeramo ūdeni, veļas mazgātavu, elektroenerģiju, interneta pakalpojumu) un maksas celšana nebūtu pareiza. “Jācenšas iespējami ilgāk ostā noturēt tās viesus,” teic pārvaldnieks. Burātāju noturēšanai Pāvilostas ostas piesaistītie uzņēmēji piedāvā dažādus pakalpojumus. Piemēram, ostā var nomāt mazas laiviņas un doties ar tām ekskursijās pa Sakas upi, īrēt SUP dēļus, sērfinga un vindsērfinga inventāru, piekrastes katamarānus, vizināties ar jūras laivām un makšķerēt. Turpat atrodas velosipēdu noma, modernajā veikparkā var nodarboties veikošanu. “Mēs piedāvājam tik daudz pakalpojumu, lai burātājiem uzreiz pēc degvielas uzpildes būtu grūti atstāt ostu,” tā R. Griškevičs. Vietējai tautsaimniecībai šāds uzstādījums ir izdevīgs. Skandināvijas valstīs veiktie pētījumi rāda, ka katra ostā iebraukusī jahta vietējās kafejnīcās, restorānos, bodītēs, veikaliņos un nomas punktos diennaktī atstāj vidēji 100 eiro. Pāvilostas osta sezonas laikā apkalpo aptuveni 300 viesu jahtas, kuru vidējais uzturēšanās ilgums kūrortpilsētā tuvojas 2,5 diennaktīm. Pāvilostas novada tautsaimniecībai ar aptuveni 1000 iedzīvotājiem tas ir jūtams ieguldījums.

Citu valstu un vietējos burātājus ostā piesaista arīdzan ar jahtu remonta un servisa pakalpojumiem, ko piedāvā SIA “BoatPark Pāvil­osta”. Uzņēmums ar Pāvil­ostas ostu ir noslēdzis zemes nomas līgumu un sāka darboties pērn vasarā. Jau ziemā “BoatPark” laboja jahtas no Vācijas, Dānijas, Nīderlandes, Zviedrijas un arīdzan vietējās Latvijas jahtas. Pāvilostas ostas sadarbība ar uzņēmējiem balstās uz ilgtermiņa līgumattiecībām – osta iznomā zemi vien ar kuģošanu, burāšanu vai zvejniecību saistītai uzņēmējdarbībai.

Vēl viens sadarbības piemērs. “Pāvilosta Marina” ir jahtu klubs, kas ostā līdzīgi kā “BoatPark” piedāvā piestātnes jahtu ziemošanai, bet neveic to apkopi. “Pāvil­osta Marina” piedāvā viesiem kempinga mājiņas. Abi uzņēmumi sezonas laikā pavisam nodrošina 15 – 16 darba vietas, zivju pārstrādes uzņēmums – vairākus desmitus darba vietu.

Ostā patlaban pagarina molu, kas pēc darbu pabeigšanas mazinās ostas akvatorijas aizsērēšanu.

Kā izvēlas aizdevēju

R. Griškevičs teic, ka Pāvilostas osta naudu savām ikdienas vajadzībām nopelna pati. Pati var ieguldīt nelielas naudas summas tāpēc, ka ostā visam ir jādarbojas kā pulkstenim – piemēram, bojām un vadlīnijām, ko darbina saules baterijas un iedarbina sensori. Savukārt naudas ieguldījumiem izaugsmē ir vajadzīgs atbalsts un to arī meklē. ES atbalsta piešķiršanas kārtība paredz ieguldījumu kompensēšanu vien pēc projekta pabeigšanas, tāpēc “Smart ports” un citiem projektiem nauda bija jāaizņemas bankā. Pāvil­ostas ostā lemts meklēt saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu, nevis “automātiski” aizņemties bankā, kas uzņēmumu apkalpo ikdienā. R. Griškevičs teic – šāds lēmums bija pareizs.

“Bija piedāvājumi no vairākām bankām, tomēr ar “Citadeli” iznāca visvienkāršāk un vispretimnākošāk. Mēs diezgan ātri nokārtojām 150 000 eiro aizdevumu par ļoti samērīgiem kredītprocentiem. Ar ļoti jaukiem noteikumiem, kas jebkurā brīdī ļauj no kredītlīnijas paņemt vajadzīgo naudas summu un jebkurā brīdī atdot mūsu atgūtos naudas līdzekļus. Piemēram, PVN. Ne jau tikai zemākie kredītprocenti nosaka aizņēmēja izvēli. Banka “Citadele” nebija grūta izvēle tāpēc, ka tās piedāvājuma struktūra precīzi atbilda mūsu vajadzībām. Augsti novērtējām bankas izpratni,” projekta finansiālos nosacījumus raksturo R. Griškevičs. Viņš piebilst, ka jau agrāk “Citadelē” ņemts aizdevums zemessmēlēja pirkumam, kas nu jau atdots.

Nākotnes ieceres

Pāvilostas ostā iecerēts nostiprināt visu krastmalu tā, lai tā var kalpot piestātņu izveidei. Patlaban ir paveikta puse no šā darba. R. Griškevičs rāda, kur atradīsies vēl 2 – 3 remonta laivu būves uzņēmumi, kas vietējiem cilvēkiem piedāvās darba vietas, piesaistīs klientus no citām valstīm.

Nākamajā gadā Pāvilostas osta iecerējusi piedalīties Latvijas – Igaunijas ES pārrobežu projektā. Tas dos iespēju saņemt atbalstu piestātņu skaita palielināšanai, osta varēs pieņemt vairāk laivu. “Ceram, ka ar šo projektu varēsim uzstādīt vairāk stacionāro ceļamkrānu. Osta par savu naudu tos nevar atļauties, tāpēc svarīgi iekļaut kāda projekta budžetā,” saka R. Griškevičs.

Pāvilostas ostas ģenerālplāns paredz zvejniecības tradīciju saglabāšanu un priekšzīmīgas atpūtas kuģu ostas izveidi. Patlaban ostā atkarībā no jahtas lieluma vietas pietiek 10 – 15 jahtām. Vietējā flotē ir 5 – 7 jahtas. Pāvilostas osta veidos jaunas jahtu piestātnes. “Smart ports” paraugostas projekts paredz izveidot arī lielus interaktīvos displejus, kur ikviens burātājs varēs redzēt laika prognozi, attiecīgās vietas plānu, norēķināties par pakalpojumiem un uzzināt visu informāciju sev vajadzīgajā valodā. Paraugostā vajadzīgās navigācijas zīmes, dušas un tualetes jau izveidotas agrāk. “Uzstādīsim servisa ēkas aprīkojumu cilvēkiem ar īpašām vajadzībām,” piebilst ostas pārvaldnieks. Ar “Smart ports” projekta naudas atbalstu jau patlaban ir nostiprināts krasts un izveidota jahtu izcelšanas vieta. Pie piestātnēm uzņēmēji ir uzbūvējuši vai būvē īres mājiņas Pāvil­ostas viesiem.

Finanšu piešprice ir reportāžas sērija par uzņēmumiem, kas attīstās ar bankas “Citadele” kredītu.

Komentārs

Bankas “Citadele” mazo un vidējo uzņēmumu apkalpošanas daļas vadītāja Ieva Vērzemniece: “Priecājamies, ka varam atbalstīt uzņēmumus, kas domā par attīstību, turklāt tiecas strādāt videi draudzīgāk. Šajā projektā osta ne tikai paplašina savu darbību, bet arī modernizē ūdensapgādes un notekūdeņu savākšanas sistēmu, piestātnes un bīstamo atkritumu savākšanas sistēmu. Tā kā šā klienta darbs tiešā veidā saistīts ar Baltijas jūru, kas ir gandrīz noslēgta no citām jūrām, šāda attieksme pret vidi ir vēl jo būtiskāka.”

Naudas atdeve

Banka “Citadele” piešķīra kredītlīniju Pāvilostas ostai ES “INTERREG” programmas projekta “Smart ports” īstenošanai, kas paredz paraugostu tīkla izveidi Zviedrijā, Somijā, Igaunijā un Latvijā.

Aizdevums ir izdevīgs tāpēc, ka ļauj jebkurā brīdī tērēt vajadzīgo summu limita robežās, kā arī veikt naudas atmaksu tad, kad kontā ieskaitīta nauda, tā ļaujot aizņēmējam taupīt.

Aizdevums piešķirts bez papildu nodrošinājuma.

Pāvilostas osta

Vienīgā mazā osta Latvijas rietumu piekrastē, ko galvenokārt izmanto zvejas kuģu un jahtu apkalpošanai.

Ostas teritorijā atrodas divas jahtu piestātnes, “zilā karoga” jahtklubs, degvielas uzpildes stacija, zivju apstrādes uzņēmums, vairākas zvejas un mazo laivu piestātnes un jahtu servisa centrs.

Ostas pārvaldē nodarbināti trīs cilvēki.

citadele

Tuvākā bankas “Citadele” filiāle – Liepājā, Lielajā ielā 12

Pievienot komentāru

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (1)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Putnu gripa pietuvojusies Latvijai (3)Vairākās Eiropas Savienības (ES) valstīs atklāts bīstamais putnu gripas vīruss, un Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) norāda, ka ir pamats satraukumam arī Latvijā, sestdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Kuras izmaiņas likumos būtiski ietekmēs tavu ikdienu 2017. gadā? (1)ALGAS, PABALSTI, PENSIJAS NODOKĻI Saeima pieņēmusi vairākas būtiskas izmaiņas likumos, kas no nākamā gada ietekmēs Latvijas iedzīvotāju ikdienu.
Draugiem Facebook Twitter Google+