Mobilā versija
-2.4°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
24. februāris, 2014
Drukāt

Jāpārliecinās, vai būvmateriāli atbilst kvalitātei

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Par lētu naudu nopirku stikla blokus vienkāršai dekoratīvai starpsienai, izdevās gluži laba, taču pēc pusgada apakšējās rindās divi bloki pēkšņi ieplaisāja. Smuki nav, bet pagaidām var iztikt. Pieļauju, ka visu esmu izdarījis pareizi, tāpēc, šķiet, gadījies brāķis. Celt pretenzijas laikam ir bezjēdzīgi, taču priekšdienām gribētu noskaidrot, kā es varu pārliecināties, ka būvmateriālu veikalā nopirktā prece, sākot no cementa, keramzīta, gāzbetona blokiem un beidzot ar laminātu, flīzēm vai tapetēm, ir pietiekami kvalitatīva, atbilst kaut kādiem standartiem vai tehniskajiem 
noteikumiem, ka tā, pareizi iestrādāta un ekspluatēta, kalpos ilgi un 
droši? Praksē nojausmu dod tikai cena, izcelsmes valsts un pārdevēja kompetence, bet arī viņš visu nav personīgi pārbaudījis!
 Kristers Liepājā


Spēles noteikumi


Būvmateriāli ir joma, kam pievērsta arī Patērētāju tiesību aizsardzības centra uzmanība: jau pērn, vēl pirms Zolitūdes notikumiem, šie speciālisti sākuši apmeklēt pat būvlaukumus. Skaidrs, tur var pārbaudīt tikai dokumentus, labākajā gadījumā konstatējot, ka materiālu izmanto nolūkam, kādam tas vispār nav paredzēts. Jā, tā arī esot gadījies! Lai pateiktu, ka konkrētais izstrādājums ir brāķis, ar vizuālu vērtējumu nepietiek, vajadzīgs sertificētas laboratorijas slēdziens, rēķinoties ar iespējamiem tiesu darbiem. Par velti šādus pakalpojumus nekur nesniedz, un tas nozīmē, ka loks ir noslēdzies, atliek vien uzticēties papīriem un ražotāja godaprātam. Preču un pakalpojumu uzraudzības departamenta direktore Linda Rinkule stāsta:

– Kopš esam Eiropas Savienībā, arī pie mums tagad ir spēkā aptuveni 700 tā saukto harmonizēto standartu, kam piekritušas visas dalībval-stis, un tie aptver svarīgāko preču grupas. Praksē tas nozīmē, ka būvizstrādājumam vajadzētu atbilst noteiktiem parametriem neatkarīgi no tā, vai tas izgatavots Latvijā, Vācijā vai Grieķijā, un ražotājs to apliecina ar attiecīgu dokumentu. Protams, sērijveida produkcijai ir iespējamas dažādas novirzes, taču arī tās jāatklāj atbilstības deklarācijās, lai nemaldinātu patērētājus. Diemžēl Latvijā būvmateriālu dokumentos ir diezgan liela putrošanās, reizēm tos izsniedz paši tirgotāji, būtībā apliecinot tukšu gaisu…

Vizuālā iepirkšanās


Lai saprastu, kā tas notiek praksē, kļuvu par kašķīgu pircēju, kuram vajag nevis preci, bet gan papīru, un apmeklēju Rīgas trīs populārāko tīklu būvmateriālu veikalus. Uzreiz atklāšu: bija jautri, bet viss beidzās labi!

Veikalā “Krūza” Rīgā, Jūrmalas gatvē, iepatikās līmētais trīsslāņu parkets: osis, standart, izmēri 14 x 207 x 2220 mm, cena – 26,98 eiro kvadrātmetrā.

Pārdevēja diezgan ātri aptvēra, ko man vajag, lai gan nespēju precīzi formulēt, vai tā ir ražotāja deklarācija vai sertifikāts, taču uzreiz nevarēja palīdzēt – tā esot menedžera kompetence, viņš sameklēšot, izdrukāšot no datora, tikai mazliet jāpagaida. Norunājām, ka dokumentu tik zinātkāram klientam, kurš vēlas noskaidrot, kādas īpašības konkrēti piemīt šim parketam, var nosūtīt arī pa e-pastu, jo tas tomēr nebūšot tik ātri. Patiesi, nākamajā dienā, kad biju spiests savu vajadzību atgādināt, vēstulīte uzreiz bija klāt – pat ar diviem dažādiem apliecinājumiem!

Veikalā “Depo” Ulmaņa gatvē izvēlējos 
stipri līdzīgu preci: osis, rustic, tikai biezāks – 
15 mm, cena – 18,48 eiro kvadrātmetrā, ja pērk ar “Depo” karti un vismaz 30 m2. Vispirms mēģināja atrunāties – lai nopērkot, tad dabūšot! Piedodiet, kaķi maisā neņemu, gribu zināt, kas tur iekšā! Esot pieejamas lietošanas pamācības. Vienojāmies, ka augstpapēžu kurpēs pa šo parketu staigāt nudien nav labi. Debates drusku ievilkās, līdz tajās iesaistījās menedžeris, kurš aptuveni pēc stundas atnesa prasīto deklarāciju skaidrā latviešu valodā!

Veikalā “K-Rauta” Priedaines ielā vairs nebija tik interesanti, vienīgi abi konsultanti mani pārliecināja, ka osis vairs nav modē, tagad visi kā traki pērkot ozolu. Labi, lai būtu zviedru līmētais trīsslāņu dēlis: rustic, 14 mm biezs, cena – 26,75 eiro kvadrātmetrā, bet man vajag tikai atbilstības deklarāciju… Nav problēmu, dators uz galda, pēc brīža tā jau izdrukāta! Kāpēc angļu valodā? Lai kaut kas nepazustu tulkojumā…

Dokumentu skaidrošana


Iespējams, šie dokumenti regulās, standartos un normatīvos zinošam cilvēkam atklāj trīs dažādu produktu patieso dabu, taču parastam patērētājam tie neko daudz neizsaka, varbūt vienīgi precizē lietošanas nosacījumus, ja valoda saprotama. Žurnālistam šis nelielais eksperiments ļauj secināt, ka gan “Krūzā”, gan “Depo” tirgo poļu ražotāja “Barlinek” preci, kuru par labu atzinuši šīs valsts eksperti, un ka abu veidu parketam ir identiskas deklarācijas, vienādi parametri, kaut gan praksē tie atšķiras kaut vai biezuma ziņā. Tāpēc nerodas pārliecība, ka izsniegtajos dokumentos atklājas tieši to dēlīšu kvalitāte, kurus veikalos izvēlējos pilnīgi nejauši, pat neskatoties uz cenu.

Ko īsti uzrāda un apliecina šie dokumenti, kas nonākuši potenciālā trīsslāņu parketa pircēja rokās? Patērētāju tiesību aizsardzības centra Tehniskās un metroloģiskās uzraudzības daļas vadītāja Svetlana Mjakuškina skaidro: – Šīs ir ekspluatācijas īpašību deklarācijas, kas reglamentētās sfēras būvizstrādājumiem ir obligātas kopš pagājušā gada 1. jūlija saskaņā ar ES attiecīgās regulas nosacījumiem. Atsevišķos gadījumos, ja prece ir nonākusi realizācijā pirms šā termiņa, spēkā ir arī agrākās, tā sauktās atbilstības deklarācijas.

Tātad “Krūzā” man izsniegtas abas – gan vecā, gan jaunā. Kā saka, dubults neplīst! Tikmēr Svetlana Mjakuškina zīmē kopainu, kurā šī deklarācija ir sīka skrūvīte sarežģītā mehānismā, kas Eiropas Savienībā izveidots, lai disciplinētu ražotājus un sargātu patērētājus.

Diemžēl sistēma ir tik komplicēta, ka nav lielas jēgas to izskaidrot: vispirms regula, tad saskaņotais standarts, tad uzņēmums, kas deklarē sava izstrādājuma ekspluatācijas īpašības, kuras ir apstiprinātas speciālās notificētās, turklāt numurētās pārbaudes institūcijās (šajā gadījumā – Poznaņas Koksnes tehnoloģiju institūts un Varšavas Būvtehnikas institūts), un visbeidzot – Latvijas būvnormatīvi, kas, iespējams, visas šīs pozīcijas nemaz nereglamentē, tātad mūsu lietotājam daudzas nav saistošas. Patērētājam no tā tikai viens labums – viņam ir skaidrs, kas un ko ir ražojis, tātad par to atbildīgs. Ir gan viena nianse – ja šo deklarāciju var attiecināt uz izvēlēto preci…

Patiesības izpausmes


Analizējot deklarācijas, Svetlana Mjakuškina ir spiesta secināt, ka manā izvēlē dokumenta un produkta saistība ir visai attālināta, proti, šo parketu identifikācija ir nepilnīga. Iespējams, kādu sakarību varot atklāt uz iepakojuma, piemēram, kā vienu no deklarācijas pirmajā punktā uzrādītajiem 10 izstrādājumu tipu numuriem. Vai arī kā sērijas numuru, kas, ticot rakstītajam, esot katra dēlīša apakšpusē. Tātad pats esmu vainīgs, ka veikalā neesmu šīs attiecības noskaidrojis!

Diemžēl “Krūzā” pie skaidrības uzreiz netiku, izdevās vien atklāt numuru iepriekš noskatītā dēlīša otrajā pusē – tātad iA-T-LEK-183761/*/*. Iepirkumu menedžere Jeļena Loginova stāsta, ka pretenziju gadījumā tieši šie cipari firmai “Barlinek” ļaujot noskaidrot, par ko konkrēti ir runa, un tad pieņemt lēmumus, tostarp atļaut izplatītājam uzreiz apmainīt iespējamo brāķi, ja tie ir 10–15 m2. Tiesa, praksē tādu gadījumu nav bijis, šim uzņēmumam esot kvalitatīva produkcija. Bet uz iepakojuma etiķetes šā izstrādājuma tipu arī viņai neizdodas atrast, tur ar grūtībām vien salasāma pamatinformācija – CE, A klase un smuka mājiņa ar diviem cilvēciņiem, kurus acīmredzot neapdraud formaldehīda izgarojumi. Poļiem tā viena ekspluatācijas īpašību deklarācija esot visiem dzīves gadījumiem…

Viedokļu apmaiņa ar “Barlinek” arī beidzās bez rezultātiem. Šī deklarācija attiecas uz visiem ražotajiem trīsslāņu līmētajiem parketiem, uz iepakojuma konkrēto tipu nenorādām – un punkts! Lielam kuģim liela iegrime, eksportam daudzu valstu tirgus pie kājām…

Šeit patiesības meklējumus var beigt. Secinājums izrādījies pareizs – preces identifikācijas iespējas ir nepilnīgas. Morāle: nav liela jēga veikalā kašķi meklēt, pie skaidrības vienalga netiksi!

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+