×
Mobilā versija
+4°C
Jurģis, Juris, Georgs
Pirmdiena, 23. aprīlis, 2018
12. aprīlis, 2018
Drukāt

Mainīs darba devēju attieksmi pret senioriem (9)

Foto - Zane Bitere/LETAFoto - Zane Bitere/LETA

Nodarbinātības valsts aģentūras pieredze liecina, ka pirmspensijas vecuma cilvēki labprāt izmanto mūžizglītības iespējas.

Lai veicinātu gados vecāku cilvēku nodarbinātību, Nodarbinātības valsts aģentūra īsteno Eiropas Sociālā fonda projektu “Atbalsts ilgākam darba mūžam”, kura mērķis ir nodrošināt, lai seniori pēc iespējas ilgāk saglabātu darbspējas un savu darba vietu, bet darba devēji būtu gatavi pieņemt un paturēt darbā gados vecos darbiniekus. Plānots, ka līdz 2022. gada decembrim atbalsta pasākumos tiks iesaistīti apmēram 3000 pirmspensijas vecuma cilvēku.

Izmaiņas personāla politikā

“Latvijā šobrīd gandrīz trešdaļa visu nodarbināto ir vecumā no 50 līdz 64 gadiem, taču tieši šīs vecuma grupas cilvēkiem ir daudz lielākas iespējas zaudēt darbu vai nokļūt ilgstošo bezdarbnieku rindās, ir problēmas ar mūsdienu prasībām atbilstošām iemaņām un izglītību, turklāt pieaug arī ar veselības problēmām saistīti riski,” stāsta projekta vadītāja Mairita Mēnese. To apliecina arī aģentūras statistika. Bezdarbnieku vecumā virs 50 gadiem īpatsvars reģistrēto bezdarbnieku kopskaitā pagājušā gada nogalē bija 38,7% (23 838), no tiem liela daļa (16,5%) bija vecumā no 55 līdz 59 gadiem. Reģistrēto jauniešu bezdarbnieku vidējais bezdarba periods bija 3,3 mēneši, bet darba meklētājiem vecumā virs 50 gadiem – vairāk nekā deviņi mēneši.

Lai mainītu darba devēju attieksmi pret senioriem kā pret esošiem vai potenciāliem darbiniekiem, aģentūra sadarbībā ar Latvijas Darba devēju konfederāciju un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību uzsākusi uzņēmumu, iestāžu, valsts un pašvaldības kapitālsabiedrību personāla vadības speciālistu apmācību, rīkojot semināru ciklu “Pieredzei vienmēr būs vērtība”. Aprīlī tas norisināsies piecās Latvijas pilsētās – Ventspilī, Rēzeknē, Siguldā, Valmierā un Madonā. Seminārs vairāk domāts kā radoša laboratorija, lai dalībnieki, izmantojot savu līdzšinējo pieredzi un vīziju par gados vecāku darbinieku nodarbināšanu, izstrādātu praktiskus risinājumus. Tieši personāla vadības speciālisti taču ir tie, no kuriem lielā mērā atkarīga jebkura darba devēja realizētā personāla politika. Demogrāfiskās tendences Latvijā liecina par sabiedrības novecošanos un iedzīvotāju skaita samazināšanos, īpaši darbspējas vecumā. Taču šī gada sākumā veiktā Latvijas darba devēju aptauja liecina, ka 14% no aptaujātajiem 2018. gadā plāno piedāvāt jaunas darba vietas (kopumā gada laikā plānots izveidot 12 206 jaunas darba vietas). Tas rada jaunus izaicinājumus arī darbaspēka politikas jomā, arī par to, kā samazināt aizspriedumus un iekļaut modernā darbavietā gados vecākus darbiniekus.

“Projekta laikā speci­ālistu diskusijās esam definējuši trīs galvenos objektīvos riska faktorus: kvalifikācija, tas ir, iespēja mācīties un paaugstināt savu atbilstību mūsdienu darba tirgum, veselība, jo, palielinoties vecumam, pieaug arī ar veselību saistītie riski, kā arī darba vide, tās pielāgošana, citu darba formu, iespēju meklēšana,” norāda M. Mēnese. Protams, pirmajā brīdī darba devējus var padarīt domīgus ar darbinieka saslimšanu vai arodslimību saistīto izmaksu pieauguma risks, taču to var atsvērt darbinieka profesionālā pieredze, zināšanas, lojalitāte un atbildības līmenis.

Pielāgota darba vide un mūžizglītība

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības darba aizsardzības speciālists Ziedonis Antapsons, vērtējot situāciju darba tirgū, teic, ka trūkst kvalificētu darbinieku, tātad tagad uzņēmējiem uzmanība jāpievērš senioriem. Tas nozīmē, ka uzņēmuma politikai jābūt vērstai uz to, lai saglabātu savus darbiniekus, piemēram, pilnveidojot darba aizsardzības sistēmu, pielāgojot darbu konkrētai personai, ieviešot elastīgas darba laika shēmas, nodrošinot mūžizglītības iespējas, darba līgumos paredzot punktu par to, ka pirmspensijas vecumā darbinieku nevar atlaist no darba, darba algas nesamazināšanu u. tml.

“Novecojot uzkrājas pieredze, prasmes un zināšanas, bet palielinās neaizsargātība pret atsevišķiem darba riska faktoriem un saasinās veselības problēmas,” saka Z. Antapsons. Darba ņēmējiem viņš iesaka sekot līdzi savam veselības stāvoklim un informēt darba devēju par veselības problēmām vai nespēju veikt pienākumus, atbildīgi izturēties pret darba drošības noteikumiem, jo vairāk nekā 60% negadījumu notiek pašu darbinieku vainas dēļ, izmantot darba devēju piedāvātās veselības aprūpes un fizisko aktivitāšu iespējas, bet darba pārtraukumus veltīt atpūtai un nepārstrādāties, jo pārmērīga slodze īsā laika posmā saīsina darba mūžu, kā arī nākt klajā ar ieteikumiem darba devējam, kā uzlabot darba vidi un drošību.

Projektā “Atbalsts ilgākam darba mūžam” plānotie atbalsta pasākumi vērsti uz darbspēju saglabāšanu: darba vides pielāgošana, prasmju nodošana vai jaunu prasmju apgūšana, karjeras konsultācijas, konkurētspējas paaugstināšanas un veselības uzlabošanas pasākumi. Tā kopējais finansējums ir 10,6 miljoni eiro, no tiem deviņus miljonus piešķīris Eiropas Sociālais fonds.

To, ka pirmspensijas vecuma cilvēki labprāt izmanto mūžizglītības iespējas, apliecina Nodarbinātības valsts aģentūras pieredze: 2018. gada pirmajos divos mēnešos profesionālās un neformālās izglītības programmu apguvē iesaistījās 1565 darba meklētāji vecumā virs 50 gadiem, pērn profesionālo apmācību uzsāka 1771, bet neformālās izglītības programmu apguvi – 4549 cilvēki. Populārākās apmācības programmas un jaunapgūtās profesijas vecāka gadagājuma bezdarbniekiem pērn bija lietvedis, sociālās aprūpes darbinieks, elektrokāru vadītājs, metinātājs, klientu apkalpošanas operators, noliktavas pārzinis, šuvējs, savukārt pieprasītāko neformālās apmācības programmu vidū pirmajā trijniekā ierindojās datorzinības, kā arī angļu un latviešu valoda. Pateicoties tam, ik gadus darbā iekārtojas ap 17 000 šīs vecuma grupas darba meklētāju.

Pievienot komentāru

Komentāri (9)

  1. Ir jāpārskata samaksa par slīmības lapām. Jo cilvēki nevar atļauties ņemt slimības lapas.

  2. To lietvežuun klientu apkalpošanas operatoru jau pieražots štābeļiem! Pati arī tādus kursus izgāju 50+ vecumā. bet kāda jēga???? Nav jau to darba vietu ku rkārtot to lietvedību vai apkalpot tos klientus! Un,kad CV paskatījās uz vecumu- paldies, bet diemžzēl jūsu vietā jau pieņemts cits!
    Un,lūdzu, jaunie žurnālisti -nesauciet nu gan 50-60 gadigus cilvēkus par senioriem!!!!!

  3. Antapsona kungs var gvelzt visādas muļķības līdz riebumam–jo realitāte ir skarba…Nevienam darba devējam bezdarbnieks 60 g vec NAV VAJADZĪGS…un visās darba profesijās….

  4. elastīgie ierēdnīši jūt pelņu Atbildēt

    Nu nav ļautiņš pēc 60 nekāds dižais strādnieks; dabas likumos paredzēto novecošanos nenovērsīs nekādi Eiropas Sociālā fonda projekti. Šai ziņā padomija bij krietni gudrāka un ļautiņu sūtīja pensijā tad, kad skāde no šā darbošanās kļuva lielāka par labumu …

    • Trāpīgāk nepateikt. Es arī uzskatu, ka valstij būtu daudz izdevīgāk ar godu ļaut pensionēties cilvēkiem, kuru ražīgā darba stāžs jau sasniedzis 35 un vairāk gadus, nekā mānīt viņus ar skaistiem saukļiem par aktīvu novecošanos un mocīt ar ilgāku darba mūžu. Kurš spēj un var, lai strādā kaut līdz 100 gadiem, bet nevar to uzlikt par pienākumu pilnīgi visiem.

  5. Tā ir skaista teorija,bet visur prasa cik tev ir gadu,kad pasaku cik,tad visi darba devēji kratās vaļā.Neesmu vēl sastapis darba devēju,kuram vajadzētu manu pieredzi un zināšanas,par atbildības sajūtu pat nerunājot.

    • precīzi teikts!

      • Pilnīgi piekrītu, jo tā ir prakse, esmu saskāries ar to.

        • Vajadzētu aizliegt uzdot jautājumu par vecumu, tas piederētos pie datu aizsardzības likuma. Ja ir aizliegts publicēt apsveikumus jubilejās un sludinājumus par mirušajiem sakarā ar šo likumu, tad gribētos uzdot jautājumu, kā var kaitēt jau nomirušam cilvēkam uzrakstot miršanas un bēru datumu?Bet tam, kurš meklē darbu, nekādā gadījumā nedrīkst to jautāt, jo tad var manipulēt ar cilvēka tiesībām uz darbu( Satversme)

Draugiem Facebook Twitter Google+