Juka Rislaki.
Juka Rislaki.
Foto: Dainis Busmanis

Juka Rislaki: Arī somi prāto, kā atvairīt Krievijas propagandu 15

Somu politiķi un ierēdņi, kuri agrāk uzskatīja, ka attiecības ar Krieviju ir labas, tagad norūpējušies prāto, kā atbildēt uz Krievijas propagandas un masu mediju izplatītajiem meliem par Somiju un somiem.

Reklāma
Reklāma
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 43
TV24
“Viņi ir gatavi uz visādām neģēlībām.” Kas mudinātu Putinu pieņemt lēmumu uzbrukt NATO?
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
Lasīt citas ziņas

Šai propagandai, šķiet, ir vismaz trīs mērķi – attālināt Somiju no Rietumu sankciju politiskās līnijas, kavēt Somijas pievienošanos NATO un iedvest pašmāju ļaudīm, ka somi ir rusofobi, kuri savā zemē apspiež krievu minoritāti.

Latviešiem tā ir labi pazīstama lieta, kaut gan propagandas bungu rīboņa pret Somiju nav tik nepārtraukta un mērķtiecīga kā pret Latviju vērstā. Savā ziņā tas tomēr ir satriecis somus, kuri bija pieraduši pie “mierīgas līdzāspastāvēšanas” ar kaimiņvalsti.

CITI ŠOBRĪD LASA

Krievu rakstnieks Mihails Šiškins precīzi formulējis, par ko ir runa: “Krievijas televīzija no izklaides un muļķības izplatītājas kļuvusi par masu iznīcināšanas līdzekli.”

Bez Krievijas TV jauns­ pārbaudījums abām valstīm, Latvijai un Somijai, ir tas, ka Krievija nesen nodibinājusi radio un interneta mediju dienestu “Sputnik”, kas vērsts uz ārzemju auditoriju un darbosies arī latviešu un somu valodā.

Speciālisti uzskata, ka šogad, kad Latvija pirmo reizi ir ES Padomes prezidējošā valsts, Latvijas nomelnošanas un diskreditēšanas kampaņa, iespējams, var pastiprināties.

Cerību dod ārlietu ministra Edgara Rinkēviča paziņojums, ka ES plāno jaunu TV kanālu, kas piedāvās nevis propagandu, bet dažādus “normālus” alternatīvus viedokļus, kā arī objektīvas un patiesas ziņas.

Somijas Eiropas un ārējās tirdzniecības ministre Lenita Toivaka nesen rakstīja, ka pret melīgu ziņu izplatīšanu jāattiecas ļoti nopietni. “Visnepatīkamākie ir klaji meli, kas nomelno somu tautas tēlu.”

“Somijas atbilde uz propagandu tomēr nevar būt propaganda. Tāda rīcība neatbilst mūsu pieejai un vērtībām. Somijas atbilde ir atklātība.” Lai atbildētu uz apmelojumiem, Somijai nav nepieciešama īpaša valstiska informācijas mašinērija, nedz arī “troļļu armija”.

Ministre uzskata, ka pareizu ziņu izplatīšana ir daļa no atklātas, demokrātiskas pārvaldes un līdz ar to uzskatāma par ikviena valsts darbinieka darba uzdevumu sastāvdaļu. Ārlietu ministrijai ir jāseko informācijas plūsmai un vēstniecībām jāapgāž melīgie apgalvojumi, bet par saturu atbildību nes dažādas pārvaldes jomas un eksperti.

Reklāma
Reklāma

Tomēr ar to vēl nepietiek. Ministre uzskata, ka tagad ir jāuzlabo savas informācijas koordinēšana un ātrums. “Mums nepieciešama valsts līmeņa uzraudzība, plānošana un vadība.” Vislabāk tas izdosies, uzdodot atbildību par šo darbību dažādu ministriju preses dienestu vadītājiem.

Arī Kārlis Kangeris rudenī intervijā “Latvijas Avīzei” teica, ka uz ārzemju mediju melīgām ziņām vajadzētu reaģēt, piemēram, Ārlietu vai Iekšlietu ministriju preses dienestam. “Ikdienā ar to vajadzētu nodarboties kādai ministrijai.”

Vai Latvijai nav pienācis laiks nodibināt kādu augsta līmeņa dienestu, kura uzdevums būtu atbildēt uz meliem un tos ātri atspēkot? Bez pārvaldes pārstāvjiem varbūt palīgā vajadzētu aicināt mediju un vēstures speciālistus, un kāpēc arī ne rakstniekus.

Vajadzētu sekot arī tiem medijiem, kas darbojas Latvijā, jo tie izmanto Krievijas propagandu – reizēm pat to nenojaušot. Valdība, protams, nevar vadīt informācijas plūsmu, bet, kā teikusi somu ministre, oficiālo personu uzdevums ir palīdzēt atpazīt dezinformāciju, kas tiek izplatīta pašmāju medijos.

Jaunākie pētījumi liecina, ka 40% no Somijas krievvalodīgajiem iedzīvotājiem vairāk uzticas Somijas nekā Krievijas plašsaziņas līdzekļiem un tikai 13% vairāk uzticas Krievijas medijiem. (Tiesa, 47% aptaujāto neprata vai negribēja atbildēt.)

Tas varētu iedrošināt latviešus, valsts varai tikai vajadzētu izdomāt, kā palīdzēt uzlabot Latvijas latviešu un krievu valodu mediju darbības priekšnoteikumus, līmeni, kvalitāti un izplatību. Tas protams, prasīs vairāk laika, tomēr arī šis ir būtiski svarīgs uzdevums.